Pagājušajā gadā brīvo darba vietu skaits līdz ar Covid-19 krīzi Latvijā samazinājās divas reizes - no apmēram 30 000 gada sākumā līdz 14 500 gada beigās, intervijā aģentūrai LETA sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Līdzīgi kā visā Latvijas tautsaimniecībā, arī darba tirgū šā gada trešais ceturksnis bijis labāks nekā iepriekšējo trīs mēnešu periods. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,2%, bet nodarbināto skaits – par 0,7 tūkstošiem. Savukārt gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,3%, bet absolūtos skaitļos – par 25 tūkstošiem. Šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, bet par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Ekonomikai aktivizējoties, pēc tam kad saruka ierobežojumi, kas gan Latvijā, gan citur pasaulē bija ieviesti Covid-19 izplatības mazināšanai, mūsu valstī ir vērojama bezdarba līmeņa lejupslīde. Tomēr oktobra notikumi saistībā ar straujāku Covid-19 uzliesmojumu un ziņām par pārtraukumiem dažādu nozaru uzņēmumu darbībā vedina domāt, ka pieprasījums pēc darbarokām kopumā varētu kļūt mazāks.
Lai gan faktiskā bezdarba līmenis Latvijā Covid-19 pandēmijas ietekmē pieaudzis aptuveni par 2,5% un atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada martā bija 7,3%, bet jūnijā – 9,8%, jau lauksaimniecības sezonas sākumā trauksmi cēla vietējie zemnieki, norādot, ka lauksaimniecībā trūkst darbinieku.
Situācija nodarbinātības jomā Latvijā patlaban ir neviennozīmīga. No vienas puses, ārkārtējās situācijas laikā bezdarba riski ir pastiprinājušies, bet, no otras puses, vismaz pagaidām joprojām ir arī brīvas vakances, kas gaida darbiniekus.
Par to, ka Covid-19 krīzes rezultātā daudzi no Latvijas strādājošajiem palikuši bez darba vai domā par tā maiņu, liecina pieaugusī cilvēku interese par darba vakancēm. Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia apkopotie dati rāda, ka vidējais pieteikumu skaits uz vienu vakanci portālā Cv.lv maijā turpinājis palielināties un kļuvis par 36% lielāks nekā gada sākumā. Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumu no darba meklētājiem, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa to bija 14.
Šopavasar Covid-19 izplatība negatīvi ietekmējusi visu Latvijas ekonomiku, un darba tirgus nav izņēmums, tāpēc nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinās, tāpat kā sarūk brīvo vakanču skaits.
Es sliektos piekrist, ka pēc krīzes liela emigrācija darba meklējumos nav gaidāma, – intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Latvijā pērn nodarbinātības līmenis 20-64 gadus veco valsts iedzīvotāju vidū bija 77,4%, kas ir augstāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, un Latvija bijusi viena no 17 bloka dalībvalstīm, kas jau pērn sasniegušas vai pārsniegušas 2020.gada nodarbinātības mērķi, liecina otrdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati.
Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 7942, kā rezultātā 69 469 iedzīvotājiem patlaban piešķirts bezdarbnieka statuss, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.
Pērn Latvijā bija nodarbināti 910 000 jeb 65 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Nacionālajā attīstības plānā no 2021.gada līdz 2027.gadam (NAP2027) plānots mazināt ilgstošo bezdarbu un veicināt nodarbinātību, teikts NAP2027 pirmajā redakcijā.
