Sociālie tīkli vēl nav visa pasaule, vēlētāja atmiņas īsums tomēr nav panākumu garantija vēlēšanās, "vissirslikti atlajstsajmu" vēlētāju skaits ir konstants, bet to Latvijas pilsoņu skaits, kuri gribētu valsts pievienošanu Krievijai (līdz ar no tā izrietošo iespēju tikt iesauktiem Krievijas armijā), ir gājis mazumā – tādi ir daži no secinājumiem, vērtējot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijā.
Vai šo vēlēšanu rezultātos tev bija kādi pārsteigumi?
Pārsteigums varētu būt tas, ka līdzdalība vēlēšanās bija lielāka nekā iepriekš. Nešķita, ka tā varētu būt. To daļēji ietekmēja iespēja balsot jebkurā iecirknī, kā tas iepriekš nebija bijis. Arī kara noskaņas ir ietekmējušas līdzdalību.
Drusku pārsteidzoši ir arī tas, ka Rīga bija salīdzinoši neaktīvāka – te nav runas par visu Rīgas vēlēšanu apgabalu, kur ir arī ārzemju vēlētāji iekšā, bet par Rīgas pilsētu. Raugoties vispār uz līdzdalību valsts dažādos novados, rodas iespaids, ka austrumslāvu vēlētājs tomēr palika mājās – pirmkārt, Rīgā, otrkārt, kas varbūt ir vēl labāks rādītājs, Latgalē. Tradicionāli Latgalē ir zemāka līdzdalība vēlēšanās nekā pārējā Latvijā, bet Latgale jau nav viendabīga. Latgales latviskajos reģionos, piemēram, Balvos, Līvānos, līdzdalība bija par 10–15 procentpunktiem augstāka nekā slāviskajos. To grūti norakstīt uz kaut ko citu nekā tikai uz etnisko faktoru.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 14. - 20. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!