Beidzot pirmā starpsezona, kurā nav jāguļas zem skalpeļa, jo karjeras laikā pārcietis 15 operāciju, no kurām desmit ceļgalam. Kad bija iespējams, Mārtiņš Karsums devās palīgā izlasei, bet biežāk, domājot par veselību, tas tomēr neizdevās un nācās nokļūt grēkāža lomā. Savu pēdējo turnīru valstsvienībā uzbrucējs nevēlas atcerēties, bet viņš zināja, ka Kaspara Daugaviņa atvadas būs īslaicīgas. 37 gadu vecumā Karsums piebremzējis ar spēka spēli, tomēr hokeju joprojām turpina spēlēt un cer to darīt vēl vairākas sezonas.
Pāris nedēļu pēc darba uzsākšanas Brazīlijas Paraolimpiskajā komitejā Endrū Pārsonss saprata, ka šis ir kaut kas tāds, kam viņš vēlas veltīt visu atlikušo dzīvi. Tolaik paraolimpiskais sports Brazīlijā pat nebija atzīts valsts līmenī, tomēr ātri vien viņš palīdzēja panākt gan organizācijas atzīšanu, gan ievērojama finansējuma piesaistīšanu, un var droši teikt, ka savā valstī to uzcēlis no gruvešiem. Šobrīd skotu izcelsmes brazīlietis ir Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas prezidents un nesen vairāku dienu vizītē apmeklēja Latviju, tās ietvaros satiekoties ar Sporta Avīzi.
Viens no spilgtākajiem savas paaudzes Latvijas basketbolistiem Kristaps Janičenoks (39) atzīst, ka no sportista karjeras visvairāk pietrūkstot adrenalīna un ģērbtuves atmosfēras. Pirmo gan viņam nav bijis grūtību iegūt, jau trešo gadu pandēmijas un netālu notiekošās karadarbības fonā direktora amatā aprūpējot Latvijas basketbola līgas. Kā vienu no virsuzdevumiem sev izvirzījis skatītāju atgriešanos vietējo sacensību tribīnēs un aicina latviešus novērtēt to, kas pieejams pašmāju basketbolā. Saruna ar Kristapu arī par karjeras līkločiem un izaicinājumiem pēc punkta pielikšanas spēlētāja karjerai.
Jau vairākus gadu desmitus Latvijas svarcēlāju panākumi visaugstākajā līmenī saistās ar trenera Eduarda Andruškeviča vārdu. Pieredzējušā speciālista uzraudzībā savulaik uzplauka smagsvara Viktora Ščerbatiha karjera, bet vēlāk Eiropas, pasaules un olimpisko spēļu godalgās iekodušies arī Artūrs Plēsnieks, Ritvars Suharevs un ar Ibrahimas uzvārdu šobrīd pazīstamā Rebeka Koha. Treneris sarunas laikā ne reizi vien uzsver, ka nekādas brīnumreceptes viņa rīcībā nav – joprojām svarcelšanā visu nosaka smags ikdienas darbs. Tā procesā viņu noķeram arī treniņnometnē Igaunijā, kur pieci no Latvijas spēcīgākajiem sportistiem bruģē ceļu uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Spilgtais bokseris Kristaps Zutis pēdējos gados pārsvarā savu sociālo tīklu dēļ ieguvis ļoti lielu atpazīstamību, tomēr arī ringā pierādījis, ka nav ar pliku roku ņemams, un uzvarējis savulaik Maikam Taisonam zaudējumu sagādājušu pretinieku. Aiz skarbā tēla slēpjas maigs cilvēks, kurš, kamerām neredzot, regulāri apmeklē bērnunamus un kūrē dažādas labdarības akcijas, tomēr savu vārdu vēl plāno teikt arī ar cimdiem rokās un cer, ka šogad izdosies stāties pretim klaji pretvalstisku nostāju ieņēmušajam Mairim Briedim. Šāda cīņa būtu ļoti simboliska, jo Zutis sapņo, ka spēs Latviju padarīt par labāku valsti.
