Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Farmaceits – vairāk nekā pārdevējs

Ir cilvēki, kuriem obligāti vajadzētu konsultēties ar farmaceitu pirms medikamentu iegādes, – intervijā Romānam Meļņikam saka farmaceits Vadims Brižaņs.

Dažādi speciālisti pauduši, ka farmaceitam būtu jābūt kam vairāk nekā pārdevējam, ņemot vērā iegūto mediķa izglītību. Varat, pats farmaceits būdams, komentēt šo domu?

Mums ir Farmācijas likumā burvīgs termins "farmaceitiskā aprūpe", kura ietver arī visa veida konsultācijas, kas saistītas ar recepšu un bezrecepšu medikamentu lietošanu, to savstarpējo mijiedarbību, blakus efektiem. Šajā aprūpē ietilpst arī uzraudzība par aptiekas pastāvīgo apmeklētāju zāļu lietošanu, zāļu un citu veselības aprūpes, profilakses un veicināšanas produktu izplatīšana, zāļu izgatavošana, veselības veicināšanas un slimību profilakses propagandēšana. Ja vecmodīgais priekšstats par farmaceitu ir, ka viņš kaut ko sagatavo un izsniedz, tad pēdējos desmit gados tendence ir, ka mēs aizvien vairāk un vairāk konsultējam cilvēkus par viņu veselību, profilaktiskiem pasākumiem, esam tādi kā veselības aprūpes virzītāji. Cilvēks pie mums atnāk, pirmo reizi viņu uzklausot, mēs jau varam pateikt, vai palīdzēt viņam ir farmaceita kompetencē, vai arī būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta vai kāda speciālista.

Saprotams, ja vienreiz iesāpas galva vai vēders, var iedzert kādu pretsāpju līdzekli, taču, ja sāpes regulāri, jāvēršas pie ārsta. Te gan ir viens aspekts – aptiekas konkurē savā starpā, ieinteresētas arī gūt maksimālus ienākumus. Novirzot klientu pie ārsta, ciešat zaudējumus no tā, ka nepārdodat kādus simptomu medikamentus.

Mums gana bieži sanāk cilvēkiem atteikt pārdot kādus medikamentus – ja mēs redzam, ka viņi grib pašārstēties, un tas varētu viņiem kaitēt. Lai labāk laikus vēršas pie ārsta, veic diagnostiskus izmeklējumus, lieto tās zāles, kas tiešām var palīdzēt. Tāpat jebkurš pārmērīgi lietots uztura bagātinātājs vai vitamīns var raisīt kādas nevēlamas blaknes. Dažādi bezrecepšu medikamenti, ko cilvēks pats izvēlas lietot, var nelabvēlīgi mijiedarboties ar recepšu medikamentiem. Diemžēl ne vienmēr pacients ir gatavs izstāstīt visu par savām slimībām, blakusslimībām, visiem medikamentiem, kurus viņš lieto. Un šis ir vēl viens temats, par ko būtu nepieciešama diskusija, jo šobrīd farmaceitam nav pieejama pacienta slimību vēsture, mēs neredzam, nevaram uzzināt, kādas zāles viņš lietojis. E-vidē redzam tikai pēdējos ārstu izrakstītos recepšu medikamentus.

Varbūt tos nevar saukt par farmaceitiem, taču zināmā mērā kaut ko līdzīgu tam, ko kādreiz darīja aptiekāri, piedāvā, dēvēsim tā, dažādas zāļu tantiņas, kas dažādas kaites piedāvājas ārstēt ar dažādiem tautas līdzekļiem. Cilvēki brīžiem viņām uzticas vairāk nekā ārstiem. Izjūtat viņas kā konkurentes?

