Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad varētu augt par 1,8%, bet eirozonā - par 1,5%, teikts šodien publicētajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā Eiropas ekonomikas prognozes.
Latvijas iedzīvotāji, ja raugās uz statistikas datiem, pēdējā laikā dzīvojuši komforta zonā, proti, pērn vērojamajam vidējās darba samaksas pieaugumam inflācija gandrīz nav sekojusi, kam vajadzētu veicināt iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.Tas varētu nozīmēt iekšējā patēriņa kāpumu, veicinot dzīves dārdzības pieaugumu.
Nesen Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja Eiropas Komisijas priekšlikumu par 1,8 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai kā starptautisku makroekonomisko palīdzību. Savukārt iepriekš - marta otrajā pusē - starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service pazemināja Ukrainas ilgtermiņa valsts parāda reitingu no Caa3 līdz Ca, turklāt ar negatīvu nākotnes prognozi, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, situācija Latvijā ir laba, intervijā LTV raidījumam Rīta
Panorāma sacīja politiķis Ivars Godmanis (Vienoti Latvijai).
Vienota digitālā tirgus izveidošana Eiropā ļautu Latvijas uzņēmējiem piekļūt pusmiljardu iedzīvotāju lielam tirgum, piektdien preses konferencē sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Latvijas ekonomikas attīstībai ir jāpanāk apstrādes rūpniecības īpatsvars vismaz 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) konferencē sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Pēdējā
laikā Eiropas valstu augstākajos ešelonos dzirdami aicinājumi
uzņēmējiem stimulēt ekonomiku, maksājot darbiniekiem lielākas
algas. Loģika ir vienkārša un uzskatāma par vienu no daudzajiem
kvantitatīvās stimulēšanas mehānismiem. Proti, nauda rada
aizvien jaunu naudu, un, jo vairāk tās ir apritē, jo lielākas
iespējas pašiem uzņēmumiem paaugstināt peļņu, bet valstij -
palielināt iekasējamo nodokļu apjomu.
Kā arī bija gaidāms, šī gada februārī patēriņa cenas bija vēl arvien nedaudz mazākas nekā gadu iepriekš (par 0.1%). Tas gan attiecas galvenokārt uz precēm (-1%), kamēr pakalpojumu cenas vidēji turpināja mēreni kāpt (2.4%). Mēneša laikā patēriņa cenas nedaudz pieauga, galvenokārt dārgāka transporta dēļ – pēc pusgada krituma atkal pieauga degvielas cenas, turklāt Rīgas Satiksmes braukšanas tarifu paaugstināšana sadārdzinājusi sabiedrisko transportu daļai Rīgas iedzīvotāju.
Solidaritātes likme jeb tā dēvētā bezbērnu nodeva sociālās
apdrošināšanas ietvaros mazinās mūsu bērnu sociālekonomisko nastu nākotnē, nodrošinot
pensiju saviem vecākiem un tiem nākotnes pensionāriem, kuriem dažādu apstākļu
dēļ pēcnācēju nav.
Prezidenta Andra Bērziņa oficiālajā vizītē Somijā prezidents Sauli Nīniste, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, izvairīgi, bet tomēr lika noprast, ka Somija atbalstīs sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, ja tā lems ES, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Krievijas valdība izstrādājusi
plānu, kura 60 soļu mērķis ir panākt ekonomikas un sociālā atbalsta sistēmas stabilizēšanos 2015. gadā, vēsta ziņu aģentūra
ITAR-TASS.
Krievijas ekonomikai smagu triecienu devusi naftas cenu lejupslīde un ar to saistītais rubļa kursa kritums, kam beigas vēl tik drīz nav redzamas. Lielās kaimiņvalsts nedienas apgrūtina dzīvi Latvijas uzņēmējiem, kas strādā Krievijas tirgū, tomēr kopumā Latvija no tām var gūt arī kādu labumu.