Ienāk "pasīvie"
Šis gads Latvijas finanšu sistēmai vainagojies ar jau otrā tā dēvētā pasīvi pārvaldītā pensiju fonda ienākšanu. Jūnijā sevi pieteica ieguldījumu plāns Indexo Izaugsme, bet pagājušajā nedēļā pienāca kārta plānam INVL Index Direct. Kā jau noprotams no nosaukumiem, šo pensiju plānu ieguldījumu politika vērsta uz investīcijām finanšu instrumentos, piemēram, ieguldījumu fondiem, kuru vērtība mainās proporcionāli akciju vai obligāciju tirgus indeksu svārstībām.
INVL Index Direct 49% līdzekļu plāno ieguldīt indeksiem piesaistītajos akciju tirgus fondos, no tiem nedaudz vairāk nekā 42% būs orientēti uz pasaules attīstīto valstu akciju tirgiem ar lielāko ekspozīciju uz ASV, bet 6,71% paredzēts orientēt uz pārejas ekonomikas valstu akciju tirgiem. Savukārt obligāciju finanšu instrumentu dalījums paredz 24,5% ieguldīt attīstīto valstu un tikpat jaunattīstības valstu tirgos. Atlikušie 2% līdzekļu paredzēti naudas tirgus instrumentiem.
Svarīgas zināšanas
Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs uzskata, ka indeksu pensiju plāni varētu gūt atsaucību finanšu tirgus jautājumos zinošo klientu vidū. Turklāt šiem klientiem jābūt pietiekami patstāvīgiem savos lēmumos par to, kuru plānu labāk izvēlēties konkrētā brīdī.
"Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šādu klientu skaits Latvijā varētu svārstīties no dažiem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem cilvēku. Tas vēl nav pietiekami daudz, lai indeksu pensiju plānu izveide tuvākajā laikā būtu prioritāra. Būtiski atzīmēt, ka indeksu plānu pievienotā vērtība rodas no krietni zemākām komisijas maksām salīdzinājumā ar tradicionālajiem aktīvi pārvaldītajiem pensiju plāniem," vērtē Nordea pārstāvis.
Viņš piebilst, ka pasīvi pārvaldīto indeksu pensiju plānu galvenās priekšrocības ir zemas komisijas un stingri definēta ieguldījumu politika. Faktiski plāna pārvaldītājs apņemas pieturēties pie izvēlētiem finanšu tirgus indeksiem un necenšas tos pārspēt vai novērst zaudējumus, liekot lielākus vai mazākus uzsvarus uz dažādiem ieguldījumu veidiem atkarībā no situācijas finanšu tirgos, skaidro Arefjevs. Pēc viņa teiktā secināms, ka, izvēloties tradicionāli pārvaldīto pensiju plānu, klients var paļauties uz to, ka plāna pārvaldnieks samazinās kopējo ieguldījumu portfeļa risku, pieaugot nelabvēlīgo notikumu iestāšanās iespējamībai, un otrādi – uzlabojoties investīciju klimatam, kopējais risku līmenis parasti tiek palielināts, lai maksimāli izmantotu peļņas iespējas.
Pasīvi pārvaldītu pensiju plānu ieviešanu neplāno arī Swedbank. "Pašlaik neplānojam piedāvāt klientiem pasīvās stratēģijas fondus, jo uzskatām, ka lielāku pievienoto vērtību spējam radīt ar aktīvu pārvaldīšanas stratēģiju. Piemēram, ar ieguldījumiem inovatīvos vietējos uzņēmumos ar privātā un riska kapitāla starpniecību vai no ieguldījumiem stabilu naudas plūsmu nodrošinošos nekustamajos komercīpašumos. Mēs savā aktīvajā pārvaldīšanas stratēģijā gan izmantojam indeksu fondus un biržā tirgotos fondus jeb ETF, kas ir pasīvi pārvaldīto pensijas plānu mugurkauls, gan šai fondu buķetei pievienojam dažādas piedevas ar tiešajiem ieguldījumiem tirgos, kur uzskatām, ka var nopelnīt vairāk nekā tirgus indeksi," stratēģiju ieskicē a/s Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība direktors Pēteris Stepiņš. Pēc viņa domām, nevar apgalvot, ka viena stratēģija būs labāka nekā otra, un vēsturiskās atdeves simulācija – īpaši obligāciju ieguldījumu jomā, kur procentu likmes ir rekordzemā līmenī – nebūt neraksturo stratēģijas sagaidāmo atdeves potenciālu nākotnē. Taču to, ka tirgū klientiem parādās iespēja izvēlēties starp dažādos stilos pārvaldītiem fondiem, ir pozitīvi. Arī Stepiņš norāda – klientiem vajadzētu apzināties, ka pasīvā ieguldīšanas stratēģija neparedz lielas atkāpes no nospraustā kursa, un tas, visticamāk, tiks ieturēts gan labos laikos, kad tirgus iet augšup, gan sliktos laikos, kad finanšu aktīvu vērtība strauji samazinās.