Mūsdienās daudz aktuālākas ir tā dēvētās viltus ziņas jeb fake news. Tas vēl labi, ja ir zināms konkrēts cilvēks kā jūsu pieminētā tantiņa, taču mums ļoti bieži nākas saskarties ar situācijām, kad cilvēks atrod internetā kaut kādu informāciju kaut kādos nepārbaudītos portālos, tā iespaidā pat nosaka sev diagnozi, iedomājas, ka viņam nepieciešamas antibiotikas vai pretvīrusa līdzekļi. Īstenībā, sākoties pandēmijai, šāda pašārstēšanās bija ļoti plaši sastopama. Līdz ar to mēs vairāk sajūtam ietekmi, var teikt arī – konkurenci, nevis no nekvalificētiem "speciālistiem", bet tieši no interneta.

Noteikti ir arī gadījumi, kad cilvēki saskatās reklāmas, pieraksta, kādi līdzekļi ieteikti kā ļoti vajadzīgi sirdij, naktsmieram, pret visa veida sāpēm u. tml., attiecīgi uz aptieku atnāk jau ar garu sarakstu.

Jā. Un te ir svarīgi vispirms saprast, vai tiešām tas ir konkrētai personai vajadzīgs. Jo uztura bagātinātājs nekādā veidā nevar aizvietot mūsu ikdienas uzturu. Arī šajā gadījumā bieži saskaramies ar pārspīlējumiem. Piemēram, tagad, pandēmijas laikā, cilvēki saklausa, ka D vitamīns, cinks u. c. varētu līdzēt cīņā ar vīrusiem, un nāk iepirkt ieteiktos līdzekļus. Taču īstenībā, ja tas ir veselīgs cilvēks, ja viņam veiktas analīzes, kas uzrāda, ka ar veselību viss ir kārtībā, viņam tieši šobrīd nevajadzētu lietot nekādus papildu vitamīnus.

Kā lai to zina?

Tā ir, man šķiet, farmaceita primārā atbildība – pajautāt cilvēkam, vai tiešām viņam tas viss, ko vēlas iegādāties, ir vajadzīgs un kādam nolūkam, kas ieteicis tieši šo. Uzreiz var arī izvaicāt – bija vai nebija pie ārsta. Mums – farmaceitiem – tagad ir iespēja sazināties arī ar ārstu, mēģināt saziņā ar viņu ietekmēt cilvēku, lai viņš lieku reizi neizmantotu to, kas varētu viņam kaitēt. Piemēram, pārlieki lietots magnijs, kālijs, kalcijs varētu negatīvi ietekmēt hipertensijas pacientus.

Ja aptiekā stāv rinda, jūs jau nevarat aizkavēties sarunā ar katru atsevišķu pircēju, kur nu vēl zvanīt viņa ārstam.

Jā, tam ir vajadzīgs laiks. Šobrīd ir iespēja izmantot tiešsaistes farmaceita atbalstu. Tas ir speciālists, kurš atbild uz zāļu lietotāju zvaniem, viņam ir laiks savākt visu nepieciešamo informāciju, sazināties ar ārstiem, pēc tam arī sniegt pilnvērtīgāku atbildi klientam. Jāņem arī vērā, ka cilvēki jau zāles pērk ne tikai fiziski esošajās aptiekās. Redzam, ka diezgan aktuāla ir tendence iepirkties interneta aptiekās, bet tur kādu laiku tas risinājās bez farmaceita vai kāda cita medicīnas speciālista uzraudzības. Taču pandēmija aktualizēja šos apstākļus, un tagad gandrīz visām interneta aptiekām ir pieejams telefona numurs – var piezvanīt, konsultēties. Tāpat var izmantot ne tikai telefonu, bet arī citus saziņas kanālus. Piemēram, Mēness aptiekai ir viegli iegaumējams četru ciparu tālruņa numurs saziņai ar farmaceitu – 8555. Būtībā varam izcelt pat riska grupas – cilvēkus, kuriem obligāti vajadzētu sazināties ar farmaceitu, pirms viņi grib pirkt medikamentus. Un tas attiecas arī uz uztura bagātinātājiem.

Kas tie ir par cilvēkiem?

Vecāka gadagājuma pacienti, cilvēki ar hroniskām slimībām, tostarp hipertensiju, cukura diabētu, cilvēki ar vairākām blakus slimībām, ar novājinātu imunitāti, grūtnieces, protams, arī onkoloģiskie pacienti. Viņiem zāles vajadzētu lietot ļoti uzmanīgi.

