Sākot no šodienas, vairākās augstskolās klātienē gaidīs jaunos studētgribētājus. Augstākās izglītības iestādēs cer, ka interesentu loks būs plašs un izdosies uzņemt līdzīgu skaitu studentu kā pērn. Dienas uzrunātie vidusskolas beidzēji savā augstskolas izvēlē galvenokārt balstījušies uz citu atsauksmēm.
Vidusskolas klasē lielajās pilsētās būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt attālos reģionos - vismaz 12, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijiem maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Atlikt vai neatlikt nav īstais jautājums, kuru uzdot, runājot par izglītības reformas ieviešanu. Tai bija jābūt ieviestai jau vakar, lai Latvija spētu izdzīvot globālajā konkurencē. Turklāt nevis tikai elitārajās skolās, kurās jau šie principi lielā mērā tiek izmantoti, bet gan visās Latvijas skolās, tādējādi dodot līdzvērtīgas iespējas katram Latvijas bērnam.
Mācību gada spraigumam norimstot, sākas vidusskolēnu uzņemšanas tālākiem mācību ceļiem. Vairākums par kritēriju studiju izvēlei nosaka potenciālā darba vai amata pieprasījumu un atalgojumu. Studijas inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā šķiet veiksmes atslēga uz nodrošinātu nākotni, jo, kā bieži minēts, kvalitatīva un sertificēta darba spēka šajās nozarēs trūkst. Pēdējo gadu statistika liecina, ka šis stāsts nezaudēs savu aktualitāti, jo, neskatoties uz universitāšu centieniem, piemēram, pagājušajā gadā studijas šajās nozarēs pabeidza četras reizes mazāk absolventu kā uzsāka. Studentu skaits, kas šīs studijas, uzsāk jau pēdējos astoņus gadus ir diezgan līdzīgs.
Saeima šodien lems par Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto grozījumu Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā nodošanu skatīšanai komisijās, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākas no sešu gadu vecuma.
Atkārtoti vērtējot priekšlikumu par valsts valodas zināšanu atvieglojumiem akadēmiskajam personālam, Izglītības un zinātnes ministrija rosinās tādus piešķirt tikai profesoriem.
Domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija par saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādes 2018. gadā.
"Vienā brīdī jau tas "hop!" ir jāsaka, nevar mūžīgi tikai gatavoties, ideāli sagatavot visus metodiskos un citus materiālus, bet strādāt vēl pa vecam," intervijā Romānam Meļņikam par skolas gaitu sākšanu bērniem jau no sešu gadu vecuma stāsta psiholoģe un pedagoģe Dace Bērziņa.
Plaši apspriestās sešgadnieku reformas ietvaros bieži tiek runāts par to, vai bērni sešu gadu vecumā ir gatavi uzsākt skolas gaitas. Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz, ka bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma, ar izņēmuma gadījumiem – sešu vai astoņu gadu vecumā. Lēmumu par to pieņem bērna vecāki atkarībā no tā, vai bērns ir gatavs.
Februārī ir noslēgusies jaunā mācību satura sabiedriskā apspriešana, un tagad mēneša laikā eksperti plāno pilnveidot jaunā izglītības standarta vadlīnijas un aprīlī valdībai nodot vērtēšanai pamatizglītības standartu. Savukārt līdz augustam tiks pabeigts vispārējās vidējās izglītības standarts.
Portālā Manabalss.lv noris parakstu vākšana iniciatīvai, kas rosina ieviest vienas dienas pārtraukumu starp pārbaudes darbiem. Iniciatīvas iesniedzējs Ņikita Kovaļovs uzskata, ka, ja iniciatīva tiks pieņemta un šī norma tiks ieviesta dzīvē, tad "visiem skolēniem būs iespēja uzrakstīt katru no eksāmeniem uz visiem 100%". Izglītības jomā strādājošie par šīs iniciatīvas lietderību gan nav tik pārliecināti.
