Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas atbalsta programmas Apvārsnis 2020 līdzfinansētais projekts COMPACT: From Research to Policy Through Raising Awareness of the Stateof the Art on Social Media and Convergence (2017–2020) ir veltīts digitālo un tradicionālo tehnoloģiju mijiedarbības analīzei. Pētnieku uzmanības centrā bija Eiropas valstīs veiktie akadēmiskie un populārzinātniskie raksti, kas, apkopoti, ļāva COMPACT pētniekiem izveidot detalizētāku priekšstatu par Eiropas informācijas telpu. Liels uzsvars likts ne tikai uz moderno tehnoloģiju pielietojuma analīzi, bet arī uz jautājumiem par to regulāciju, jo, lai gan daudzus jautājumus Eiropas Savienībā ietekmē pārnacionālās regulas, arī pašas dalībvalsts izmanto savas suverēnās tiesības izdodot dažādus normatīvos aktus.
COMPACT mērķis ir sniegt rekomendācijas par labākajām praksēm un dalīties ar interesantākajiem, inovatīvākajiem un lietderīgākajiem atklājumiem, kas var būt noderīgi gan pētniekiem gan lēmumu pieņēmējiem.
Piemēram, izmantojot izsmalcinātus algoritmus, var analizēt sociālo tīklu satura patiesumu balstoties tikai uz tās personas, kas ar to dalījās, profilu. Tas ir potenciāls rīks, ko var pielietot cīņā ar viltus ziņām un mākslīgi veidotiem viltus kontiem, kas izplata melus un dezinformāciju. Tāpat ir apstiprinās šķietami jau zināmais – nepatiesas ziņas, kas bieži vien ir konstruētas, lai gūtu maksimāli lielu popularitāti, izplatās, ja ne ātrāk, tad tik pat ātri kā uzticamu mediju godprātīgi sagatavoti materiāli. Pētījums liecina, ka viltus ziņu izplatītāju kontiem nav nepieciešams ilgstoši kultivēt popularitāti vai, šķietamo, uzticamību, lai apgalvojumi sasniegtu plašu auditoriju. Proti, arī nepopulāra konta, prasmīgi sagatavots viltus ziņu vēstījums var sasniegt vismaz tik pat plašu auditoriju kā uzticamu mediju gatavots saturs.
Latviju projektā pārstāvēja pētnieki no Latvijas Universitātes Sociālos Zinātņu fakultātes.
Zemāk aprakstīti un ilustrēti seši no COMPACT pētnieku secinājumiem*:
1. Problēma ar viltus ziņu izplatīšanos Facebook ir tāda, ka neregulāri, bet gadījumos, kad tas notiek, šīs ziņas sasniedz plašu auditoriju un lietotāji ar tām aktīvi mijiedarbojas. 2018. gada pētījums Itālijā un Francijā liecina, ka viltus ziņu konti Facebook, neskatoties uz zemo mājaslapu apmeklējumu, spēja lietotāju mijiedarbības statistikā sasniegt vai pat apsteigt valsts populārākos medijus.
2. Ir grūti veicināt jauniešu informētību, izmantojot metodes vai plašsaziņas līdzekļu saturu, kas ir tālu no jauniešu pieredzes, interesēm un bažām. Pētnieki norāda uz nepieciešamību sasniegt jauniešus, runājot par tēmām, kas viņus skar vairāk.
3.Tehnoloģiju uzņēmumiem būtu jāsniedz pētniekiem metadati, lai tie varētu turpināt dezinformācijas traucējumu analīzi, strādāt pie risinājumiem ka samazinātu informācijas burbuļu ietekmi, un veidotu faktu pārbaudes rīkus.
4. Valstīm vajadzētu apsvērt iespēju regulēt sociālos medijus, nosakot, caurskatāmību reklāmas jautājumos un noteikta minimālā daudzuma sabiedrisko mediju satura klātesamību tajos.
5. Pētījumu dati liecina, ka privātums ir vissvarīgākais tā sauktajai Z-paaudzei, kas dzimusi ap 2000.–2015. gadu.
6. Eiropas līmenī aktuāls jautājums ir par to, cik lielā mērā ir jāaizsargā privāta informācija par tiem darbiniekiem, kuri saskaras ar noziedzniekiem.
*ar visiem pētnieku atklājumiem, secinājumiem un avotiem varat iepazīties projekta mājas lapā - compact-media.eu
