Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ekonomists: Nākamais gads būs liesāks

Kā liecina jaunākā statistika, gada pirmajā pusē IKP izaugsme ir bijusi 2,4%. Izaugsmes tempu palēnināšanās bija gaidāma, taču daudz līganāk, atbilstoši tam, kas šobrīd vērojams Centrāleiropas valstīs, kur izaugsmes temps, 2. ceturksnī saglabājas 3-5% amplitūdā. Gada pirmā puse Latvijas ekonomikai izrādījās negaidīti vāja, kur pretī Lietuvai un Igaunijai veikums bija labāks nekā gaidīts. Neskatoties uz atšķirībām, kopējā virzība ir uz to, ka nākamais gads būs liesāks par esošo. Otrajā ceturksnī iezīmējas izaugsmes palēnināšanās investīcijās un eksportā. Otrajā ceturksnī ir uzlabojies privātā patēriņa aktivitāte. Taču sagaidu, ka tā pieauguma temps gada otrajā pusē nedaudz nosēdīsies.

Gan globāli, gan Latvijas kontekstā šobrīd saredzami daudz faktoru, kas liek situāciju vērtēt arvien piesardzīgāk, tajā pašā laikā arī nedramatizējot. Eirooas Savienības (ES) fondu ieplūde saglabāsies, kas kalpos kā nodrošinājums pret straujāku palēnināšanos. Patēriņš turpinās augt un dzīs ekonomiku uz priekšu. Primārā un augoša negatīvā ietekme sagaidāma no ārējās vides, kas liks šķēršļus apstrādes rūpniecībai un eksportam. Ieilgstot tam ir risks inficēt mājsaimniecību un uzņēmēju noskaņojumu un attiecīgi to tēriņu kāpumu.

Kas mums šobrīd ir groziņā un kāpēc prognozes kļuvušas skābākas? Par iemeslu ir milzīgais ārējo negatīvo risku klāsts, kuru ietekmei ir potenciāls pieņemties spēkā. Apsteidzošais ekonomikas izaugsmes rādītājs, kas sniedz ieskatu tuvāko deviņu mēnešu perspektīvā un iepriekš ir bijis labs signalizētājs par pagriezieniem ekonomikā, šobrīd liecina vien par lejupslīdes palēnināšanos. Citiem vārdiem, pagrieziena punkts jeb atgūšanās deviņu mēnešu periodā ir ārpus radara.

Tikmēr augusta PMI indekss norāda uz tālāku attīstīto valstu palēnināšanos. Pozitīvais aspekts ir, ka pakalpojumu sektors pasaulē kopumā, gan eirozonā joprojām ir spēcīgs. Tas veido lielāko daļu ekonomikas un arī noteiks tālāko izaugsmes attīstības tempu.

Būtiskākais jautājums ir – cik ilgi pakalpojumu sektors spēs pretoties negatīvajām tendencēm rūpniecībā un eksportā.

Pēdējos 25 gados apstrādes rūpniecības problēmas ir atstājušas ietekmi pakalpojumu sektoru. Taču ietekme ir bijusi atšķirīga mēroga, ne vienmēr kritiska. Drīzāk tā bijusi atkarīga no plašākiem nosacījumiem ekonomikā. Globālās tirdzniecības apjomi otrajā ceturksnī samazinājās, turklāt indikācijas ir, ka nospiesta aktivitāte būs noturīga. To apstiprina arī eksporta pasūtījumu zemais līmenis. Arī investīcijas visā pasaulē kļūs piesardzīgākas un to aktivitāte ir kritusies jau kopš pērnā gada.

Politiskā nenoteiktība pati par sevi reti ir izraisījusi lejupslīdi. Tomēr, šie nenoteiktības radītie izaicinājumi kļūst arvien tiešāki. Tirdzniecības karu potenciāls nav sevi izsmēlis, bet drīzāk ieiet spirālē. ASV turpinās konfliktēt ar Ķīnu. Kaut tarifu tiešā ietekme ir salīdzinoši neliela, netiešā ietekme izplešas.

