Šo procesu zināmā mērā ir veicinājis arī darba samaksas līmeņa pieaugums valstī, kas daļai sabiedrības pēc dažādu tēriņu segšanas ļauj naudu atlicināt arī nākotnes uzkrājumiem, to vidū arī brīvprātīgām iemaksām sava pensijas kapitāla uzkrāšanai. Šeit gan aizvien galvenais jautājums ir, vai piemērotāka ir konservatīvā stratēģija, kad ieguldījumi galvenokārt saistās ar lielu parāda vērtspapīru, tostarp obligāciju ekspozīciju, vai aktīvā stratēģija, kura ir orientēta uz investīcijām akciju tirgos, kā arī uz dažādu akciju tirgum piesaistītu biržā tirgoto fondu (exchange traded funds jeb ETF) iegādi.
Atšķirīgi balansēts
Raksturojot savas institūcijas piedāvājumu, SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Ljusa stāsta, ka patlaban tiek piedāvāti divi pensiju trešā līmeņa plāni – SEB sabalansētais un SEB aktīvais –, bet no februāra beigām klientiem būs pieejams arī SEB indeksu plāns. SEB aktīvais plāns tiek ieteikts klientiem, kuriem līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai ir vairāk par desmit gadiem.
Šajā gadījumā akcijās ar augstu tirgus vērtību un alternatīvajos ieguldījumos iegulda līdz 50% aktīvu, savukārt fiksēta ienākuma vērtspapīros ar zemu riska pakāpi – ne vairāk kā 50%.
Savukārt ieguldījumu plāns SEB sabalansētais tiek rekomendēts tiem cilvēkiem, kuriem līdz valsts pensijas vecumam ir mazāk par desmit gadiem. Šajā gadījumā akcijās ar augošu tirgus vērtību un alternatīvajos ieguldījumos iegulda ne vairāk kā 25% aktīvu, savukārt vismaz 75% – fiksētā ienākuma vērtspapīros ar zemu riska pakāpi.
Savukārt jaunā SEB indeksu plāna aktīvi līdz pat 100% var tikt ieguldīti akciju tirgus indeksiem piesaistītos finanšu instrumentos, un šis – augsta riska pensiju plāns – vairāk būs piemērots klientiem, kuriem līdz valsts pensijas sasniegšanai ir vēl vairāk par 20 gadiem, skaidro SEB eksperte.
Līdzīgi ieguldījumu plāni pēc riska pakāpes tiek dalīti arī citās finanšu iestādēs. Tiesa, atkarībā no ieguldītāja riska profila stratēģijas, balansējot starp parāda vērtspapīriem un akcijām, var dalīt arī smalkāk. Piemēram, Swedbank šobrīd piedāvā četrus pensiju trešā līmeņa plānus. Kā skaidro bankā, tiem cilvēkiem, kuriem līdz pensionēšanās vecumam ir vairāk nekā desmit gadu, labu finanšu atdevi varētu sniegt plāni Dinamika+60 vai Dinamika+100, jo lielākā daļa šo plānu līdzekļu tiek ieguldīta akcijās (akciju īpatsvars attiecīgi ir līdz 60% vai līdz 100%). ''Ieguldījumi akcijās ļauj šiem plāniem būt pēc iespējas ienesīgākiem ilgtermiņā, tomēr tas arī padara šos uzkrājumus jutīgākus pret tirgus svārstībām. Piemēram, strauja finanšu tirgu krituma laikā akciju cenas samazinās, kas strauji ietekmē arī pensiju plānu rādītājus. Tomēr ir vēsturiski pierādīts, ka akciju tirgi pēc lieliem kritumiem strauji atgūstas un kļūst vērtīgāki, kas ietekmē arī pensiju trešā līmeņa uzkrājumus, ļaujot tiem atkal strauji atgriezties pie peļņas. Tāpēc ilgtermiņā šāda pieeja ļauj cerēt uz lielāku ienesīgumu,'' skaidro Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš.
Raksturojot investīciju spektru, viņš teic, ka viņa institūcijas pārvaldītie pensiju trešā līmeņa plāni iegulda uzņēmumu akcijās, valstu obligācijās visā pasaulē un arī inovatīvos Latvijas uzņēmumos.
''Ieguldām arī indeksu un nekustamā īpašuma fondos,'' stratēģiju izklāsta Stepiņš.