Farmaceita konsultāciju finansē attiecīgā aptieka, nevis valsts?

Pašlaik valsts tikai atļauj to darīt, finansiāli neatbalsta šādus pasākumus. Tā ir uzņēmēju atbildība tos piedāvāt.

Pieprasījums ir pēc šāda pakalpojuma?

Pavasarī, kad ieviesām šo pakalpojumu, mums bija viens līdz trīs zvani dienā, taču šobrīd zvana daudz, konsultējošais farmaceits tagad ne vienmēr uzreiz ir sazvanāms. 

Ilgi jāgaida rindā?

Farmaceits atzvana. Nav tā, ka kāds varētu palikt bez konsultācijas. Vienkārši ne vienmēr var to saņemt uzreiz.

Par ko visvairāk jautā?

Viena no būtiskākajām problēmām farmācijas nozarē ir medikamentu pieejamība. Vairāku iemeslu dēļ mēdz trūkt kādi medikamenti. Cilvēki meklē, kur tie varētu būt. Tāpat interesējas par zāļu mijiedarbību, blakusefektiem, pareizu lietošanu. Ir arī zvani par uztura bagātinātājiem, kosmētiku, par kādu konkrētu medikamentu lietošanu, piemēram, grūtniecības laikā.

Tiešsaistes konsultācijas pierādīja, ka nākotnē būtu jāveido arī farmaceitu prakses ārpus aptiekām. Pagaidām likumi neļauj to darīt, bet tās būtu nepieciešamas pēc iespējas ātrāk. Būtu izcili, ja katrā veselības centrā būtu viens kabinets, kurā pacienti varētu saņemt kompetenta farmaceita konsultāciju par dažādu ārstu izrakstīto medikamentu lietošanu.

Katrs ārsts izraksta to, kas viņa jomas problēmai var līdzēt, taču neskata visu kopumā, mijiedarbībā?

Jā. Farmaceits labāk zina, kā, kurā brīdī lietot medikamentus, lai novērstu to mijiedarbību, un ko darīt, ja parādīsies kāds blakus efekts. Un man liekas, ka e-vide, kas strauji attīstās, maina arī farmaceita darbu – šobrīd farmaceitam jāsniedz ne tikai informācija par medikamentiem, to lietošanu, bet arī par to, kur interneta vidē cilvēki var gūt droši ticamu nepieciešamo informāciju.

Tiek runāts arī par to, ka farmaceitiem būtu jāļauj veikt vienkāršākos diagnostikas pakalpojumus. Piemēram, asinsspiediena monitoringu u. tml. Tas ļautu savlaicīgāk atklāt, ka jāiet pie ārsta.

Šobrīd līdz tam neesam tikuši. Virzība uz to ir, tā ir pareiza. Ne visas aptiekas ko tādu varētu nodrošināt, bet varētu būt tādas preklīniskas aptiekas, kur būtu atbilstoši apstākļi, lai varētu veikt ekspresdiagnostiku. Protams, tas prasa tālākizglītību farmaceitiem, lai viņi varētu būt kompetenti šajos jautājumos. Bet tāda pieredze arī citur pasaulē ir – farmaceiti ne tikai konsultē zāļu pircējus, bet arī, piemēram, uz vietas aptiekā vakcinē. Tas, protams, ļoti atvieglo ārstu prakšu darbu. Arī tagad tas būtu bijis aktuāli – ļoti drīz jau būs pieejamas vakcīnas pret Covid-19, veidosies lielas rindas, visiem gribēsies pēc iespējas ātrāk vakcinēties. Varbūt mēs vēl neesam gatavi tieši šim vilnim, taču ilgtermiņā arī vakcinēšana varētu būt viens no farmaceitu pakalpojumiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Par kritiku – uz tiesu?

Pēdējā laikā vērojams, ka centienus juridiski regulēt dažādas dzīves jomas pastiprina ne tikai politiķu ierosinājumi, bet arī privātpersonu rīcība.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē