Par azartspēļu atbildīgu spēlēšanu un klientu risku kontroli ar SIA Alfor Korporatīvās komunikācijas un sociālās atbildības vadītāju Līvu Bisenieci sarunājas Guntars Gūte.
Azartspēles un to regulējums ir viens no karstajiem jautājumiem, kur katrai no iesaistītajām pusēm ir savs viedoklis. Šodien valdībā tiek skatīts Finanšu ministrijas (FM) jau otrreiz pārstrādātais dokuments Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
"Lai pasargātu sociālo dienestu redzeslokā esošos cilvēkus no dažādu veidu atkarībām, tai skaitā problemātiskiem spēlēšanas paradumiem, sociālo dienestu darbiniekiem būtu jādod piekļuve pašatteikušos reģistram un pilnvaras iekļaut tajā dienesta klientus," pauž Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) pārstāvis, 11.lv valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers.
Nepieciešams risināt situāciju, kad bērniem paredzēta pabalsta nauda tiek nospēlēta interneta azartspēlēs, vērtējot saņemto informāciju saistībā ar konkrētu gadījumu, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pauda parlamenta deputāts Andrejs Judins (JV).
Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu Guntars Gūte sarunājas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Janu Salmiņu.
2020.gadā Latvijā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa, liecina pētījumu aģentūras H2GC dati. Ja 2019.gadā nelegālo interaktīvo azartspēļu daļa Latvijā bija 34,3 miljoni eiro, tad 2020.gadā tā pieauga par vairāk nekā 10 miljoniem eiro un sasniedza gandrīz 46 miljoni eiro apmēru, kas ir 45% no kopējā azartspēļu tirgus Latvijā, informēja Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB).
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne par Covid-19 ietekmi uz azartspēļu biznesa ienākumiem, totālu aizliegumu nevēlamību un par inspekcijas sociālo kampaņu pašatteikušos personu reģistra popularizēšanā.
Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos samazinājušies par 45,3% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu un bijuši 123,076 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati. Straujākais kritums šogad deviņos mēnešos bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem – par 64%, ziņo aģentūra LETA.
Veselības ministrijas (VM) dati no 2019. gadā publicētā pētījuma par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā liecina, ka aptuveni 6,4% respondentu skar problemātiska azartspēļu spēlēšana (tajā skaitā loterijas). Absolūtos skaitļos no azartspēlēm Latvijā dažādā pakāpē ciešot 79 119 personas 15–64 gadu vecumā, no kurām 16 162 problēmas ir smagākajā pakāpē.
Pasaulē pastāv dažādas azartspēļu definīcijas, teju katrā valstī ir sava, un vienoti noteikumi nav pat Eiropas Savienības (ES) līmenī. Tas nozīmē, ka ikviena valsts nosaka savu definīciju un regulējumu, savukārt azartspēļu rīkotājiem katrā valstī, kurā vēlas darboties, jāseko līdzi likumdošanai un jāpiemērojas tai.
Pēc 9.jūnija, kad beigsies valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, darbību atsākt varēs arī azartspēļu uzņēmumi, kuru darbība līdz šim bija praktiski apstājusies, saistībā ar noteiktajiem ierobežojumiem, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).