Desmitgades noslēgums Latvijas ekonomikā šoreiz norit uz krietni vien optimistiskākas nots nekā iepriekšējās desmitgades noslēgums, tomēr diemžēl arī šoreiz nevaram slīgt pašapmierinātībā, jo politiskā un ekonomiskā spriedze pasaulē pieaug.
Savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi. Par to liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.
Ekonomikas struktūra Latvijas reģionos ievērojami atšķiras. Tas savukārt nozīmē, ka gadījumā, ja pasaules ekonomiskās izaugsmes tempi bremzējas un situācija starpvalstu tirdzniecības jomā turpina pasliktināties, pieauguma vai krituma tempi dažādu Latvijas reģionu vidū var visai ievērojami atšķirties.
Aizvien vairāk sāk šķist, ka mūsu valsts ekonomiskās augšupejas slāpējošo faktoru ir vairāk, nekā domāts iepriekš. Pagājušajā piektdienā iznākušie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām gada otrajā ceturksnī, lai arī daudz neatšķiras no sākotnējā aprēķina, kas bija visai pieticīgs, bet nelika domāt par kādas ekonomikas katastrofas tuvošanos, tomēr detalizētāks izklāts par sniegumu konkrētās ekonomikas nozarēs ne vienam vien var likt nepatikā saraukt degunu.
Kā liecina jaunākā statistika, gada pirmajā pusē IKP izaugsme ir bijusi 2,4%. Izaugsmes tempu palēnināšanās bija gaidāma, taču daudz līganāk, atbilstoši tam, kas šobrīd vērojams Centrāleiropas valstīs, kur izaugsmes temps, 2. ceturksnī saglabājas 3-5% amplitūdā. Gada pirmā puse Latvijas ekonomikai izrādījās negaidīti vāja, kur pretī Lietuvai un Igaunijai veikums bija labāks nekā gaidīts. Neskatoties uz atšķirībām, kopējā virzība ir uz to, ka nākamais gads būs liesāks par esošo. Otrajā ceturksnī iezīmējas izaugsmes palēnināšanās investīcijās un eksportā. Otrajā ceturksnī ir uzlabojies privātā patēriņa aktivitāte. Taču sagaidu, ka tā pieauguma temps gada otrajā pusē nedaudz nosēdīsies.
Globālā ekonomika šobrīd saskaras ar izteikti pesimistisku obligāciju tirgu, pieaugošu nenoteiktību tirdzniecības un ģeopolitisko jautājumu dēļ. Ilgstošs rūpniecības kritums un pieaugošie tirdzniecības kari liks globālajai izaugsmei samazināties no gandrīz 4% 2018. gadā līdz nedaudz virs 3% laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam. Tomēr mūsu galvenais skatījums ir tāds, ka pasaule no recesijas izvairīsies. Zema inflācija sniedz iespēju centrālajām bankām stimulēt ekonomiku, un ASV Federālo rezervju sistēmas (Fed) savlaicīga procentu likmju samazināšana ļauj nodrošināties pret pārmērīgi negatīvu scenāriju attīstību, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.
Latvijas sliktie ārējās tirdzniecības dati, tajā skaitā eksporta samazināšanās jūnijā par 8,2%, rēķinot gada izteiksmē, liek uzdot likumsakarīgus jautājumus par to, cik spēcīgi globālās negācijas var ietekmēt mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, un par to, kuras tautsaimniecības nozares globālo notikumu ietekmē varētu piedzīvot sašaurināšanos un kurām ir iespēja pretendēt uz pieaugumu. Labā ziņa ir tā, ka ekonomisti tūlītēju krīzi nesola, savukārt sliktā – atsevišķi ekonomikas virzītājspēki var iekļūt mīnusos, kas neizskatās labi, domājot par valsts labklājības tālāko pieaugumu.
Pasaules ekonomiskās izaugsmes tempu mazināšanās jau kādu brīdi liek domāt, ka izpaliks centrālo banku iepriekš izvirzītie mērķi procentu likmju pieaugumam.
Strauja ekonomiskā attīstība iedzīvotāju vērtējumā ir ievērojami svarīgāka par globālās sasilšanas novēršanu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un Latvijas IKP pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju pērn apsteidza Grieķijas rādītāju. Šī ir pirmā ES-15 valsts, kuru apdzenam. Tomēr ārējā ekonomiskā vide 2019. gadā būs mazāk labvēlīga, ir risks, ka tā tālāk pasliktināsies arī 2020. gadā. Sagaidāms, ka izaugsme Latvijā katrā no šiem gadiem samazināsies apmēram par procentpunktu, liecina bankas Luminor Ekonomikas pārskata prognozes.
