SestDienas ceļojumi

Laimes noslēpumu meklējot: Kopenhāgena

Skaistā vasaras rītā ceļā uz Rīgas lidostu radio programmā stāsta par kārtējo pētījumu, kurš apliecinājis, ka dāņi esot vislaimīgākā nācija pasaulē. Nesen vēl paziņu lokā dzirdēju runājam, ka Dānijā ļaudis tiešām smaidot vairāk nekā jebkur citur. Tā nu sagadījies, ka lidmašīna pēc dažām stundām nosēdīsies tieši šīs laimes zemes galvaspilsētā Kopenhāgenā. Tāpēc gribot negribot pāris dienu ilgā ceļojuma laikā tā tiek uzlūkota un vērtēta tieši caur šādu prizmu: kas te ir tāds, kas liek vietējiem justies tik labi? Vai to būs iespējams pamanīt pilsētvidē un cilvēkos?

13. oktobris, 2019, 22:05

Pulksteņlaiku neskaitīt: Orhneju arhipelāgs Skotijas ziemeļos

Orkneju arhipelāgā Atlantijas okeānā Skotijas ziemeļos kādas salas iedzīvotāji gribējuši atteikties no dzīves pēc oficiālā pulksteņa laika. «Ja es vēlos ēst brokastis pusnaktī, kāpēc lai es to nedarītu?» brīnās salinieki. Viņiem ir baltās naktis un ziemeļblāzma, silts klimats un pastāvīgs vējš, daudz nokrišņu un košas krāsas, laivas pagalmos pat salu vidienē un tik daudz aitu, ka iztikšana un sirdsmiers garantēts. Kāds vēl pulkstenis, ja visa pietiek?

29. septembris, 2019, 15:37

Gulašs ar baltmaizi un neiegūtais miljons

Turpinot ceļojumus zaļo pleķu jeb dabas skaistuma meklējumos ar bebē, viegli nonākt pie secinājuma, ka Čehijā vietējiem informācijas centriem labāk neklausīt, smalkā vārdā nosauktais populārākais vietējais ēdiens ir vienkārša baltmaize ar gaļas mērci un ceļā var gadīties kāpieni, kurus atkārtot jūs būtu gatavi tikai par pāris miljoniem. Taču prieku par kopiespaidu tas nebojā un ir vērts kādreiz spert arī sānsoļus no mūžīgajiem galamērķiem.

22. septembris, 2019, 18:33

Lazurīta zilais sapnis

Par Afganistānu dzirdētas visādas šausmas, stereotipu daudz, politisko un kara mudžekļu – ne mazāk. Pat mani tadžiku "vecvecāki" pēc tam prasa: "Nu, kā tur bija? Viņi dzīvo teltīs?" Patiesība un cilvēki tam visam ir kaut kur pa vidu – sevišķi, ja izlemts doties virzienā, uz kuru tūristi un ceļotāji parasti pat neskatās.

15. septembris, 2019, 7:40

Līdz Eiropas sirdij

Ja ne gluži dzelzs priekškars, tad vismaz "dzelzs plīvurs" joprojām pastāv. Šāda doma iespiežas prātā pēc pusotru nedēļu ilga autoceļojuma pa Eiropas vidieni: Poliju, Čehiju, Austriju, mazliet arī Itāliju un Slovākiju. Lai gan robežas ir atvērtas un, kā reiz dzejolī par Padomju Savienību rakstīja Jānis Sudrabkalns, tām var "doties pāri ar paceltu galvu", tomēr cilvēku attieksmē un uzvedībā saglabājušās pamatīgas atšķirības.

8. septembris, 2019, 8:00

Atlantijas tuklīšu maršs

Linkolnšīra Anglijā ir rūpniecības reģions, mājas proletariātam un viesstrādniekiem, tomēr arī te ir savs kūrorta rajons – Skegnesa Ziemeļu jūras krastā. Skotijā un Orkneju salās skatītie Atlantijas tuklīši, amizanti putniņi ar oranžu knābi, paliek tikai gaišās atmiņās, jo te tuklo ir daudz vairāk, turklāt – skaļi, brutāli un notetovēti no galvas līdz kājām. Bravūra un miesa te veļas pa priekšu līdz brīdim, kad to vairs nevar panest. Esi sveicināta, debesu mala, aiz kuras aizspraustas karotes!

31. augusts, 2019, 7:48

Kataras saules nogurdinātie

Neiedomājama svelme, kas liek pat dažu minūšu gājiena vietā izvēlēties auto, zelta vēriens it visā un eksotisks putnu tirgus, bet tam visam pāri nemitīgā tuksneša elpa, kas iespiežas atmiņā gan ar savu neizmērojamo klusuma skaistumu, gan spēku, – tā ir Katara.

25. augusts, 2019, 14:35

Divas nedēļas, 6200 km un motocikls

Rumānijā pirmo reizi manā motociklista pieredzē aiz kalnu līkuma pretī nāca lācis. Un kalnu serpentīnā iekūlāmies tādā miglā, ka tikai navigators līdzēja tikt uz priekšu. Taču piedzīvojumu prieks no tā tikai audzis, un jau lēnām sākam domāt par nākamā gada plāniem

18. augusts, 2019, 8:23

Pie lielā ūdens un tukāniem

Ja Latvijas aukstajos gadalaikos pietrūkst tveices, košu krāsu putnu un taureņu spārnos un gribas samirkt līdz ādai siltā "dušā", Igvasu ūdenskritums uz Argentīnas un Brazīlijas robežas ir īstais galamērķis. Un, protams, ne tikai tāpēc.

11. augusts, 2019, 15:54

Garančas balss un Vīnes pilis

Ja gribas sajust aristokrātijas dzīves smalkumu, jābrauc uz Austriju – tās galvaspilsētā starp lētiem suvenīru tūkstošiem varēs ieraudzīt arī īsto un vienīgo Skūpstu, izbaudīt kūku saldumu pēcpusdienās un visbeidzot doties vēl drusku tālāk, līdz sena klostera pagalmam, un zem zvaigznēm klausīties zvaigžņotu klasiku Elīnas Garančas festivālā

4. augusts, 2019, 18:43

Ziedoņa un Jēzus trieciendeva Rietumukrainā

Rietumu Ukrainas skaistule Užhoroda atrodas teju uz Ungārijas robežas – tas pilsētai piešķir senus un eiropeiskus vaibstus arhitektūrā un iedzīvotāju sastāvu bagātina ar kaimiņvalstī plaši pārstāvēto romu nāciju. Lai arī vēsturiski tā ir klejotāju tauta, vietējie saka: "Rumāņu klejotāji ir čigāni, mēs esam romi, jo sēžam uz vietas." Viņu apdzīvotie rajoni ir ļoti specifiski un noslēgti, bet caurlaide uz tiem atrodas negaidīti, un tās vārds ir "Jēzus". Romu apdzīvotajā Radvonkas mikrorajonā viesojos harismātiska priestera pavadībā un saņemu vitalitātes trieciena devu uz sociālās postažas fona.

28. jūlijs, 2019, 20:57

Šodien

SestDienas ceļojumi