Bērni vislabāk apgūst jaunas lietas, ja metodes tiek dažādotas. Skolotāji mūsdienās nereti ir kā pēdējais bastions, kam jāspēj tikt galā ar daudzām lietām – ikdienā vispirms jārisina skolēnu emocionālie un savstarpējo attiecību jautājumi, pat sociālās problēmas, lai varētu nonākt līdz zināšanu apguvei. Tomēr šie izaicinājumi vienlaikus ir arī profesijas priekšrocības, jo skolotāja darbā nav divu vienādu dienu - no vilšanās par kādu neizdošanos līdz gandarījumam par paveikto laiks dažkārt mērāms ne stundās, bet minūtēs.
Balvu novada pašvaldība nolēmusi slēgt Tilžas internātpamatskolu, atzīstot, ka bez valsts mērķdotācijas vairs nespēs to uzturēt. Pašvaldību internātskolu uzturēšanu valsts turpināja līdzfinansēt līdz 2018. gada 31. decembrim, bet no janvāra visus šos izdevumus sedz pašvaldības. Tilžas internātpamatskolas uzturēšanai valsts gadā atvēlēja 233 049 eiro. Savukārt Tilžas internātskolas pedagogu darba samaksu no valsts mērķdotācijas šogad segs tikai astoņiem mēnešiem, skaidroja pašvaldībā.
Skolotāja darbā ir tik liels emocionālais gandarījums, kādu reti var iegūt citā profesijā, stāsta pedagoģe Vitnija Kokoreviča. Viņas pieredzē ir darbs gan ar senioriem, gan ar bērniem, jo Vitnija ir Rīgas Franču liceja datorikas un programmēšanas skolotāja, un klases audzinātāja, kā arī darbojusies projektā Pieslēdzies, Latvija!, kura ietvaros palīdzējusi senioriem apgūt datorprasmes. Par pedagoga profesiju viņa saka – skolotājs var iedvesmot un palīdzēt piepildīt sapņus.
Klajā nākuši tiesas dokumenti, kas, kā ziņo The Guardian, apliecina, ka ASV imigrācijas dienests (ICE), izmantojot neeksistējošu universitāti, centies "izķert" valstī esošos imigrantus un cilvēkus, kas bija gatavi pārkāpt īslaicībās uzturēšanas vīzas noteikumus. Mičiganas štata medijs WXYZ ziņo, ka, visticamāk, ne visi aizturētie ir zinājuši, ka piesakās viltus universitātē.
Vidusskolu Latvijā pārsvarā beidz jaunieši jau pieaugušā vecumā – 18, 19 vai pat vairāk gados. Tas ir laiks, kad sāk domāt par to, kur studēt vai strādāt. Tajā pašā laikā skolā apgūstamo mācību priekšmetu ir ļoti daudz un tie ir sadrumstaloti, nedodot iespēju jauniešiem pietiekami iedziļināties kādā konkrētā virzienā, tādējādi arī radot grūtības saprast savas vēlmes, kas attiecas uz viņa nākotni. To cer mainīt jaunajā vidējās izglītības mācību saturā, vidusskolēniem piedāvājot iespēju sev interesējošos mācību priekšmetus apgūt padziļināti.
Rīgā plānots slēgt divas izglītības iestādes, apvienot astoņas skolas, savukārt vēl par divu skolu likteni tiks lemts pēc gada, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.
Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgajām intelektam, cilvēka darbs vienkāršās profesijās aizvien vairāk tiks automatizēts. Tas nozīmē, ka nākotnē izzudīs tās profesijas un darbi, ko var veikt bez vidējās izglītības. Tāpēc mums jau šodien jādomā par to, kā motivēt jauniešus mācīties un iegūt vidējo izglītību.
Pedagogu atalgojuma palielinājums būs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pirmā prioritāte 2020. gada budžetā, solīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Ņemot vērā, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika pakāpeniska izpilde 2019. gada budžetā nenotiks, Šuplinska uzsvēra, ka par to turpināsies cīņa jau 2020. gada budžetā, pedagogu algu palielinājumu izvirzot kā ministrijas pirmo prioritāti. Prioritāšu vidū būs arī papildu finansējums zinātnei, piebilda ministre.
Jaunā valdība uzsver, ka tiks turpināts darbs pie Izglītības un zinātnes ministrijas pilnveidotā vispārējās pamatizglītības mācību satura un mācīšanās pieejas, kas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtā nepieciešamās kompetences. Runājot par jauno mācību saturu, Limbažu novada ģimnāzijas direktore, pedagoģe Gunta Lāce uzsver, ka reforma nav revolūcija, bet gan loģisks nākamais attīstības solis. Viņa uzskata, ka jaunā satura panākumi lielā mērā būs atkarīgi no pedagogiem, jo realitātē pārmaiņas notiek katrā klasē. Vērtējot pedagoga profesiju, Lāce saka – tā ir lieliska profesija, jo pedagogiem ir reāla iespēja mainīt pasauli.
Lai gan labāko skolēnu materiāla atalgošana ir ilgstoša prakse daudzviet Latvijā, Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzraudzības departamenta direktors Uģis Zīvarts, komentējot sociālajos tīklos plaši apspriesto Krimuldas novada domes lēmumu piešķirt brīvpusdienas labākajiem skolēniem, norādīja, ka šāda veida bonusi skolā var radīt nevajadzīgu spriedzi starp skolēnu, viņa vecākiem un skolotāju.
Sēlijā 2009. gadā slēdza sešas pamatskolas – Zalves (Neretas novads), Dvietes (Ilūkstes novads), Sēlpils (Salas novads), Vīgantes (Staburaga pagasts, Jaunjelgavas novads), Elkšņu (Viesītes novads) un Mežzemes (Kalna pagasts, Jēkabpils novads). Skolu slēgšanas iemesli atkārtojas – mazs skolēnu skaits, tā brīža lēmumi izglītības jomā un ekonomikas krīze.