Vienotība īsā laikā cieš jau no otrā skandāla. Vispirms jūs mēnešiem ilgi taisnojāties par privāto aviokompāniju izmantošanu ārvalstu vizītēm, tagad opozīcija prasa Arvila Ašeradena demisiju "aplokšņu skandāla" dēļ. Ir viedoklis, ka jūsu otrais numurs Jaunās Vienotības Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstā, pirmo vietu dodot eirokomisāram Valdim Dombrovskim, jau ir kā sods par šo lidojumu skandālu, kas partijai sagādājis grūtus brīžus, un uz jums daļa partijas skatās kā uz to veco, ievainoto vilku. Vai visa šī partijas smagsvaru savstarpējā konkurence uz Eiropas amatiem vēl vairāk neapdraud Vienotību?
Nu, es to neizjūtu tādā veidā, kā jūs to aprakstāt. Eiropas Parlamenta saraksts – tas ir faktiski tiešs iznākums no sarunas, kas man ar Valdi Dombrovski bija. Mēs abi apsēdāmies, runājām, kas, mūsuprāt, varētu būt mūsu partijai tas vislabākais, arī skatījāmies uz socioloģiju, kāda ir pieejama, un abi izlēmām, ka faktiski vajadzētu, lai Valdis ir pirmais numurs, es esmu pilnīgi ar mieru būt otrais numurs. Ar Valdi mēs esam, manuprāt, ļoti spēcīga kombinācija un komanda, esam absolūti komplimentējoši politiķi un faktiski tādā ziņā nepārklājamies. Nu labi, mēs abi esam bijuši valdības vadītāji, pie tam valdības vadītāji grūtajos brīžos, bet viņa pieeja un mana pieeja ir ļoti atšķirīgas. Es esmu vairāk uz āru vērsts, viņš ir vairāk nu tāds introverts, un katram ir savi plusi. Un es jūtos ļoti labi un ērti, strādājot ar viņu. Tātad tur nekā tāda nav.
Kas saistās ar "veciem un jauniem", es jau pats esmu bijis tas, kurš aktīvi aicinājis, lai nāk tie jaunie. Mani jau nenogāza no premjera amata, lai gan opozīcija mēģināja. Es pats atkāpos un argumentēju partijas biedriem, ka Evikai Siliņas kundzei vajadzētu būt nākamajai. Tādējādi es pats esmu aktīvi strādājis, lai notiktu šī maiņa. Un tas iemesls, kā dēļ es ienācu politikā, ir tāds – lai maksimāli valsti virzītu Ziemeļeiropas labklājības virzienā. Tas, ka ir grūti laiki, ir skaidrs. Jo Eiropā ir karš un mums pašiem pāri šalc visādi dezinformācijas viļņi, par kuriem laika gaitā atklāsies, no kurienes tie vēji ir pūtuši.
Bet vai es izjūtu kādas nesaskaņas? Nē, es drīzāk izjūtu, ka esmu šīs nesaskaņas veicinājis ātrāk, nekā visi tam bija gatavi. Jo ilgstoši biju tik centrāla figūra mūsu partijā, ka tagad paies laiks, kamēr tā nākamā pārņems un ieies lomā. Bet es redzu un paredzu, ka paies brīdis un tas notiks.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 19. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00