Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes un brīdināja, ka tās varētu pasliktināties vēl vairāk, ja ASV politiskā krīze ieilgs.
Krievijas tautsaimniecība nonākusi krustcelēs un tai draud iekrišana bezdibenī, ja netiks veiktas nopietnas reformas ilgtermiņa izaugsmes sekmēšanai, piektdien brīdināja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.
Publiskajā telpā izskanējusī informācija par viena no ilgtspējīgākajiem Latvijas uzņēmumiem un nacionāla mēroga zīmoliem, alus darītavas Aldaris gatavošanos daļu ražošanas pārcelt ārpus Latvijas ir nopietns signāls, kas liecina par Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pasliktināšanos, norāda Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Alus tirgus situācija diemžēl nav labvēlīga – tam ir tendence kristies jau otro gadu pēc kārtas, tādēļ uzņēmumi meklē dažādas iespējas, kā strādāt turpmāk. Šis ir kārtējais signāls valsts atbildīgajām amatpersonām, ka situācija ekonomikā nebūt nav tik spīdoša, kā viņiem pašiem šķiet un kā viņi publiski stāsta sabiedrībai.
Kaut gan kopumā nākotne vērtējama pozitīvi, jūtams, ka Latvijas uzņēmēji gatavojas ekonomikas palēninājumam. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās Eiropas valstīs. Rietumos krīzes zemākais punkts ir aiz muguras, bažas rada Krievijas un Ķīnas ekonomikas, vēsta TV3 ziņas.Latvijas atkopšanos no krīzes aizvien min kā piemēru citām valstīm, līdz ar apstiprinājumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā paaugstināts arī valsts kredītreitings, tomēr jauni pētījumu dati liecina, ka uzņēmēji nākotni vērtē piesardzīgāk nekā pirms pāris mēnešiem.
Ja mēs zinām, ka budžeta
deficīta palielināšana mums ņem nost Eiropas Savienības naudu, kuru vajag, tad tā ir ļoti
konkrēta situācija. Šo naudu mums vajadzēs vēl desmit,
piecpadsmit gadu, intervijā Dienai sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).
"Nevajag uzsēdināt uzņēmumus uz valsts atbalsta adatas, tāpēc palīdzam uzņēmumam pāriet uz jauna tipa atbalstu. Līdz šim esam uzņēmumiem dāvinājuši valsts naudu - saucām to par grantu, bet faktiski tā bija dāvana, jo uzņēmumi pieteica kādu projektu un saņēma līdzfinansējumu - naudu no valsts," laikrakstam Diena atzinis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.
Ja mēs nemaksājam
vairāk, tad ir diezgan dīvaini cerēt, ka kāds uz mūsu vajadzībām sāks
tērēt vairāk. Tas kopējais nodokļu slogs ir jāpaaugstina. Un tad ir
jautājums, kur mēs to paaugstinām un kur samazinām. Krīzē bija pieņemts pareizs lēmums - samazināt darbaspēka nodokļus un paaugstināt patēriņa un nekustamo īpašumu nodokli. Šobrīd situācija ir uzlabojusies un reformu temps ir būtiski sabremzējies, _Latvijas Radio _ceturtdienas rītā sacīja Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Ministru kabinets otrdien, 9.jūlijā, iepazinās ar Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajām vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, kas liecina, ka Latvijas darba tirgu tuvākajos gados sagaida vairāki būtiski izaicinājumi. Lai savlaicīgi un efektīvi risinātu šos jautājumus, jau tagad ir nepieciešama aktīva un elastīga darba tirgus politika, kā arī izglītības sistēmas reforma, portālam Diena.lv norādīja EM pārstāvji.
Pagājušajā gadā turpinājās Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes nostiprināšanās, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu stabilitātes pārskatā. 2012".
"Es nekautrētos paaugstināt diezgan krasi nekustamā īpašuma nodokli, pat ja šis solis daļai iedzīvotāju liktu mainīt dzīvesvietu. Labāk, lai ir nodokļu sistēma, kura liek cilvēkiem pārcelties no Jūrmalas uz Mārupi, nekā sistēma, kura ar tai šobrīd piemītošo nesabalansētību starp ienākumu un īpašuma nodokļiem, kavē ekonomikas attīstību un veicina cilvēku aizbraukšanu no Latvijas vispār," par nepieciešamajām izmaiņām nodokļu sistēmā portālam Diena.lv komentēja DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Latvijas laukos līdz šim ieguldīti 1,4 miljardi latu, tikmēr iedzīvotāju skaits samazinājies par 20%, atdeve no hektāra ir mazākā Baltijā, turklāt līdz pat 40% saimniecību laukos strādā pelēkajā ekonomikā bez motivācijas legalizēties, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.