Sabiedrības INVL Asset Management, kuras paspārnē atrodas INVL Index Direct, valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs skaidro, ka ieguldītājiem, ieguldot uz indeksiem orientētajās pensiju shēmās, jābūt gataviem lielām ienesīguma svārstībām.
Kā potenciālais mīnuss, pēc viņa teiktā, ir tas, ka šī nauda netiek ieguldīta Latvijas obligācijās vai kādos citos finanšu instrumentos, tādējādi neatbalsta vietējo ekonomiku. "Tāpat gadījumā, ja lielākais ekonomikas un kapitāla vērtības pieaugums notiktu, piemēram, uz jaunuzņēmumu rēķina, arī tas ietu secen fonda vērtības pieaugumam. Tas pats attiecas uz alternatīvajiem ieguldījumu fondiem. Ekonomika augtu, inflācija būtu, bet nenokļūtu minētā pensiju plāna vērtības pieaugumā. Kamēr jaunuzņēmums nonāk līdz biržai, paiet trīs vai pieci gadi, līdz ar to šajā gadījumā aktīvi pārvaldīto pensiju plānu iespējas arī nevar noliegt," uzsver Martinovs.
Zemākas komisijas
Kā viena no pasīvās pārvaldīšanas stratēģijas priekšrocībām ir ievērojami zemāka komisijas maksa nekā aktīvi pārvaldītajiem plāniem. Nesen prezentētajam INVL Index Direct noteikta tikai fiksētā komisijas maksa 0,5% apmērā no pārvaldīto līdzekļu summas, bet Indexo Izaugsme šīs skaitlis sasniedz 0,75%.
Salīdzinājumā ar aktīvi pārvaldītajiem pensiju līdzekļiem šī komisijas maksa fiksētajai un mainīgajai daļai atkarībā no plāna investīciju stratēģijas līdz šim pārsvarā svārstījās 1,5–2% robežās gadā.
Tiesa gan, šobrīd atsevišķi pārvaldnieki sākuši samazināt komisiju fiksēto daļu. Komentējot iespējamību, vai aizvien lielāku lomu varētu spēlēt pasīvi pārvaldīti pensiju plāni, Martinovs izsaka viedokli, ka tie var parādīties aizvien vairāk, jo var nākties mazināt pensiju pārvaldīšanas izmaksas. Viņš zina teikt, ka šobrīd likumdošanā tiek strādāts pie komisijas maksu maksimālo apjomu ierobežošanas, līdz ar to pensiju pārvaldnieki var izšķirties par šādu soli.
"Tomēr attiecībā uz pensiju plāniem pašiem ieguldītājiem jāizvēlas pensiju plāna saturs, kas lielā mērā nosaka, kādas ienesīguma izmaiņas pensiju plāna dalībnieki var sagaidīt," norāda Martinovs.
"Tā kā sagaidām strauju komisijas maksu samazinājumu tradicionālajiem pensiju plāniem, vēl būtu pāragri apgalvot, vai tuvākajos gados indeksu pensiju plāni varēs būt ievērojami lētāki nekā tradicionālie pensiju plāni. Tāpēc indeksu pensiju plānu izveide nav tuvākā laika darba kārtībā," spriež Arefjevs. Pēc viņa teiktā, paredzams, ka pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanas komisijas maksas būtiski saruks, sākot no 2018. gada, un to samazinājums turpināsies 2019. gadā. "Lielākoties šo samazinājumu izraisīs topošie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā," uzsver Nordea eksperts.