Veselības inspekcija (VI) pirmdien un otrdien, no 3. līdz 4.augustam, pārbaudīs peldūdens kvalitāti Latvijā un šo plānveida analīžu rezultāti ir gaidāmi 7.augustā, informē VI.
Par Tīrā ūdens hakatonu, jaunuzņēmumiem, kas risina ūdens piesārņojuma problēmu, un Baltijas valstu vienotības vienu no aspektiem ar Katalista Ventures (KV) līdzdibinātāju un izpildirektori Grētu Radzevičūti sarunājas Andis Sedlenieks.
Saistībā ar augstu mikrobioloģisko piesārņojumu joprojām ir noteikts aizliegums peldēties Daugavas peldvietā Rumbula, informē Veselības inspekcijas (VI) pārstāve Maira Kalniņa.
Ja redzi kādu, kurš iet ar grābekli pa upi, nedomā, ka cilvēks ir dīvains. Iespējams, viņš ir ūdeņu eksperts. Lauma Vizule-Kahovska ir saldūdeņu biotopu eksperte, kura ne tikai piedalās dabas skaitīšanā, bet arī raksta emuāru Ar laivu pa dzīvi Facebook lapā.
Šogad par tīrāko kļuvusi Engures Centra pludmale, savukārt par netīrāko - Karostas pludmale, šodien žurnālistiem atklāja kampaņas Mana jūra eksperts Jānis Ulme.
Mikropiesārņojums līdz ar intensīvo plastmasas invāziju cilvēces ikdienā kļuvis par neredzamu ienaidnieku gan videi kopumā, gan cilvēkam pašam. Izrādās, jau tagad mēs plastmasu ne tikai pērkam, lietojam un izmetam, bet arī ieelpojam, ēdam un dzeram. Zinātnieki brīdina: mikroplastmasa – šis modernais piesārņojums labklājības laikmetā – nesadalās nekad, vien top sīkāks un sīkāks, vienlaikus apdraudot dzīvos organismus un ietekmējot to smadzeņu darbību, uzvedību un reproduktīvo spēju.
Veselības inspekcijas eksperti pēc aizvadītajā nedēļas nogalē veiktajām ūdens kvalitātes pārbaudēm peldvietās neiesaka ūdens izpriecām nodoties Daugavā, Lucavsalas peldvietā.
Zinātnieki atraduši kokaīnu saldūdens garnelēs, pārbaudot ķīmiskās vielas upēs Anglijas austrumos. Tāpat garnelēs atrasts arī ketamīns, vēsta The Guardian.
Rīgas kanālā šobrīd zilaļģes veido greznus rakstus. Tāda māksla ir iespējama, jo mums bija un turpinās tā skaistā, siltā vasara bez lieliem nokrišņiem un stipriem vējiem. Polijā zilaļģu dēļ šogad tika slēgtas pludmales, un tie nav nekādi tropi. Tāpēc loģisks šķiet jautājums, vai mums – tautai ar teju 500 kilometru garo jūras robežu – ir pamats satraukties? Un ko darīt, lai arī turpmāk ēdamas būtu Baltijas jūras zivis? Par to SestDiena sarunājās ar Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) direktori un vadošo pētnieci Andu Ikaunieci.
Šonedēļ Viesītē notiek ūdensapgādes sistēmas dezinfekcija, jo vietējā pirmsskolas izglītības iestādē noņemtajos ūdens paraugos konstatētas koliformu baktērijas, aģentūru LETA informēja SIA Viesītes komunālā pārvalde valdes locekle Svetlana Uzkure.