Valdība prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus eiro
Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.
Valsts budžets
RS ietekmi uz valsts budžetu plāno kompensēt ar rīdzinieku nodokļu maksājumiem
SIA Rīgas satiksme radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu valdība plāno kompensēt, par labu valstij vairāk pārdalot Rīgas domes iekasētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus, izriet no Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.
Strīdas par brīvo līdzekļu sadali
Veidojot nākamā gada valsts budžetu, ministriju prioritārajiem pasākumiem papildu bāzes finansējumam pieejamie līdzekļi ir ap 100 miljoniem eiro, un par to sadali dažādu jomu vajadzībām valdību veidojošo partiju sadarbības padomē turpinās grūtas diskusijas. Ministrijas saviem prioritārajiem pasākumiem prasījušas kopumā 953,5 miljonus eiro, atzinusi Finanšu ministrija. Lēmumi par līdzekļu konkrētu sadali vēl nav pieņemti vai arī netiek paziņoti publiski. Pašlaik gan ir skaidrs, ka solītais atalgojuma pieaugums par 20% veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, ko pērn lielā vienprātībā ar grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā atbalstīja 13. Saeimas deputāti, īstenots netiks, jo tam vajadzīgi 120,2 miljoni eiro, kas ir vairāk par šā gada valsts budžeta iespējām, atzinusi veselības ministre Ilze Viņķele (A/P).
Mediķi nākamgad solīto nesaņems
Mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, aģentūrai LETA atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Nākamā gada budžetu Saeimai valdība cer nodot oktobra vidū
Nākamā gada valsts budžeta projektu Ministru kabinets Saeimai vēlas nodot līdz oktobra vidum, pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Top budžets ar mazu rīcības brīvību
Nākamā gada valsts budžets būšot lielākais Latvijas vēsturē, pirmo reizi pārsniedzot 10 miljardus eiro. Ekonomikas izaugsmes prognoze gan piesardzīgi samazināta no 3% līdz 2,8%. Budžeta fiskālā telpa jeb tēriņu iespējas būs stipri ierobežotas iepriekš pieņemtu lēmumu īstenošanas dēļ. Būtisku robu iecirtīs arī Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) parādsaistību iekļaušana vispārējā valdības sektorā, kas būtu atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem un kas izdevumu iespējas nākamajā gadā samazinās par 71,9 miljoniem eiro, bet 2021. gadā – par 14,2 miljoniem eiro, lēsusi Finanšu ministrija (FM). Tātad par neprasmīgu saimniekošanu uzņēmumā RS maksās ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotāji. Savukārt 2021. un 2022. gadā papildu izdevumiem valsts budžeta vajadzībām prognozēti attiecīgi 34 un 132,5 miljoni eiro.
FM: Rīgas satiksmes iekļaušana valdības budžeta deficītā 2020. gada fiskālo telpu samazina par 72 miljoniem eiro
Pēc Eiropas Savienības (ES) kritērijiem Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020. gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Kariņš: Nākamā gada valsts budžets būs lielākais Latvijas vēsturē
Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Budžetu veido samaksātie nodokļi, nevis naftas nauda
Senāk bija lielāka iecietība pret aizdomīgiem darījumiem bankās. To mazināja bažas par terorisma izplatīšanos, teic finanšu ministrs Jānis Reirs intervijā Magdai Riekstiņai
Eksperts: Labākais laiks, lai panāktu bezdeficīta budžetu
Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295,4 miljonu eiro jeb 1 % no IKP apmērā. Veiksmīgās izaugsmes dēļ valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35,9% no IKP. No vienas puses 1% deficīts nav nekas ārkārtējs, ekonomika aug, kas ļauj tāpat mazināt parāda attiecību pret IKP un, iesilstot Eiropas Savienības fondu apgūšanai, briest nepieciešamība pēc līdzfinansējuma. Un kur vēl daudzās citas nepieciešamības. Taču no otras puses skatoties, mēs nespējam savilkt galus apstākļos, kad ekonomika atrodas labā izaugsmes fāzē.
Kariņš: Līdzekļu trūkuma dēļ valdības rīcības plāns ar laiku var tikt precizēts
Līdzekļu trūkuma dēļ valdības rīcības plāns ar laiku var tikt precizēts, otrdien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdība atbalsta Latvijas Stabilitātes programmu par spīti negatīvai fiskālai telpai
Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2019.-2022.gadam, kurā 2020.gada fiskālā telpa prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.