Atbildīgās iestādes sola, ka komersantus, ja tie eiro ieviešanas laikā maldinās iedzīvotājus par cenām, kā arī slēgs neatļautas vienošanās savā starpā, gaida bargi sodi un liela kaunināšana.
Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ārzemēs būs gadījies pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, rudenī pastkastītēs sāks krist nepatīkamas vēstules - aicinājumi no citu valstu policistiem nomaksāt sodus, kas piespriesti par Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumiem ārzemēs.
Grūti iedomāties valsti, kura cīnās un ir gatava pat tiesāties nevis tāpēc, lai kaut ko ražotu, bet lai neražotu savas valsts teritorijā. Vai varat iedomāties?! Tad, ja Latvijas puse mediācijas procesā «zaudēs», tad «sods» būs tāds, ka vilcienus tomēr ražos Latvijā.
Atkritumu apsaimniekotāja SIA "Getliņi Eko" pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA "Eko Rīga" pārstāve Jana Duhovska un SIA "Vides pakalpojumu grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.
Valsts policijas (VP) plānus rosināt normatīvo aktu izmaiņas, nosakot pārkāpējiem par pienākumu maksāt administratīvo sodu, neskatoties uz sūdzību iesniegšanu policijā, portāla Diena.lv aptaujātie eksperti vērtē negatīvi. Šāda kārtība autovadītājus padarītu vēl neaizsargātākus, turklāt būtu netaisnīga pret tiem, kuri pārkāpumus nav pieļāvuši.
Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanas, kā arī Tukumā un Jūrmalā notikušo zādzību un laupīšanu lietā Zemgales apgabaltiesa ceturtdien piemēroja bargus sodus - Arvo Žagaram piesprieda mūža ieslodzījumu, bet brāļiem Denisam un Pāvelam Hristoforidi attiecīgi 20 un 18 gadu cietumsodu.
Saeimas Juridiskā komisija trešdien noslēdza darbu pie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumu trešā lasījuma redakcijas, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pārkāpumiem ceļu satiksmē, komercdarbībā, kā arī attiecībā uz pārkāpumiem saistībā ar necieņu pret valsts simboliem, informēja Saeimas Preses dienestā.
“Man šķiet, ka tas būtu pārāk bargi,” Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvu palielināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto sodu par izrādīto necieņu pret valsts simboliem, tostarp Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņiem, vērtēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (Saskaņas centrs). Deputāts atzina, ka piemērots sods šādos gadījumos būtu pieci lati. “Jo mēs esam nabadzīga valsts un laiks ir samērot sodus ar mūsu tautas iespējām,” portālam Diena.lv sacīja N.Kabanovs. Viņš norādīja, ka lielas soda naudas būšot arī grūtāk iekasēt.
Līdz šim daudzkārt izskanējušas aizdomas, ka summa, kas fotoradaru ieviesējam Vitronic bija jāmaksā kā līgumsods valstij par daudzmiljonu projekta kavēšanos, esot ļoti zema, tomēr amatpersonas precīzus skaitļus bija atteikušās nosaukt.
Vinetai Muižniecei par Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokola viltošanu piemērotais 2000 latu sods nav adekvāts, portālam Diena.lv sacīja Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (V). "Manuprāt, sods nav adekvāts gan no tā viedokļa, ka noziegumu izdarījusi deputāte, Saeimas juridiskās komisijas dalībniece un tiesnese, gan arī no tā viedokļa, ka soda apmērs sakrīt ar vienu viņas algu," uzskata A.Loskutovs.
Lai arī Baltijas valstu policijas dienestu priekšnieki šonedēļ sanāksmē Latvijā meklēja risinājumus, kā sodīt ar fotoradariem noķertos kaimiņvalstu ātrumpārkāpējus, tūlītējs risinājums problēmai nav rasts.