Tiklīdz ekonomiskā augšupeja apstājas, reakcija ir jūtama arī finanšu tirgos un nauda no riskantākiem ieguldījumu instrumentiem tiek pārvietota uz drošākiem risinājumiem. Tas pats notiek arī ar kapitāla plūsmu no dažādām valstīm – no finansiālā ziņā vājākām valstīm nauda plūst uz stiprākām, tādējādi pēdējās krīzi pārvar ātrāk un vieglāk. Iepriekšējās desmitgades laikā visai taupīgu, brīžiem uz fiskālās pārcenšanās robežas balansējošu finanšu politiku ir ievērojusi arī Latvija. Tās rezultātā Valsts kasē ir pieejami līdzekļi, ko izmaksāt dīkstāvē esošajiem uzņēmumu darbiniekiem un kopumā atbalstīt ekonomiku.
Atbildīgā pieeja
Zemais parāds pret ekonomikas apjomu un mazs budžeta deficīts ļauj mūsu valstij samērā viegli tikt pie papildu aizņēmumiem. "Krīzes vienmēr ietekmē aizņēmuma likmes – jo sliktāks kredītreitings un zemāka maksātspēja, jo vairāk tās pieaug. Maksātspēju un kredītreitingu ietekmē parāda lielums pret ekonomikas apjomu jeb iekšzemes kopproduktu (IKP), kā arī budžeta sabalansētība, kas ļauj šo parādu uzturēt," skaidro Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins. Viņaprāt, Latvijas kredītreitings un maksātspēja var pasliktināsies tādā gadījumā, ja budžeta tēriņi pieaugs, bet ieņēmumi samazināsies, kas savukārt arī palielinās valsts parāda apmēru. "Protams, šī krīze ieviesīs korekcijas, tomēr Latvijas budžets ilgus gadus bija sabalansēts, savukārt parāda slogs pret IKP bija samazinājies, un tas ļāva uzlabot kredītreitingu no zema investīciju līmeņa krīzes gados līdz tam investīciju līmenim, kāds ir pašlaik. Tieši šī atbildīgā pieeja budžeta tēriņiem saglabā Latvijas valsts obligācijas pievilcīgas investoriem un ļauj valstij aizņemties lētāk," spriež Baltic International Bank pārstāvis.
Jābūt uzmanīgiem
Vienlaikus Goluzins vērš uzmanību uz to, ka, pieaugot gan valsts kopējiem tēriņiem, gan valsts kapitālsabiedrību tēriņiem un samazinoties to ienākumiem, pasliktinās arī to maksātspēja. "Investori to redz un par palielinātu risku prasīs lielāku atdevi, proti, ienesīgumam par obligācijām ir jāpieaug," tirgus mehānismus ieskicē Goluzins un arī atgādina par atbalstošo Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetāro politiku, kura finansiālās situācijas stabilizēšanai ir gatava neierobežoti uzpirkt dalībvalstu obligācijas. Tas samazina šo parāda vērtspapīru piedāvājumu, līdz ar to palielinot obligāciju cenas un vienlaikus samazinot arī ienesīgumu. Tādējādi investori ir spiesti pieņemt šos nosacījumus un rēķināties ar zemāku ienesīgumu, vienlaikus apzinoties arī pieaugošos riskus, skaidro finanšu tirgus norišu eksperts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
violeta abelite