ASV vēlas panākt izmaiņas ne tik daudz tirdzniecībā, cik izmaiņas Ķīnas rūpnieciskajā politikā un ierobežot tās ambīcijas. Kaut Ķīna šobrīd izvēlas atklāti nekonfliktēt, tā nepiekāpsies, bet veiks tiešus un netiešus pretsoļus. Turklāt parādās jauns konfliktu avots - valūtu kari, ko draud aktivizēt ASV kā pretsoli juaņas vērtības kritumam. Spiediens padarīt lētāku dolāru var nākt kā jauns atsitiens Eiropas, tai skaitā, Latvijas eksportētājiem. Tāpat augsta varbūtība ir, ka ASV nespēs panākt tirdzniecības noregulējumu ar Eiropu, kā dēļ uz gada beigām parādīsies jaunas lūzuma līnijas tirdzniecības attiecībās ar ES.

Šim kokteilim klāt nāk nu jau gandrīz droša Lielbritānijas izgāšanās no ES, kas sacels jaunus turbulences viļņus pasaulē, īpaši Eiropā. Lai arī eirozona trešajā ceturksnī turpinās augt, Vācijas ekonomika jau ir recesijas gaidās, par spīti tam, ka iekšzemes aktivitāte joprojām uztur možu garu. Brexit sitīs par ES eksportu, īpaši pa Vācijas. Nervozākais būs pirmais pusgads, kamēr valdīs neskaidrība un būs augsts stresa līmenis. Negatīvākajā scenārijā aktualizēsies arī Itālijas parādu problēma.

Nebūs, protams, tā, ka visi sēdēs, klēpī rokas salikuši. Pretojoties negatīvajām tendencēm, pasaules CB atkal uzgriezīs apgriezienus naudas drukājamām mašīnām un tiks audzēti budžeta tēriņi, kā arī veikti citi stimulējoši pasākumi.

Piemēram, Ķīna jau uzsāk auto iegādes vecināšanas pasākumus, kam vajadzētu ļaut Eiropas autobūvētājiem nedaudz atgūties. Tādēļ vērtējums ir kļuvis piezemētāks, bet ne pārlieku pesimistisks. Joprojām gan eirozonā un Latvijā tiek sagaidīta lēnāka, bet izaugsmes turpināšanās. Krīzes iespējamība, ko definētu plašāk par IKP izaugsmes kritumu 2 ceturkšņus pēc kārtas un, kas iekļautu arī ienākumu kritumu, bezdarba pieaugumu u.c. negatīvas tendences, joprojām ir ļoti minimāla. Šis gads paies relatīvi mierīgi, taču nākamā gada pirmā puse solās būt pietiekami saspringta. Šogad izaugsmes temps tiek prognozēts 2,4% apmērā, bet nākamgad tas noslīdēs līdz 2%.

Top komentāri

Linda
L
Gašpuitis NAV ekonomists, bet IR šarlatāns. neko sakarīgu vai ekonomiskajās zinātnēs, vai arī atzītu pasaules ekonomiku žurnālu publikācijās viņš nav ne publicējis, ne arī atzīts pasaulē. Viņu pazīst tikai Diena redakcija, un SEB administrācija. Punkts. Ja Latvijā būtu labi un pasaulē atzīti ekonomisti, mēs sen izkonkurētu Šveici vai Austriju
Sedlis
S
"Taču sagaidu, ka tā pieauguma temps gada otrajā pusē nedaudz nosēdīsies." Paredzu, ka 2020.jūnijā spīdēs saule.
vārds
v
gaidām 26.septembri , kad izšķirsies $ būt vai nebūt - kur analītiķi par globālajiem procesiem ?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai plāno vakcinēties pret gripu?

Kopā nobalsojuši: 540

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses