Laika ziņas
Šodien
Apmācies

IKP prognoze

LB: Brexit Latvijas IKP var samazināt pat par 1,7 %

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) var samazināt par 0,8 līdz 1,7 procentpunktiem, piektdien preses konferencē paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš mediju pārstāvjus informēja par būtiskākajiem globālajiem notikumiem, kas tieši ietekmē eirozonas ekonomiku, un līdz ar to arī Latviju.

Sliktāk, kā sākotnēji lēsts

Aizvien vairāk sāk šķist, ka mūsu valsts ekonomiskās augšupejas slāpējošo faktoru ir vairāk, nekā domāts iepriekš. Pagājušajā piektdienā iznākušie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām gada otrajā ceturksnī, lai arī daudz neatšķiras no sākotnējā aprēķina, kas bija visai pieticīgs, bet nelika domāt par kādas ekonomikas katastrofas tuvošanos, tomēr detalizētāks izklāts par sniegumu konkrētās ekonomikas nozarēs ne vienam vien var likt nepatikā saraukt degunu.

Luminor prognozē pakāpenisku izaugsmes bremzēšanos

Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un Latvijas IKP pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju pērn apsteidza Grieķijas rādītāju. Šī ir pirmā ES-15 valsts, kuru apdzenam. Tomēr ārējā ekonomiskā vide 2019. gadā būs mazāk labvēlīga, ir risks, ka tā tālāk pasliktināsies arī 2020. gadā. Sagaidāms, ka izaugsme Latvijā katrā no šiem gadiem samazināsies apmēram par procentpunktu, liecina bankas Luminor Ekonomikas pārskata prognozes.

Rosīgās špakteļlāpstas dzen uz priekšu ekonomikas izaugsmes tempus

Mūsu valsts ekonomiskās attīstības tempi lēnāki nekļūst. Vismaz pagaidām. Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2017. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 5%.

Ekonomists: Būs vētra vai lietus, saulei spīdot?

Aizvadītais gads Latvijas ekonomikā bija lielisks. IKP pieaugums varētu būt paātrinājies par 0,1 vai 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar jau tā ļoti ievērojamo attīstības tempu 2017. gadā jeb 4,6%. Luminor prognoze 2018. gada sākumā bija 4,3%. Prognoze par ekonomikas attīstības tempu 2019. gadā šobrīd ir 3,6%. Ņemot vērā to, kas notiek Latvijā, drīzāk gribas prognozi palielināt, bet, skatoties uz pasaules ekonomikas ziņām — samazināt.

Izaugsme gaidāma arī šogad

Pēdējie gadi Latvijas ekonomikai ir bijuši veiksmīgi, atsevišķos ceturkšņos tautsaimniecības kāpumam gada izteiksmē krietni pārsniedzot 5% atzīmi. Šādi tempi uzskatāmi par optimāliem, ja gribam straujāk tuvināt savu labklājības līmeni Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Tomēr ierasto straujo izaugsmi šogad var nobremzēt vairākas globāla mēroga norises, kas var atspoguļoties eksporta preču pieprasījumā un finanšu resursu plūsmās, kuras savukārt var atstāt iespaidu uz investīciju mikroklimatu.

Strautiņš: Latvijas ekonomikā ir iespējams gandrīz viss

Šodien statistiķi ir precizējuši un papildinājuši iepriecinošo 3. ceturkšņa ekonomikas kopainu. IKP gada griezumā audzis par 4,7%, bet pret iepriekšējo ceturksni — par 1,7%. Domājams, ka arī šogad kopumā IKP pieaugums būs 4,7%, bet nākamgad — nedaudz zem 4%. Ļoti līdzīgi domā arī OECD, kura ir mūsu makro prognozes visnesenāk atjaunojusī starptautiskā organizācija.

SEB banka: Pozitīvas perspektīvas par spīti riskiem un augošajai nenoteiktībai

Laiks starp ātro novērtējumu un precizētajiem datiem ir devis statistiķiem iespēju uzrādīt nedaudz piezemētāku, kaut joprojām strauju ekonomikas izaugsmi – 4,7%. Šāds kāpums ir arī mērot visu trīs ceturkšņu veikumu. Jāpiezīmē, ka, lai arī kāpums ir iespaidīgs, teju pusi kāpuma veido būvniecības un nodokļu devums.

OECD Latvijai prognozē straujāko IKP izaugsmi Baltijā arī turpmāk

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā OECD Economic Outlook 2018 Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā, portālu Diena.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide