Ar goda nosaukuma Gada farmaceits 2021 ieguvēju Vadimu Brižaņu par farmaceita lomu pandēmijā un jaunu komunikācijas veidu meklējumiem ar klientiem sarunājas Ilze Brinkmane.
Latvijas Farmācijas biedrības (LFB) novērtējums Mēness aptiekas farmaceitam Vadimam Brižaņam apliecina profesijas mūsdienīgo dinamiku. Goda nosaukums Gada farmaceits 202 piešķirts par farmaceita profesijas popularizēšanu un sabiedrības izglītošanu, par farmaceita konsultāciju pilnveidošanu, izmantojot un attīstot jaunus komunikācijas veidus. "Tiešsaistes farmaceitisko konsultāciju pakalpojums ir neatņemama farmaceitiskās aprūpes daļa jaunajā realitātē," atzīst LFB balvas laureāts Gada farmaceits 2021 – Vadims Brižaņs.
Veselības aprūpes speciālistu, tostarp, farmaceitu zināšanas un pieredze ir vērtība, ko pandēmijas laikā, šķiet, neapšauba vairs neviens. Turklāt farmaceits joprojām ir viens no visātrāk un ērtāk sasniedzamajiem medicīnas speciālistiem. Farmaceite un Mēness aptiekas 48 Cēsīs vadītāja Marina Pacukeviča saka: "Katram vajag, lai viņu uzklausa, ja runa ir par svarīgāko – par veselību."
Veselības ministrijas (VM) rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus, rada iluzoru priekšstatu par aptieku pieejamības palielināšanos, aģentūrai LETA pavēstīja Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.
Kamēr kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sasniedzis attiecīgi 142,20 eiro un 161,45 eiro, Latvijā tas ir gandrīz divas reizes mazāks - 85,28 eiro uz vienu iedzīvotāju, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktā analīze.
Ir cilvēki, kuriem obligāti vajadzētu konsultēties ar farmaceitu pirms medikamentu iegādes, – intervijā Romānam Meļņikam saka farmaceits Vadims Brižaņs.
Lai arī šonedēļ Latvijā atkal ziņots par lielāku apstiprināto Covid-19 gadījumu skaitu, nekā tas bijis pēdējās nedēļās, mūsu valstī saslimšanas līmenis ar to joprojām vērtējams kā salīdzinoši zems. Kā viens no iemesliem šādiem rādītājiem cita starpā minēta atbildīgo ātra rīcība, lai nepieļautu vīrusa strauju izplatību Latvijā. To pirmo min arī starptautiskās veselības aprūpes kompānijas Roche izpilddirekors Severīns Švāns, kurš šonedēļ pirmo reizi apmeklēja Latviju.
Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi vājās vietas Eiropas farmācijas nozarē, tādēļ, mācoties no kļūdām, Eiropa būs tikai ieguvēja pēc šīs krīzes, intervijā aģentūrai LETA atzina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolevics.
Par mazo aptieku lomu pacientu veselības nodrošināšanā un biznesa riskiem Guntars Gūte sarunājas ar individuālo aptieku sabiedriskās organizācijas Aptieku biedrība valdes priekšsēdētāju, farmaceiti Agnesi Riteni.
Kas jādara, lai Latvijā vēl vairāk samazinātu zāļu mazumtirdzniecības cenas? Jāmaina PVN likme? Jāmazina maksimālā cenu starpība līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamajiem medikamentiem? Jādodas pieredzes apmaiņas braucienos uz Lietuvu, Igauniju vai varbūt Mozambiku? Jādomā, ka vismaz pirmās divas metodes nostrādātu. Šajā rakstā gan gribu runāt par kādu citu labi pazīstamu, tomēr bieži vien spītīgi piemirstu cenu samazināšanas metodi. Plašāku ģenērisko (vienu un to pašu aktīvo vielu saturošo, līdzvērtīgas farmakoloģiskas efektivitātes) medikamentu izmantošanu.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) kārtējo reizi paudusi, ka būtu nepieciešams pārskatīt zāļu lieltirgotavām un aptiekām atļauto maksimālo zāļu piecenojuma apmēru, kura dēļ daļa medikamentu pie mums ir dārgāki nekā Baltijas kaimiņvalstīs. SIFFA arī paudusi, ka, lai samazinātu zāļu cenas, būtu jāmazina arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kas Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā par kompensējamo zāļu izplatīšanu konstatējusi, ka pastāv sistēmiskas problēmas gan zāļu izplatīšanā, gan to sadales kārtībā, kas ietekmē zāļu pieejamību patērētājiem, aģentūru LETA informēja padomes pārstāve Zane Gorškova.