Latvijā šogad janvārī-oktobrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis mazākais eksporta pieaugums, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.
Lai kāds būtu Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) iznākums, Brexit nebūs lielas ietekmes uz Latvijas pārtikas ražotāju eksportu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Trešdien, 16. oktobrī, AS Olainfarm 47. gadu jubilejas mēnesī svinīgi atklāja jauno ražošanas korpusa ēku, kuras būvniecībā un iekārtu iegādē ieguldīti aptuveni 3,6 miljoni eiro. AS Olainfarm līdz ar jaunā korpusa atklāšanu būs gatava Krievijas speciālas zāļu serializācijas un izsekojamības prasībām, portālu Diena.lv informē uzņēmumā.
Neviendabīgā attīstība Latvijas preču ārējos tirgos un, protams, arī atsevišķu lielāku pasūtījumu izpilde pēdējos mēnešos radījusi ievērojamas svārstības mūsu eksporta izaugsmes rādītājos. Jūnijā salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pērn mūsu valsts preču eksports bija sarucis, taču jūlija dati liek strāvot piesardzīgam optimismam. Tomēr, ja palūkojamies uz kopainu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ir visai liels pamats domāt, ka jūtami kāpināt preču noietu ārējos tirgos kļūs aizvien grūtāk.
Pēdējo gadu laikā novērojama pieaugoša aktivitāte pašmāju uzņēmumu veidošanā, produktu ražošanā un pakalpojumu piedāvājumā. Liela daļa uzņēmumu neiztur pat vietējo konkurenci, taču nav noslēpums, ka nereti uzņēmuma ilgtspējīga darbība ir atkarīga tieši no eksporta tirgus. Saprotams, ka eksporta tirgus nav nekāda medusmaize un konkurence ir ļoti spraiga, taču, nemitīgi strādājot pie sava uzņēmuma un produkta attīstības, ir iespējams ielauzties gan Eiropas Savienības (ES) tirgū, gan valstīs ārpus ES. Atsaucoties uz ekonomista Pētera Strautiņa nesenajiem izteikumiem, šobrīd jārēķinās, ka saistībā ar Brexit scenāriju Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, kuru ietekme varētu būt vērta 0,7% no IKP, tā prognozē OECD. Līdz ar to eksporta tirgus diversifikācija ir aktuāls jautājums mūsu dienas kārtībā.
Atziņas, ka pasaules ekonomika tuvojas augšupejas cikla izskaņai, cita starpā pirms dažiem mēnešiem šaurākā lokā runātais, ka norises pasaules tautsaimniecībā, vadoties pēc ekonomikas pēcbrieduma fāzes, sāk atgādināt 2008. gada pavasari, šķiet, sāk iegūt taustāmāku pamatu. Pēdējie mēneši Latvijas ārējā tirdzniecībā nevēsta neko labu, un krīt gan eksporta, gan importa apjomi. Pirmie norāda uz vājāku patērētāju aktivitāti ārvalstīs, taču importa samazināšanās var likt iezvanīt visai skaļus trauksmes zvanus, jo norāda uz to, ka patēriņš sāk stagnēt vai pat samazināties arī Latvijā. Tas nozīmē, ka pretēji gaidītajam mājsaimniecības ar savām pirkšanas aktivitātēm uz iepriekšējā algu pieauguma rēķina ekonomikas sildīšanā var neizrādīties tik spēcīgs atbalsts, kā eksperti iepriekš gaidījuši.
Arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksporta attīstību turpinās ietekmēt vājāka pasaules ekonomikas izaugsme, prognozē Finanšu ministrija (FM), komentējot jaunākos eksporta datus.
Eksporta ģeogrāfijas paplašināšana pēdējos gados ir bijusi viena no Latvijas uzņēmumu prioritātēm, turklāt, kā rāda pieaugošie ārvalstīs pārdoto preču un pakalpojumu apmēri, šis process ir noritējis visai veiksmīgi.
Apstrādes rūpniecības statistikas dati un notiekošais ārvalstīs vedina domāt, ka ārējo tirgu konjunktūra šogad varētu pasliktināties. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes tempus un iedzīvotāju labklājību, taču ekspertu teiktais liecina, ka nopietnam pesimismam šobrīd nav pamata.
Šogad kopumā eksports pieaugs mēreni, jo izaugsmes tempi galvenajās tirdzniecības partnervalstīs 2019.gadā prognozējami nedaudz lēnāki nekā pirms gada, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.
Latvija, lai arī tās teritorija ir neliela, ir visai būtisku atšķirību valsts, – to apliecina nesen bankas Luminor veiktais pētījums par dažādu pilsētu un novadu uzņēmumu eksportu. Tieši ar preču vai pakalpojumu eksportu varam saistīt tālāko Latvijas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Tomēr šajā ziņā situācija ir visai pretrunīga un vedina uz pārdomām par ierasto kursu reģionālajā politikā, jo konsolidācijas pasākumi un attīstības centru veidošana ne vienmēr ir nesusi gaidītos augļus.
