Lielākā daļa jeb 80% aptaujāto Latvijas jauniešu uzskata, ka veiksmīgas karjeras galvenais kritērijs ir laba alga, liecina mobilo sakaru operatora Bite Latvija un pētījumu kompānijas Norstat Lavija veiktās aptaujas dati.
Latvijā ir aizmirsts padomāt par darba ražīguma līmeņa palielināšanu, turklāt valstī ir radīta bezdarbnieku paaudze, kas neprot un negrib strādāt, šonedēļ Ludzā forumu cikla Latvijas vērtības atklāšanā sacīja šūšanas fabrikas Nemo īpašniece Inga Zemdega-Grāpe.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma datiem šā gada otrajā ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 2% jeb gandrīz 18 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopumā gada 2. ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza 909,6 tūkstošus jeb 64,4% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Gada griezumā nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,8 procentpunktiem.
Darba ņēmēju, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, skaits šogad pirmajos četros mēnešos audzis par 1,1%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.
Latvijā pērn attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars veidoja 2,1% no kopējā strādājošo skaita, kas ir mazāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat trešdien publiskotie dati.
Latvijā 53% iedzīvotāju papildu pamatdarbam vēlētos arī papilddarbu, aģentūrai LETA pavēstīja darba portāla CV Market pārstāvji, atsaucoties uz portāla veiktās aptaujas datiem.
Izdegšanu pēdējā gada laikā piedzīvojuši 48% Latvijā strādājošo, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS veiktā aptauja.
Pagājušajā nedēļā, turpinot iepriekš pausto viedokli, deputāts Jānis Dombrava (NA) sociālajā portālā Twitter izrādījis sašutumu un aizdomas par lielo skaitu trešo valstu (t.i. ārpus ES valstu) studentiem, kuri, kā apgalvo Saeimas deputāts, ir galvenie kebabnīcu darbinieki. Deputāts izteica vēlmi radīt izmaiņas likumdošanā, kas vairāk regulētu trešo valstu studentu darbības un skaitu Latvijā. Tomēr, kā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), studentiem, lai mācītos Latvijā, jau tagad ir jāatbilst dažādiem nemaz ne tik viegli izpildāmiem nosacījumiem, savukārt, kā liecina darba sludinājumi – šobrīd darba pietiek visiem.
Darbaspēka tirgus 2018. gada sākumā atspoguļo strauju ekonomikas izaugsmi — strādājošo skaits pieaug, bet bezdarbnieku skaits — samazinās. Lai arī ziņās parasti vislielāko uzmanību pievērš bezdarba līmenim, vēl svarīgāks rādītājs ir nodarbinātība. Izmērītais bezdarbs var samazināties arī tad, ja cilvēki zaudē cerību atrast darbu vai aizbrauc uz ārzemēm. Citiem vārdiem, gan labu, gan sliktu iemeslu dēļ.
Uzņēmēju organizāciju pārstāvji, piemēram, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, uzsvēruši, ka strādājošo trūkuma problēma saasinās, tāpēc neiztikt bez viesstrādnieku – gan mazkvalificētu darbinieku, gan augstas raudzes speciālistu – ierašanās mūsu valstī.
Kopš 2014. gada jauniešu skološanai un nodarbināšanai Jauniešu garantijas programmas ietvaros ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni eiro. Iztērētās naudas lietderīgumu līdz gada beigām vērtēs Finanšu ministrija, bet atbildīgās iestādes norāda, ka rezultāts ir sasniegts – jauniešu bezdarbs ir samazinājies. Šobrīd plānots atsevišķus atbalsta pasākumus pagarināt.
Mūsu sabiedrība noveco, liecina demogrāfiskās tendences – 40% Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. Rezultātā darba devējiem nopietni jādomā, kā darba tirgū labāk integrēt, atbalstīt un atbrīvot no aizspriedumainas attieksmes darbiniekus, kas pārkāpuši 50 gadu slieksni, kā arī nodrošināt viņiem gan darbavietas un karjeras iespējas, gan motivējošus pasākumus ilgākai darbaspēju saglabāšanai.
