Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pirmdien paziņojis, ka skolotāji, kuri atbalsta protestus pret viņa režīmu, ir jāatlaiž, vēsta valsts informācijas aģentūra BelTA.
Lai veicinātu Latvijas izglītības kvalitāti un risinātu kvalificētu pedagogu trūkumu, dažādu jomu pārstāvjiem tiks sniegta iespēja iegūt pedagoga izglītību un dalīties savās zināšanās un pieredzē ar skolēniem. 23. aprīlī sācies šogad pēdējais pieteikšanās posms projektā Mācītspēks ar mērķi Latvijas skolotāju rindas papildināt ar 100 dažādu jomu profesionāļiem.
Teju visi jeb 91% Latvijas skolotāju norāda, ka kopumā viņi ar savu darbu ir apmierināti, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskā mācību vides pētījuma TALIS 2018 rezultāti.
Valdība šodien lēma piešķirt 2,2 miljonus eiro darba vidē balstītas skolotāju sagatavošanas programmai, kas paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.
Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, kas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jānomaina katrs otrais skolotājs no pašlaik pieejamā skolotāju darbaspēka, liecina Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) skolotāju aptaujas rezultāti. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums liecina, ka skolotāju vidējais vecums OECD un TALIS dalībvalstīs ir 44 gadi, bet vidējais skolotāju vecumā virs 50 gadiem īpatsvars ir 34%.
Pedagogu trūkums skolās kļūst par nacionālu problēmu, šodien pēc vizītes Rēzeknē atzina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība).
Vismaz vienu pilnu slodzi šajā mācību gadā strādājuši tikai 39% skolotāju, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati. IZM aģentūru LETA informēja, ka 2017./2018. mācību gadā Latvijas izglītības iestādēs kopumā strādāja 20 640 skolotāju.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpmākajos gados plāno ieviest konceptuāli jaunu pedagogu izglītības sistēmu Latvijā, kas iet roku rokā ar jauno mācību saturu. Ministrija pedagogu darbam vēlas piesaistīt nozaru speciālistus, pakāpeniski samazināt budžeta vietu skaitu, kā arī veicināt pētniecību. Pedagoģijas programmas pašlaik Latvijā īsteno sešas augstskolas, un to nav plānots mainīt, bet līdz 2023. gadam par trešdaļu varētu sarukt pašu programmu skaits.
Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas skolotājiem, banku darbiniekiem un ārstiem, bet vismazāk - politiķiem, ierēdņiem un tiesnešiem, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un zvērinātu advokātu biroja Primus augustā veiktais uzticēšanās pētījums.
Pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuri zaudēs darbu skolu likvidācijas dēļ, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno nodrošināt vienreizēju sociālo atbalstu sešu mēnešalgu apmērā.