Paredzams, ka šīs nedēļas laikā Francijas prezidents Emanuels Makrons, tiekoties ar Francijas Musulmaņu padomi (CFCM), centīsies panākt, lai tā apstiprina jaunveidojamo Republikas vērtību hartu, kas turpmāk būs jāparaksta musulmaņu garīdzniekiem imamiem, ja viņi vēlēsies akreditēties darbībai valstī, vēsta BBC.
Arī augstskolas saprot, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, taču mēs esam norūpējušies, ka reforma ir sākta sasteigti, nekvalitatīvi un neapspriežoties ar pašām augstskolām, – intervijā Romānam Meļņikam atzīst Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Dr. habil. med. Aigars Pētersons.
Reformām izglītības un veselības aprūpes jomās jāiet kopsolī ar administratīvi teritoriālo reformu, šodien tikšanos laikā ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Astoņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Nīderlandes vadībā nākušas klajā ar aicinājumu stiprināt ekonomikas stabilitāti, brīdinot no pārāk "tālejošiem priekšlikumiem" par eirozonas reformām.
Valdība otrdien apstiprināja Valsts pārvaldes reformu plānu, kas paredz līdz 2020. gadam valsts pārvaldē nodarbināto skaitu samazināt par sešiem procentiem. «Nekas nenotiks bez rūpīgas analīzes, kā ar cirvi skaldīšanas veidā. Darbs ir tikai pašā sākumā. Tā ir atbilde tiem, kas uztraucas par atsevišķu struktūru nākotni,» valdības sēdē sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS). Ministri uz piedāvāto plānu reaģēja ļoti aktīvi – viņiem bija gan iebildumi, gan ierosinājumi. Daļēji ņemot vērā ieteikto, atbrīvojamo skaitā apņēmās ieskaitīt arī tās amata vietas, no kurām ministrijas pēdējos divos gados ir atteikušās pēc savas iniciatīvas.
Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Valdībai vēl būs jārod skaidrība par kopumā trūkstošo 9,3 miljonu eiro atrašanu pedagogu atalgojuma reformas īstenošanai, aģentūrai LETA norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Parlamenta vakar apstiprinātais valdības vadītājs vairākkārtīgi uzsvēris reformu izskaidrošanas nepieciešamību. Laiks rādīs, kā tieši Kučinskis to saprot, tomēr dažas tēzes būtu lietderīgi paturēt prātā.
Lielvalsts ar pasaulē lielāko armiju un otro lielāko militāro budžetu - Ķīna - nupat ir ķērusies pie lielākajām militārajām reformām tās vēsturē. Ķīnas ekonomiskās attīstības piebremzēšana likusi domāt par efektīvāku līdzekļu tērēšanu arī militārajām vajadzībām, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Visas izglītības un zinātnes nozarē sāktās un īstenotās reformas ir pamatotas starptautiskos novērtējumos un pētījumos, pārliecināta izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.