Sper pēdējo soli, lai rudenī pēc jaunā mehānisma indeksētu pensijas
Valdība otrdien apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto valsts pensiju pārskatīšanas kārtību, kā arī pensiju pārskatīšanā piemērojamā indeksa aprēķināšanas kārtību.
Pensijas
Pensijas zīlēšana
Kā lai uzmin, kurā gadā labāk pensionēties, ja pensijas apmērs atkarīgs ne tikai no maksātajiem nodokļiem un darba stāža, bet arī, daudzuprāt, mistiskā kapitāla indeksa? Tā ietekmē, piemēram, 2008. gadā vidējais piešķirtais pensijas apmērs bija 308,38 eiro, bet 2012. gadā - 186,6 eiro, ziņo Diena.
Atšķirīgās vecumdienas
Viena no pēdējā laika karstākajām diskusijām saistībā ar Latvijas iedzīvotāju pensiju kapitāla aprēķināšanu ir par to, cik lielā mērā būtu vai nebūtu jāņem vērā katra gada ekonomiskā situācija. Pašlaik pensiju kapitāla aprēķināšanu ietekmē trīs pamata faktori: veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, darba stāžs un pensijas kapitālam piemērojamais visu gadu (sākot no 1997. gada) kapitāla indeksu reizinājums, un tieši šo kapitāla indeksu ietekmē mūsu valsts ekonomiskā situācija dažādos gados.
Pensiju mantošana nespīd
Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, kā arī vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm netiek piešķirta atraitņa pensija. Kamēr citur pensionāri "manto" daļu mirušā laulātā vai pat tikai civilpartnera pensijas, mūsu valstī jāsamierinās ar vienreizēju pabalstu divu pensiju apmērā, pirmdien, 26. maijā, vēsta laikraksts Diena.
Ministre: Teroristu dēļ valdība Donbasā nespēj izmaksāt pensijas
Kaut arī naudas līdzekļi ir, Ukrainas valdība Doņeckas apgabalā nespēj veikt pensiju un pabalstu izmaksas, jo separātistu kaujinieki ir sagrābuši pensiju fonda, Nacionālās bankas un citu iestāžu nodaļas, pavēstīja sociālās politikas ministre Ludmila Deņisova.
Ķīnieši, strādājot globālo zīmolu labā, atjēdzas bez pensijām
Pēc smaga darba desmitgadēm tādu pasaules lielāko zīmolu kā Nike, Adidas, Puma un Timberland darinātājus var sagaidīt pamatīga vilšanās. Pasaules lielākā krosa apavu ražototāja Yue Yuen ražotnē Donguaņā tūkstošiem strādnieku streiko pret kompānijas sociālo politiku, jo atskārtuši – gluži saulainas vecumdienas viņus negaida, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Grib kompensēt krīzes sekas
Tie 84 000 pensionāru, kuri pensionējās ekonomiskās krīzes gados - 2010., 2011. un 2012. gadā, ar papildu ietekmi vēl 2013. gadā - saņem zemākas pensijas nekā tie, kuri pensionējās izaugsmes jeb tā dēvētajos treknajos gados. Tādēļ viņiem nepieciešama kompensācija, pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons.
Vecumdienās trūkums draud daudziem
Šobrīd Latvijā sociālās iemaksas savai pensijai no minimālās algas veic 34% strādājošo. Tā kā pensijas apmērs ir tikai 40% no vidējās darba algas darba mūža laikā, tad pēc desmit vai divdesmit gadiem, kad šie cilvēki pensionēsies, Latvijai jārēķinās ar ļoti lielu nabadzīgu cilvēku grupu, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Latvijas pensiju sistēma atzīta par vienu no desmit labākajām pasaulē
Vācijas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības Allianz Global Investors veidotajā Pensiju ilgtspējas indeksā (PSI) Latvijas pensiju sistēma atzīta par vienu no desmit labākajām pasaulē.Pirmo vietu reitingā ieņem Austrālija, kurai ir augsti attīstīta pensiju sistēma, kam seko Zviedrija, Jaunzēlande, Norvēģija un Nīderlande.
Augulis: Acīmredzot nedrīkstam ļaut katram pašam domāt par savu nākotni
Pašlaik no minimālās algas nodokļus maksā 39% strādājošo. Tas ir nozīmīgs risks, domājot par nākotnes pensijas apmēru, intervijā Rūtai Kesnerei atzīst labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).Fragments no intervijas:****
Vilinoši, bet grūti īstenojami
2013.gada beigās Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi valsts fondēto pensiju otrajā līmenī bija 1,7 miljardi eiro. No tiem 48,3% tiek ieguldīti Latvijā, pērkot obligācijas un vērtspapīrus. Tuvojoties vēlēšanām, politiķi, konkrēti Einara Repšes vadītā partija Latvijas attīstībai, nākusi klājā ar konceptuālu ideju - otrā pensiju līmeņa līdzekļus ieguldīt ne tik daudz vērtspapīros, kā ražošanas atttīstībā Latvijā.
Privātās pensijas realitāte
Pašlaik visā Latvijā vienīgi 215 816 jeb 14,05% no visiem darbaspējīgā vecuma iedzīvotājiem izvēlējušies ieguldīt līdzekļus privātajos pensiju fondos jeb trešajā pensiju līmenī. Tas saistīts gan ar sabiedrības relatīvo nabadzību - divas trešdaļas strādājošo saņem minimālo algu, kas neļauj veidot uzkrājumus -, gan neuzticēšanos bankām.