2020. gada budžeta izstrāde tiks sākta laicīgi, jau aprīlī, trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība).
Valdība 2019.gada budžeta projektu Saeimā iesniegs šā gada 8.martā, paredz valdības otrdien apstiprinātais 2019.gada valsts budžeta sagatavošanas grafiks.
Premjera Krišjāņa Kariņa (JV) valdība ir sākusi aktīvu darbu pie šā gada valsts budžeta sagatavošanas. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pirmdien iepazīstinās valdības partnerus ar budžeta turpmāko izstrādes grafiku, ko pēc apspriešanās ar partneriem paredzēts apstiprināt valdībā. Plānots, ka valdība izstrādāto budžeta projektu Saeimai iesniegs 8. martā, vēsta Finanšu ministrija (FM).
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā gadā valsts budžetā iekasējis 9,407 miljardus eiro, kas ir par 120,436 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija. Savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 788,421 miljonu eiro jeb 9,1%.
Nākamās valdības veidotājiem ir zināms, ka Ministru kabineta deklarācijas melnrakstā iekļauto priekšlikumu īstenošana šogad prasītu 660 miljonus eiro "no neesošas naudas". 2019. gadā nav iespējams pārdalīt tik prāvus budžeta līdzekļus jaunām politikas iniciatīvām. Kas tās ir, vēl netiek atklāts, jo valdības deklarācijas izstrāde turpināsies vairākas dienas. Vienošanos par konkrētām pozīcijām valdības pamatdokumentos politiskie spēki centīsies panākt līdz ceturtdienai.
Ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) informācija.
Nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu. Saeima 6. decembrī ir ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstījusi grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz pilnveidot pagaidu budžeta sagatavošanas principus. Pēdējo reizi pagaidu budžets tika gatavots 2003. gadam, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsts, kā arī nebija ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuriem iecerēts risināt 2019.gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušās problēmas.
Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, kā arī izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem, vēsta Saeimas Preses dienests.
Esošā valdība ir uzņēmusies lielas izdevumu saistības, kurām nav pietiekams resursu segums valsts budžeta plānos, kas varētu radīt smagas izvēles 2019. gada budžeta izveidē, norādījusi FIskālās disciplīnas padome.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu par izmaiņām pagaidu budžeta veidošanā, lai risinātu jautājumu par nākamā gada valsts budžeta novēlotu pieņemšanu.