Pelna arī krīzē
Neraugoties uz to, ka pērn ekonomiku ietekmēja Covid-19 krīze, pensiju pārvaldniekiem ir bijusi iespēja nopelnīt, un tas redzams arī Latvijas pensiju otrā un trešā līmeņa ienesīguma rādītājos. Komentējot Swedbank pensiju trešā līmeņa plānus, Stepiņš teic, ka jau minētais plāns Dinamika+100 pērn ir strādājis ar 5,4% vērtu ienesīgumu. Tas norāda uz to, ka centrālo banku finanšu tirgos ieplūdinātā nauda un tam sekojošais akciju cenu kāpums veicina naudas līdzekļu ieplūšanu arī Latvijas nākotnes pensionāru makos. Tas, vai arī šis gads būs tikpat veiksmīgs, aizvien ir aktuāls jautājums, jo par spīti tam, ka ekonomikā var atgriezties izaugsme, ir daudz dažādu risku, kuri var ierosināt akciju cenu kritumu, un šādā gadījumā arī pensiju plānu viena gada ienesīgums vai pat vairāku gadu ienesīgums var ieslīgt mīnusos.
Eksperti norāda arī uz aizvien augstākiem akciju novērtējumiem, salīdzinot kompāniju akciju cenu un uzņēmuma peļņu uz vienu akciju, kas vedina domāt: šo vērtspapīru cena ir pārvērtēta, un drīzumā var sekot iespaidīgs kritums. ''Pieņemsim, ka vakcīnas iedarbojas un Covid-19 tiek uzveikts, bet valstu valdības un centrālās bankas joprojām turpina nodrošināt fiskālos un monetāros stimulus. Ekonomika atgriežas tajā līmenī, kāds bija sasniegts pirms Covid-19 krīzes, vai pat pārsniedz to, un uzņēmumu peļņas rādītāji kāpj. Vienlaikus paaugstinās arī inflācijas gaidas, bet, pateicoties monetārajai politikai, reālais ienesīgums no obligācijām vēl joprojām ir negatīvs. Tikmēr bezdarbnieki un mazo uzņēmumu īpašnieki turpina saņemt valsts atbalstu, un kopumā iedzīvotāju ienākumi palielinās.
Aizvien vairāk cilvēku sāk ieguldīt akcijās, cerot uz tikpat lielu un ātru peļņu, kā tas notika ar Tesla akcijām un kriptovalūtu bitkoinu, vai arī baidoties no inflācijas pieauguma.
Spēlētāju skaits akciju tirgū ievērojami palielinās, ļaujot spekulatīvajai mānijai vērsties plašumā un izveidojot milzīgu burbuli,'' tikai vienu scenāriju ieskicē Luminor investīciju stratēģis Vitālijs Siļvestrovs. Viņaprāt, šāda notikumu attīstība 2021. gadā vismaz teorētiski ir iespējama.
Tomēr ieslīgšana mīnusos atsevišķos gadījumos vēl nenozīmē, ka uzkrājumu veikšana būtu jāpārtrauc. Ja runājam tieši par pensiju plāniem, kuri lielākā mērā orientējas uz akciju tirgiem, ir jāatgādina jau zināmā patiesība, ka tirgus krīzi allaž nomaina izaugsme, turklāt šajā izaugsmē sasniegtais kāpums krietni vien pārsniedz iepriekšējās pirmskrīzes maksimumus.
Piemēram, ASV plašā tirgus indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība patlaban ir par 138% augstāka nekā tās augstākais punkts pirms iepriekšējās finanšu krīzes 2007. gada oktobrī, bet kopš zemākā punkta 2009. gada martā šis indekss ir kāpis pat par 463%. Arī ilgākā laika posmā akciju tirgus uzrāda augšupeju. Piemēram, 20 gadu laikā (no 2000. gada decembra beigām līdz 2020. gada decembra beigām), pārdzīvojot jau trešo ekonomikas krīzi, ASV 500 lielāko kompāniju indeksa vērtība ir pieaugusi par 185%. Kāpums ir ne tikai ASV akciju tirgū, bet arī citur pasaulē. Piemēram, Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas akciju tirgus indeksa DAX vērtība minēto 20 gadu laikā ir palielinājusies par 113%.
Kas attiecas uz konservatīvajiem pensiju plāniem, kuri iegulda obligāciju tirgos, jānorāda, ka tie jau pēc savas būtības vairāk ir orientēti uz naudas līdzekļu saglabāšanu, nevis lielas peļņas gūšanu.
Tiesa, laikos, kad procentu likmes turas augstas vai arī ir ceļā uz samazināšanos, pensiju fondiem, kuri investē obligācijās un citos parāda vērtspapīros, arī paveras iespēja visai solīdai peļņai. Šāda konservatīvajiem ieguldījumiem ļoti labvēlīga konjunktūra bija iepriekšējās desmitgades vidū, kad attīstīto valstu obligācijās investējošie pensiju fondi spēja uzrādīt pat divciparu procentu ienesīgumu gadā.