Runājot par reformām Latvijas izglītības sistēmā, jāsaka, ka tās ilgst kopš neatkarības atjaunošanas, turklāt šajās reformās mēs ejam pa riņķi, neko jaunu neizdomājot.
Kamēr vieni uzskata, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) skolēnu sasniegumu starptautiskā pētījuma PISA 2015 rezultāti ir apmierinoši, jo Latvija ierindojas pa vidu citām valstīm, tikmēr citi uzskata, ka mums tomēr ir jābūt lielākām ambīcijām. Par piemēru var ņemt kaut vai Igauniju, kam nu izdevies apsteigt arī Somiju. Sperot gan kaut vai radikālus soļus, pozitīvi rezultāti būtu tikai pēc vairākiem gadiem, nevis uzreiz.
Ieguldot lielus finanšu resursus, Latvijā ir zemas kvalitātes izglītība, trešdien Latvijas Bankas konferencē Reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēga atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Mareks Gruškevics."Ar lieliem finanšu resursiem saņemam zemu izglītības kvalitāti," izteicās Gruškevics.
Pedagogu darba samaksas modelis beidzot ir apstiprināts arī valdībā, bet diskusijas par to diez vai tik drīz beigsies. Kompromisus vēl nāksies panākt - gan līdz septembrim par detaļām, gan par modeļa ilgtspēju pēc tam. Turklāt līdz ar šo tematu aktualizēti arī citi jautājumi, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Manipulācijas ar audzēkņu skaitu, nespēja tikt galā ar informācijas sistēmām, vai skolēni, kuriem ar vienā skolā iegūtu vidējo izglītību nepietiek? Latvijas Televīzijas raidījums de facto svētdien ziņo, ka, analizējot datus par Daugavpils Būvniecības tehnikuma audzēkņiem, Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) šā mācību gada sākumā pamanījusi, ka ap simt bērnu vienlaikus bijuši piederīgi divām skolām.
Līdzšinējā pedagogu kvalitātes pakāpju sistēma un pakāpju iegūšanas procedūra nav apmierinoša, tomēr diferenciācija starp izcilu, ļoti labu un labu pedagogu ir nepieciešama, uzskata izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība).Lai gan trešdien notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tās sekretārs Guntars Bilsēns (Reformu Partija) izteica priekšlikumu par to, ka, iespējams, šādas pakāpes nemaz nav vajadzīgas, Druviete norādīja, ka pedagogu vidū jābūt atalgojuma starpībai, kur vairāk saņemtu labākie pedagogi.
Lai gan Īrijā pavadīti astoņi gadi, tomēr Vītolu ģimene ar četriem bērniem pirms nepilna mēneša atgriezās Latvijā. Lēmums neesot bijis viegls, taču pieņemts bērnu dēļ. Pēc ģimenes sacītā, viņi ir pirmie gājputni, kas izpētīs situāciju Latvijā un pēc tam ziņos Īrijā palikušajiem draugiem un paziņām. Atgriezties ir gatavas vairākas ģimenes ar bērniem, taču galvenās bažas ir par izglītības sistēmas atšķirībām starp abām valstīm.
Somijas izglītības reformators Pasi Sālbergs palīdzējis izveidot sistēmu, ko daudzi uzskata par labāko pasaulē. Viņš uzsver, ka Latvijas galvenais izaicinājums ir nodrošināt izglītības reformu pēctecību. Sālberga padomos jau ilgus gadus ieklausās daudzu valstu izglītības politikas veidotāji. Protams, katrai valstij nepieciešams individuāls risinājums, taču viena recepte izglītības kaišu ārstēšanai ir universāla - izvirzīto mērķu pēctecība, ko Sālbergs "izraksta" arī Latvijai.
Debatēs par izglītības sistēmu iezīmējas divas nevēlamas
tendences: tās ir ļoti personalizētas (publiskas vārdu kaujas starp
faktiski dažiem cilvēkiem) vai arī ir tik nozares profesionāļiem
vien saprotamas, ka pat ieinteresētā publikas daļa vairs īsti
nesaprot, vai strīds ir par kokiem vai mežu.Uz šāda fona nav jābrīnās, ka teju maz apspriests paša ministra
publisks atzinums, ka līdzšinējais modelis "nauda seko skolēnam"
izrādījies nepilnīgs.
Gala lēmums par reformām skolu sistēmām ir jāpieņem pēc sarunām
ar novadiem un pilsētām, un reģionālās vizītes ir ļoti laba iespēja
apspriest šos jautājumus, pēc vizītes Vidzemes reģiona izglītības iestādēs sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačelsavs Dombrovskis (RP).