Lai bērniem ar speciālām vajadzībām nodrošinātu pieejamu un viņu spējām atbilstošu izglītību, tuvākajos gados Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apņēmusies rast risinājumus speciālās izglītības sistēmas uzlabošanai, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sacīja izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (JKP) padomnieks juridiskos jautājumos Jānis Ozols (JKP).
Šodien tiekoties ar ASV vēstnieku Latvijā Lesliju Kārvailu, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece apliecināja interesi turpināt abām valstīm sadarbību izglītības un pētniecības jomā, aģentūru LETA informēja ministres padomniece Ilze Krūkle.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina politiķus ilgstoši nekavēties ar konkrēto profesiju obligātās vakcinēšanās jautājumu risināšanu, jo darba devēji sagaida konkrētību un skaidrību savas rīcības plānošanai.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien atbalstīja likumprojektu paketes virzīšanu izskatīšanai parlamentā, kas paredz noteikt ārvalstu studentiem atvieglojumus un efektīvāku dokumentu izvērtēšanu, lai tiktu uzņemti vai varētu turpināt studijas Latvijas augstskolās.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums Education at a Glance 2020 aptver visas izglītības pakāpes, sākot ar pirmsskolas līdz augstākajai un pieaugušo izglītībai, bet šogad vairāk izcelta profesionālā izglītība. Analizētas arī Covid-19 krīzes radītās sekas un izaicinājumi, ar kuriem saskaras un saskarsies izglītības sistēma.
Jaunajā mācību gadā vairākās klasēs ienāks jaunais mācību saturs. Trīs gadus tā aprobācija notika 100 Latvijas skolās. Viena no pilotskolām bija arī Ropažu vidusskola. Pirms gada tā piedzīvoja reorganizāciju –apvienošanu ar Zaķumuižas pamatskolu, kas no Ropažiem atrodas 12 kilometru attālumā. Patlaban tajās kopā mācās vairāk nekā 700 skolēnu, no tiem 380 Ropažos, 202 izglītības programmas realizācijas vietā Zaķumuižā (plus vēl 142 audzēkņi pirmsskolā).
Jau tagad jābūt rīcības modeļiem par attālinātu vai klātienes darbu jaunajā mācību gadā – intervijā Romānam Meļņikam akcentē Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.
Šobrīd plānots, ka mācības skolās septembrī varētu atsākties klātienē. Gaidāmajā mācību gadā skolās pakāpeniski sāks ieviest arī kompetenču pieeju mācību saturā. Nozares ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar Valsts izglītības satura centru šovasar būs daudz darāmā, domājot, kā jaunajā mācību saturā iepludināt arī tehnoloģiju lietojumu.
Noteikumi par minimālo skolēnu skaitu 10.–12. klasēs, paredzot triju gadu pārejas posmu, stāsies spēkā nevis no gaidāmā mācību gada, kā sākotnēji plānots, bet gan no 2021. gada 1. septembra. Jau tagad skaidrs, ka visvairāk tie skars mazās vidusskolas.
Saeima atbalstījusi likumu grozījumus, nosakot, ka izglītība latviešu valodā no 2021. gada 1. septembra būs jānodrošina visās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā jau pagājušā gada rudenī Saeimā bija iesniegusi Nacionālā apvienība (NA).
Izglītības iestāžu beidzējiem izlaidumi ar ballēm šovasar, visticamāk, nav gaidāmi, ceturtdien preses konferencē atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Arī veselības ministre Ilzei Viņķele (AP) uzsvēra, ka ar svinībām būs jāpagaida.