Covid-19 pandēmijas ietekmē šis gads sācies ar eksporta kritumu. Janvārī, vērtējot gada griezumā, Latvijas preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājusies par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Lielbritānijas preču eksports uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm janvārī samazinājies par 40,7%, kas ir visu laiku straujākais kritums, piektdien ziņo valsts statistikas birojs.
Runājot par iespējām eksportēt uz bijušās PSRS tirgu ārpus savulaik okupētās Baltijas teritorijas, pārsvarā tiek runāts par to, kādas ir noieta iespējas Krievijā.
Ministru kabinets ceturtdien apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, cerot palielināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem eiro 2027.gadā.
Ārējie tirgi turpina būt vēlīgi Latvijas ekonomikai, eksporta pieaugums amortizē tās negācijas, kas saistītas ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem un to uzliktajām ''klaušām'' valsts iekšējo patēriņu balstošajām nozarēm.
Lai gan Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi galvenokārt ietekmē starptautiskos pasažieru pārvadājumus, tomēr ir bijušas situācijas, kad ierobežojumi atstājuši iespaidu arī uz kravu plūsmām.
Latvijas preču eksporta vērtība oktobrī, otro mēnesi pēc kārtas, sasniegusi jaunu rekordu - oktobrī Latvija eksportējusi preces 1,311 miljardu eiro vērtībā, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Covid-19 izraisītā avionozares un tūrisma sašaurināšanās atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas pakalpojumu eksportu, kas nozīmē mazākas no ārvalstīm ieplūstošas naudas summas mūsu valsts ekonomikā. Tas liek uzdot jautājumus, kā ir mainījies un vai nākotnē varētu manīties Latvijas tekošā konta stāvoklis.
Koronavīrusa straujā izplatība, kas radījusi ievērojamus zaudējumus pasaules ekonomikai, atstāj iespaidu arī uz Latvijas eksportu. Tiesa gan, skaitļi šķiet mazāk bēdīgi, nekā varētu būt pie līdzšinējās globālo notikumu attīstības. Attiecībā uz preču eksporta statistiku varam atrast gan labas, gan sliktas ziņas. Viena no sliktajām ziņām ir tā, ka, skatoties uz dinamiku gada griezumā, augustā rādītājs ir bijis sliktāks nekā jūlijā, savukārt viena no labajām ziņām ir tā, ka kopš krīzes sākuma pavasarī atsevišķas mašīnbūves nozares ir atgriezušās pie eksporta pieauguma, ja vērtē esošo situāciju pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā.
Valsts subsidēs algas Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo pārtikas ražošanas uzņēmumu strādājošajiem, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai.
