Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti būs zināmi līdz ar pēdējā Eiropā esošā balsošanas iecirkņa slēgšanu, un šoreiz visilgāk strādājošais iecirknis atrodas Itālijā - tas tiks slēgts svētdien plkst.24 pēc Latvijas laika jeb tieši pusnaktī no svētdienas, 9.jūnija, uz pirmdienu, 10.jūniju, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, piedaloties preses konferencē par gaidāmajām EP vēlēšanām.
Eiropā pieaug bažas par Krievijas jaukšanos šonedēļ notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, cita starpā izmantojot kiberuzbrukumus, propagandu internetā un maksājumus Eiropas politiķiem.
Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma galvenie izaicinājumi būs Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās un drošība, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) ES programmas vadītāja, RSU vieslektore Aleksandra Palkova.
Kādi aspekti pēdējās dienās pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām var ietekmēt to rezultātu, intervijā Agnesei
Margēvičai skaidro sociologs Arnis Kaktiņš.
Līdz 10.maijam Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu kampaņai visvairāk ir iztērējuši politiskie spēki Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Apvienotais saraksts (AS) un Stabilitātei, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija.
Par latviešu konkurenci uz lielajiem amatiem Eiropā, skandālu radīto turbulenci Vienotībā un paaudžu maiņu ārlietu ministru, partiju apvienības Jaunā Vienotība valdes priekšsēdētāju Krišjāni Kariņu iztaujā Agnese Margēviča.
Partijas līdz 10.martam ir noslēgušas līgumus par aģitācijas izdevumiem kopumā 780 860 eiro apmērā pirms jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, un līderpozīcijās izvirzījušās Stabilitātei, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Latvija Pirmajā vietā (LPV), liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija.