Normunds Naumanis

Jauna filma par Sarkangalvīti un viņas seksuālajiem murgiem

Normunds Naumanis vērtē režisores Katrīnas Hārdvikas pasaku ar šausmu filmas elementiem Sarkangalvīte, kas piektdien, 22.aprīlī, iznāk uz Latvijas kinoekrāniem:Speciāliste pusaudžu seksuālo fantāziju jautājumos Katrīna Hārdvika, tā pati tante, kura sacūkoja pirmo Krēslas sēriju, vārgi ilustrējot pusaizmigušas meitenes tiesības iemīlēties seksuāli anēmiskā vampīrā ar vienīgo bonusu – mirdzošu ādu, nu ķērusies pierādīt, ka meitene ar dikti lielām acīm un sarkanu kapuci spēs iemīlēt spalvainu vilku.

21. aprīlis, 2011, 9:40

Krievu hokejs

Asu sajūtu cienītājiem šī, iespējams, būs medus maize. Man – kārtējā iespēja pārliecināties, ka sports ārpus labā un ļaunā robežām, acīmredzot, Krievijā ir norma.

10. janvāris, 2010, 12:27

Ņujorkas jaunā himna

Atceroties neseno plosīšanos ap Jūrmalas "himnu" – dziesmu, kas melodiski raksturotu tieši šīs pilsētas "ritmu un pulsu", un to, ka rezultātā sanāca mazpārliecinošs nemāksliniecisks čiks, vēl – ņemot vērā, ka "mūsu Rīgai" savas himnas taču vispār nav, ja par tādu neskaita Rīga dimd, (bet, dies'pas', negribētos gan, lai pilsētas kreatīvais pārītis Šlesers ar Ušakovu vēl ķertos arī pie Rīgas muzikālās sejas radīšanas), varbūt der smelties iedvesmu no stāsta par aizvadītās nedēļas "karsto ziņu" – faktu, ka pasaules galvenajai metropolei Ņujorkai arī, visticamāk, drīzumā būs sava jauna mūsdienu himna.

22. novembris, 2009, 10:11

Kristaps Lielais un mazais kaķītis

Reizēm uz banāliem jautājumiem ir iespējamas tikpat banālas atbildes. Vārdu "banāls" var aizstāt ar – vienkāršs.

30. septembris, 2009, 7:43

Solovjovs un viņa Anna Kareņina

29. augusts, 2009, 9:46

Ģaģa Sķopa. 1913 - 2009

29. augusts, 2009, 9:37

Paskaties, viņš taču nav idiots!

3. jūnijs, 2009, 8:02

Izdota Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa grāmata “Personības / Parādības / personīgi”

Izdevniecībā “Dienas Grāmata” izdota kinokritiķu Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa kopīgi veidotā grāmata “Personības / Parādības / personīgi”, kas veltīta pēdējās dekādes būtiskākajām personībām pasaules kinematogrāfijā, informē izdevniecības pārstāve Marika Papēde.Grāmatas pamatā ir apraksti par šā brīža pasaules kino kultūras personībām, kā arī viņu būtiskāko filmu recenzijas un orģinālintervijas, ko veidojuši abi autori.

28. maijs, 2009, 11:21

Mākslas blaknes

Bezjēdzīgā jezga, kas sacēlusies ap mazgadīgo pilsoni Pinokio Pornogrāfu, man riebjas. Riebums nav pat saistīts ar dažu ambiciozu, atvainojos, ka lietošu kopš neseniem laikiem jau folklorisko latvju vārdu, "kretīnu" prāta mazspēju, kaut gan šī vārda medicīniskā nozīme nudien ir tā precīzākā, kā var apzīmēt atsevišķu Latvijas likumsargu kantoru amatpersonu centienus apstrīdēt acīm redzamo — to, ka nekāda "pornogrāfija" Pinokio plakātā redzamajā puisēna kailfoto nav un nevar būt pēc definīcijas.

4. aprīlis, 2008, 11:51

Patriotisma stundas

Ne tikai LNT demonstrētā "vēstures beletrizācija" (lasi: viltošana) seriālā "Smerš", kuras varoņi — padomju armijas nāvinieku kaujas vienība — darbojas kādā mistiski abstraktā Baltijas valstī (nojaušams — Lietuvā), bet arī no rītdienas kinoteātrī Coca-Cola Plaza startējošā spēlfilma Mēs esam no nākotnes, kas ir Krievijas Kultūras attīstības aģentūras specpasūtījums "jaunatnes patriotiskajai audzināšanai", cilvēkiem ar sensiblāku nacionālā pašlepnuma izjūtu var likt domāt, ka Latvijā tiek īstenota plaša mēroga ideoloģiska diversija, aizvien vairāk pieradinot "aborigēnus" uzskatīt šo valsti (Latviju) par kādu stratēģiski nemazsvarīgu Krievijas guberņu, kurā darbojas ideologēmas un dzīvesstils, kas pilnībā attiecas uz Krieviju.

3. aprīlis, 2008, 16:24

Krievu rulete

Jauns gruzīnu puisis, vārdā Gela Babluani seko cita "mūžam jaunā" gruzīnu puiša — pasaulslavenā kinorežisora Otara Joseliani pēdās — apmetas uz dzīvi Francijā un uzņem savu nu jau trešo filmu. Francūžiem un viņu mākslas atbalsta fondiem vispār ir vājība uz gruzīniem, un arī gruzīnu diaspora Francijā ir liela un atsaucīga.

3. aprīlis, 2008, 15:47

Leģendas

Šodien valstīs, kurās ir teātris, svin Starptautisko teātra dienu. Teātra dienā parasti teātru ļaudis strādā — iepriecina savus skatītājus ar neiespējamā padarīšanu par realitāti. Kas tad ir teātra maģija? Spēja un prasme apstādināt laiku (teātra telpā tas ir pilnīgi citādāks, tur taču nedarbojas ierastie dzīves ikdienišķības gravitācijas likumi, vai ne?) un kaut uz brīdi pārvērst skatītāja dzīvi par to "otru realitāti" — svešu, nezināmu pieredzi, kad viņš notic acīmredzamam apmānam tepat, teju izstieptas rokas attālumā — kā aktieri pārtop citos cilvēkos, kā viņi izspēlē stāstus, kas patiesībā (varbūt) nemaz nav notikuši un pieder citiem laikiem un īpašniekiem.

3. aprīlis, 2008, 14:28