Pēdējos gados, kad informācijas tehnoloģiju, mediju un politikas savīšanās radījusi nevēlamus efektus, medijpratība ir atslēgvārds, kas tiek piedāvāts gan kā viltus ziņu, gan mārketinga triku atmaskotājs. Taču, kamēr visi satraucas par Krievijas propagandu sociālajos tīklos Facebook un Twitter, tiek piemirsts, ka jaunieši šos rīkus sen vairs neizmanto un gan valstij, gan skolotājiem nākamās paaudzes jāuzrunā platformās, kas viņiem ir svarīgas.
Nezaudēt jauniešus
Pateicoties moderno tehnoloģiju attīstības lēcienam un relatīvi zemajām cenām, viedierīču lietojums un pieeja internetam Latvijā ir plaša. "Internetu lieto 87% iedzīvotāju (gandrīz visi (82%) no viņiem internetu lieto reizi nedēļā vai biežāk), internets ir pieejams 85% aptaujāto mājsaimniecību," secināts 2017. gadā publicētājā Kultūras ministrijas pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Tomēr spēja ieslēgt iekārtu, patērēt tās piedāvāto vai radīt pašam savu saturu vēl nav "prasmīga medija lietošana". Mūsdienās, kad ik dienu Facebook tiek publicēti vairāk nekā četri miljardi jaunu paziņojumu, interneta mediji piedāvā vairāk nekā 100 jaunu ziņu, bet YouTube ik minūti tiek pievienots 300 stundu jauna satura, ir jāprot ne tikai to visu patērēt, bet arī izvērtēt un saprast, kā un kāpēc tas tapis.
Varbūt vecākā paaudze ir zaudēta, bet jauniešiem vēl ir cerība, jokojot SestDienai saka Tamperes Universitātes medijpratības profesore Sirku Kotilainena, kura pagājušajā nedēļā Rīgā piedalījās konferencē Runā valsts. Viņasprāt, jauniešiem trūkstot izpratnes par ētiskajiem un morālajiem aspektiem mediju lietošanas publiskajā sfērā. Taču, lai to apgūtu un veicinātu, jāiesaista arī paši jaunieši, lai nesanāk, ka "cilvēki gados runā par jauniešu izglītošanu", viņus pašus nemaz īpaši neuzrunājot.
Facebook nelieto
2018. gadā Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti publicēja pētījumu par jauniešu medijpratību, kur gan intervēti, gan aptaujāti jaunieši vecumā no deviņiem līdz 16 gadiem. "Izvērtējot pētījuma rezultātus par interneta lietošanu dažādās ierīcēs, var secināt, ka vairākums aptaujāto (57%) internetu lieto kopumā ne mazāk kā trīs stundas dienā. Aplūkojot rezultātus atsevišķās vecuma grupās, redzams, ka internetu ne mazāk kā trīs stundas dienā lieto trešā daļa (34%) bērnu vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem un vairāk nekā divas trešdaļas (76%) pusaudžu vecumā no 13 līdz 16 gadiem," minēts pētījumā.