Sliktāki nosacījumi
Runājot par pašreizējo situāciju nodokļu režīmā, kas attiecas uz ieguldītājiem privātpersonām, ir jāsecina, ka tā, salīdzinot ar situāciju pirms 2008. gada krīzes, ir pasliktinājusies, spriež INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs.
Viņš norāda, ka pašlaik visi ieguldījumi, izņemot pensiju un apdrošināšanas uzkrājumus, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu valdību parādzīmes, tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vai, kā mēdz arī teikt, ''kapitāla pieauguma nodokli'' (KPN).
Eksperts arī piebilst – ja privātpersona neizvēlas izmantot ''ieguldījumu konta'' režīmu, KPN administrēšana no investora skatpunkta ir sarežģīta un neefektīva.
''Ieguldītāju privātpersonu aktivitātes finanšu tirgos ir vērstas uz akcijām un ieguldījumu fondiem, kas ir vieglāk un ērtāk pieejami nekā obligācijas, kuras prasa ieguldījumu apjomus, kas mērāmi desmitos un simtos tūkstošu eiro. Tādēļ, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus zemo apjomu pret iekšzemes kopproduktu un nepieciešamību to attīstīt, būtu svarīgi ne tikai atvieglot kapitāla pieauguma nodokļa nomaksas procesu, bet arī atcelt to ilgtermiņa ieguldījumiem regulētā tirgus instrumentiem,'' spriež Martinovs.
Viņaprāt, šādā veidā valsts dos signālu privātpersonām kļūt par Latvijas kapitāla tirgus ieguldītājiem un daļu no saviem uzkrājumiem virzīt uz to. ''Redzot tirgus lielumu un apgrozījumu, var secināt, ka šī segmenta nodokļu iekasēšanas apjomam nevajadzētu būt lielam un no šī viedokļa valstij nesaņemtās summas ar uzviju tiks atpelnītas ar citiem nodokļu veidiem, ko saņems no godīgas, caurskatāmas, pareizi pārvaldītas uzņēmējdarbības, ko nodrošina attīstīts kapitāla tirgus,'' secina uzkrājumu speciālists.
Savukārt, pēc SEB pensiju fonda vadītājas Daces Ljusas domām, veidojot nodokļu politiku, ir svarīgi ņemt vērā, kuras jomas nepieciešams atbalstīt. ''Ja valsts redz, ka sabiedrībā nenostabilizējas ilgtermiņa uzkrājumu veidošanas paradumi, tos iespējams stimulēt ar nodokļu atlaidēm, savukārt, redzot, ka krāšanas paradumi uzlabojas, nodokļu piemērošanas politika var tikt pārskatīta,'' stāsta SEB pensiju fonda eksperte.
Viņa atsaucas uz pašas pārstāvētās bankas pieredzi, ka nodokļu atvieglojumi darbojas kā pietiekami spēcīgs stimuls, lai daļu klientu pamudinātu veidot uzkrājumus.
Piektdaļa prom
Patlaban ienākumam no kapitāla (t. sk. kapitāla pieauguma) tiek piemērota IIN likme 20% apmērā. Kapitāla aktīvi ir akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti – ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi. Kā skaidro Finanšu ministrijā (FM), kapitāla pieaugumu vispārējā gadījumā nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību. Tāpat no atsavināšanas cenas tiek atņemta to izmaksu vērtība, kuras veiktas šī finanšu aktīva turēšanas laikā. Tāda pati nodokļu likme tiek piemērota arī uzņēmumu izmaksātajām dividendēm akcionāriem.
Tomēr, kā norāda FM, ir jāpievērš uzmanība tam, ka dividendes ar nodokli apliekamas tikai tad, ja no tām nav samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu vai tam pielīdzināmu nodokli ārvalstīs, ja dividendes saņemtas no ārvalstu kapitālsabiedrības.
Ja dividendes tiek saņemtas no ārvalstu kapitālsabiedrības, pati fiziskā persona gūto ienākumu norāda attiecīgā taksācijas perioda gada ienākumu deklarācijā un samaksā nodokli.
Jāpiebilst, ka likumdošana paredz piektdaļu vērta IIN iekasēšanu arī no pensiju 3. līmenī gūtās peļņas. Tiesa, šeit kopējā nodokļu bilance ir labvēlīgāka nekā iepriekš minētajiem finanšu instrumentiem – akcijām, investīciju fondiem un tamlīdzīgi. Ljusa atgādina, ka nodokļu politika Latvijā paredz, ka pensiju 3. līmeņa dalībniekiem, kuri pensijai krāj individuāli, kā arī tiem, kuri veido uzkrājumus dzīvības apdrošināšanā (ar minimālo līguma termiņu uz desmit gadiem), par veiktajām iemaksām ir iespēja saņemt IIN 20% apmērā, ja iemaksas nepārsniedz 10% no gada bruto ienākumiem un nav lielākas par 4000 eiro gadā. Savukārt ar IIN 23% likmi tiek aplikts papildpensijas kapitāls, kas veidojies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos.
Ieguldījumu konts
Vienlaikus zināmu atspaidu ieguldītājiem nodrošina jau iepriekšminētais ieguldījumu konts. Kā skaidro SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja Jeļena Novaka, ieguldījumu konts ir norēķinu konts, kas piesaistīts vērtspapīru kontam un izmantots naudas līdzekļu pārskaitījumiem darījumos ar vērtspapīriem un noguldījumu pakalpojumiem. ''Tas nav paredzēts citiem darījumiem. Izmantojot ieguldījumu kontu, ir iespēja atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu, jo nodokļa samaksa ir jāveic tikai tad, kad nauda no ieguldījumu konta tiek izņemta vai pārskaitīta uz citu kontu. Ieguldījumu konts ļauj maksāt nodokļus no visu vērtspapīru un noguldījumu darījumu neto peļņas,'' uzsver SEB bankas speciāliste.
Martinovs piebilst, ka ieguldītājs var brīvi papildināt investīciju kontu ar naudas līdzekļiem, pirkt un pārdot vērtspapīrus, saņemt dividendes vai procentu maksājumus, bet neaprēķināt kapitāla pieauguma nodokli, kamēr no konta izmaksātās naudas summas apmērs nepārsniedz iemaksātās naudas summas. ''Galvenais ieguvums ir tas, ka nav nepieciešams aprēķināt kapitāla pieauguma nodokli pēc katra peļņu nesoša darījuma, nav jākoriģē nodokļa summa ar zaudējumu nesošiem darījumiem taksācijas gada griezumā, kā arī nav jāsniedz deklarācijas līdz brīdim, kad izmaksa pārsniedz iemaksu. Var gadiem akumulēt līdzekļus investīciju kontā, audzēt tā vērtību un tikai tad, kad nauda kļūst nepieciešama, piemēram, sasniedzot pensionēšanās vecumu, izņemot naudu nekustamā īpašuma iegādei vai bērnu izglītībai, nomaksāt nodokli no kapitāla pieauguma,'' priekšrocības ieskicē Martinovs.