Drifta braucējs Kristaps Blušs (42) par mašīnas skrūvēšanu mazā garāžā un startēšanu amatieru klasē līdz pasaulē pazīstama uzņēmuma izveidošanai un panākumiem Amerikas trasēs.
Vēl šķietami nesenajā 2019. gadā Jurģis Kalns strādāja futbola 1. līgā un virslīgu kā galvenais treneris nepazina. Nākamajā gadā daudzu dzīves gājumu negatīvi ietekmēja pandēmija, taču Kalnam tā izspēlēja veiksmīgu kārti – ierobežojumu dēļ Latvijā neieradās poļu treneris, kā rezultātā liepājniekam uzticēja debitēšanu virslīgā, vadot Tukuma 2000 komandu. Pēc sezonas tā izkrita atpakaļ uz 1. līgu, taču jaunajam speciālistam āķis bija lūpā. 2021. gadā viņš sezonas gaitā tika iecelts par Tamaza pertijas asistentu Valmierā, bet pēc gruzīna došanās prom kļuva par šīs komandas galveno treneri un uzreiz uzveda Olimpā – izcīnīts vēsturisks virslīgas zelts. Sarunā ar Sporta Avīzi Kalns stāsta par šiem likteņa pavērsieniem, gremdējas atmiņās par agrīno trenera aroda sapni un, kā allaž, nebaidās no skaļiem vārdiem. Jurģis nākotnē vēlas kļūt par Latvijas futbola treneru celmlauzi, proti, iekarot ārzemes.
Pludmales volejbola pasaules elitē pēdējās sezonās strauji ielauzies Latvijas vadošais dāmu duets, kurā kopā ar Anastasiju Samoilovu par drošību pie tīkla gādā viena no pasaules vadošajām bloķētājām Tīna Graudiņa. Jūrmalniece ir augsta līmeņa sportiste jau trešajā paaudzē un volejbolā devusies tēva Māra Graudiņa pēdās. Iepriekšējos gados paralēli studijām prestižajā Dienvidkalifornijas universitātē, kur Tīna apguva politikas zinātni, viņa kopā ar pārinieci Nastju divreiz kļuva par Eiropas čempioni un Tokijā sasniedza olimpiskā turnīra pusfinālu. Vairākumā vasaras sporta veidu, tostarp pludmales volejbolā, šogad sāksies cīņa par ceļazīmēm uz 2024. gada olimpiskajām spēlēm Parīzē. Sporta Avīze Tīnu noķēra vēl Latvijas ziemā, dienu pirms došanās uz sezonas pirmo treniņnometni Tenerifē.
Trenera darbs ir nemitīga attīstība mūža garumā, pārliecināts Artūrs Visockis-Rubenis, kurš pēdējos divpadsmit gados sevi spilgti pieteicis pašmāju basketbolā gan klubu, gan valstsvienību līmenī. Kā vienu no virsuzdevumiem darbā ar sporta spēļu komandām viņš min spēju saglabāt vēsu galvu spriedzes un emociju karuselī, kas ir svarīgi kā atlētiem, tā treneriem. Tas savulaik palīdzēja spilgti ienākt Latvijas basketbolā un ar studentu komandu iesaistīties cīņā par godalgām augstākajā līgā, gūt vienu no lielākajiem panākumiem – Eiropas čempionāta sudraba godalgu – jaunatnes izlašu līmenī un šobrīd sekmīgi attīstīt vietējos basketbola talantus Liepājas klubā. Artūra azartu un aizrautību novērtējuši arī pieaugušo valstsvienību galvenie treneri, un jau diviem viņš palīdzējis nokļūt Pasaules kausā. 2018. gadā kopā ar sieviešu basketbola izlasi uz vēsturisku finālturnīru Visockim-Rubenim gan neizdevās aizbraukt, jo tovasar uz lielās skatuves bija jāizved U18 sudraba komanda, bet nākamajā vasarā, visticamāk, viņu redzēsim, asistējot Lukam Banki pie vīriešu valstsvienības stūres vēl vienā Pasaules kausa debijā. Tāpat viņš izvirzījis konkrētu mērķi pašam sev un vēlas tuvākajā nākotnē izcīnīt Latvijas čempiona titulu.