Protams, ar šo es domāju privātā sektora ilgstoši paustos aicinājumus būtiski mazināt birokrātiju un arī skaidri un nepārprotami rīkoties, lai samazinātu valsts tēriņu apjomu par 5% jeb 850 miljoniem eiro. Interesanti, ka politiķi un ierēdniecība pagaidām gan ir gatavi uz nepilnas sešas reizes mazāku tēriņu mazināšanu, proti, valdošā koalīcija vienojusies, ka Finanšu ministrijai jūnijā jāsagatavo priekšlikumi par valsts tēriņu mazināšanu vismaz par 150 miljoniem eiro. Nu, jāsaka – labi, ka tur vēl pavīd vārds "vismaz", kas ļauj cerēt, ka beigās Finanšu ministrijai izdosies sagatavot priekšlikumus par, piemēram, 180 miljonu vai 195 miljonu eiro apjomā mērāmu nelietderīgu publiskā sektora tēriņu mazināšanu.
Diezgan loģiski, ka tieši šo pamatīgi atšķirīgo summāro mērķu nesakritība šīs nedēļas sākumā izraisīja arī kritikas lavīnu pār valsts pārvaldi no uzņēmēju organizācijām.
Un tomēr jāatzīst, nevar arī gluži tā kategoriski apgalvot, ka valdība, ierēdņi un valsts pārvalde kopumā nemeklētu iespējas ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, taču tajā pašā laikā arī jāsecina, ka meklēšanas, rēķināšanas un lēmumu pieņemšanas temps varētu būt krietni ātrāks. Pieļauju, ka gadu gadiem savā ērtajā labklājības pasaulē dzīvot pieradusī birokrātijas kasta daudz aktīvāk un atbildīgāk sāktu domāt par nodokļu maksātāju naudas taupīšanu un nelietderīgu tēriņu mazināšanu, ja aizvien spiedīgākā finanšu situācija sāktu skart tieši katru no viņiem personīgi, jo īpaši algu izmaksas dienās.
Jo, domājams, kamēr tieši no valsts budžeta atalgotā ierēdniecība un viņiem pielīdzināmie personāži nesaskarsies ar pavisam reālo realitāti, tikmēr arī viņi ar izbrīnā ieplestām acīm raudzīsies uz nodokļu maksātāju aicinājumiem pārtraukt izšķērdību.
Un, domājams, tieši personiska, sāpīga pieredze varētu vest pie prāta šos valsts pārvaldē strādājošos birokrātus, kuri nav gatavi piekāpties ne drusku, lai tikai nepazaudētu savas ierastās ērtības un labumus par budžeta naudu. Vēl vairāk – brīžos, kad ir skaidrs, ka naudas trūkst, bet finansējumu palielināt uz nodokļu celšanas rēķina nav iespējams, no daža laba populistiski noskaņota politiķa atskan frāze, ka beigu beigās vēl taču var aizņemties. Un te nu atbilde ir viena – nē, nevar.