Jāņi ir gadskārtu svētki, kuru senās, tautiskās, pat pagāniskās tradīcijas daļā sabiedrības tiek uzturētas joprojām, bet citiem šie svētki asociējas ar ceptas gaļas ēšanu un alus dzeršanu piknikā, šlāgeriem skanot, un bieži vien - sliktos laika apstākļos, raksta laikraksta Diena pielikums Līgo Diena.
Nedaudz cēlāk, mistiskāk un citādāk - tā var teikt par jauniešu grupu, kas Latgalē Līgo vakaru un Jāņus svin mūsdienīgi, bet ar latviešu tradīciju pieskaņu. Džakuzi laivā, pašu brūvēts alus un ikviens klātesošais tērpies tautastērpā ir šo svinību elementi."Tā ir atbildība turpināt bērnībā iesākto - mans tētis ir Jānis, tāpēc vienmēr visi pie mums Jāņos pulcējas," sarunā ar Dienu stāsta 24 gadus vecā Evija Maļkeviča.
Jāņi, manuprāt, ir svētki, kas visprecīzāk raksturo Latviju un latviešus. Tā, šķiet, ir viena no pēdējām saiknēm ar senatnes senčiem, zintniekiem, vaidelošiem, krīviem un krīvu krīviem, lai kas viņi visi arī nebūtu bijuši un ko darījuši.Mīklainā datuma nobīdePrecīzu ziņu par Jāņu svinēšanas tradīciju pirmssākumiem nav, speciālistu viedoklis šajā jautājumā dalās.
Zviedrijā jau sākusies gatavošanās krāšņajiem un populārajiem svētkiem - vasaras saulgriežiem. Atšķirībā no Latvijas Līgo svētkiem un Jāņiem Zviedrijā svinību datums ir mainīgs - saulgriežu svētkus svin piektdienā un sestdienā starp 19. un 26.jūniju. Šogad svinības sāksies 20.jūnija vakarā un turpināsies 21.
Kā katru gadu Jāņu svinēšana Pedvālē būs radošs notikums, kurā māksla savienojas ar tradīcijām un rituāliem, pavēstīja Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja direktors Ojārs Feldbergs.