Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis

Medijpratība

Ko vērts mācīt bērniem dezinformācijas laikmetā?

Kā atšķirt faktu no viedokļa? Kādas pazīmes liecina par tā dēvēto dziļo viltojumu, kas tapis, iesaistot mākslīgo intelektu. Kā cīnīties ar dezinformāciju – apzināti radītu, nepatiesu vai maldinoša informāciju? Lai orientētos un izdzīvotu mūsdienu digitālajos džungļos, gan jauniešiem, gan viņu vecākiem nepieciešamas labas prasmes. Teju ikvienam vecākam ir divi būtiski izaicinājumi. Pirmkārt, atrast laiku, lai mācītos kopā ar bērnu. Otrkārt, kur papildināt savas trūkstošās zināšanas un kur atrast materiālus, kas palīdzētu mācīties kopā ar bērniem?

Viedoklis: Klikšķu bizness kā lielākā mediju problēma Latvijā

Sociālais tīkls Facebook publiskojis informāciju, kurā norādīts, ka pusgada laikā tajā dzēsti vairāk nekā trīs miljardi viltus profilu. No oktobra līdz decembrim deaktivizēti 1,2 miljardi profilu, bet no janvāra līdz martam - vēl 2,2 miljardi. Kopumā tas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā pusgadā. Apkarojot un iznīcinot vienu viltus ziņu avotu, vietā parādās nākamie, tāpēc sabiedrībai ir jāizglītojas, lai iemācītos pareizi filtrēt iegūto informāciju. Taktiskās komunikācijas entuziasts, starptautiskās medijpratības skolas Resilience League audzēknis, Biznesa augstskolas Turība absolvents Džerijs Šterns uzsver, ka viena no Latvijas sabiedrības problēmām ir pārlieku lieli centieni iegūt uzmanību sociālajos tīklos, audzējot sekotāju un draugu skaitu savos profilos, tādējādi zaudējot piesardzību un palielinot risku tikt ietekmētiem ar viltus ziņu palīdzību.

Lai Cirks un Monopols krāj putekļus

Pastāv uzskats, ka spēle varētu būt pat vecāka par valodu. Dzīvnieku mazuļi, gatavojoties pieaugušo dzīvei, proti, pārtikas ieguvei, savā starpā cīkstas. Tāpat arī cilvēki – gan lieli, gan mazi – labprāt brīvo laiku pavada spēlējoties – daži dod priekšroku fiziskām aktivitātēm, bet citi prāta kustināšanai, piemēram, spēlējot galda spēles.

Melu apkarošanā atslābumam vietas nav

Bažas par viltus ziņām varētu šķist savā ziņā apsīkušas, tomēr pētījumi atgādina – gan privātajam, gan publiskajam sektoram situācijas uzlabošanai vēl ir daudz darāmā. Pēc Kultūras ministrijas aptaujas datiem, piektā daļa iedzīvotāju mēdz vēl aizvien dalīties ar nepārbaudītu informāciju. Problēmas risināšanai šomēnes startējusi gan Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas un Iekšlietu ministrijas kopīgi organizētā kampaņa, gan laikraksta Diena melu ziņu arhivēšanas un anotēšanas projekts.

Nerunāt jauno vietā

Medijpratība, kas sevī iekļauj gan prasmes patērēt un radīt ziņu saturu, gan pilsonisko aktivitāti, dažkārt tiek minēta kā risinājums teju visām mūsdienu nedienām. Sen neviens arī vairs nestrīdas, ka gudra mediju izmantošana jāmāca jau skolas solā. Tomēr pētījumi atklāj, ka nereti priekšstati par jauniešu paradumiem internetā ir greizi un līdz ar to arī labi domātie padomi savu mērķi nesasniedz.

Pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanu medijos

Aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par realitātes un medijos atspoguļotās realitātes iespējamajām atšķirībām, secināts Kultūras ministrijas (KM) prezentētā pētījumā, kurā aplūkota medijpratības situācija Latvijā šā gada jūnijā. Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var uzticēties informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, bet tikai 40% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide