Vēlēšanu gads Lietuvā sasniedzis kulmināciju – šīs nedēļas nogalē kaimiņvalsts pilsoņi jau trešo reizi šajā gadā tika aicināti uz vēlēšanām. Maijā tika vēlēts prezidents, šo amatu saglabājot līdzšinējam valsts vadītājam Gitanam Nausēdam, jūnijā noskaidroti 11 Lietuvas deputāti Eiropas Parlamentā, bet nu pienācis parlamenta jeb Seima vēlēšanu laiks. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka favorīti ir opozīcijā esošie sociāldemokrāti, taču Lietuvā spēkā esošā jauktā vēlēšanu sistēma nereti noved pie pārsteigumiem vienmandāta vēlēšanu apgabalos.
Saeimas lielākā frakcija "Jaunā vienotība" (JV) neatbalsta jaunu vēlēšanu zīmju ieviešanu no nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, trešdien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē norādīja frakcijas deputāts Gatis Liepiņš.
Venecuēlas Augstākā tiesa ceturtdien līdzšinējo prezidentu Nikolasu Maduro atzina par 28.jūlijā notikušo valsts galvas vēlēšanu uzvarētāju, vienlaikus opozīcijai turpinot uzstāt, ka rezultāti viltoti.
Venecuēlas opozīcijas prezidenta amata kandidāts Edmundo Gonsaless, kas, kā uzskata opozīcija, uzvarējis nule notikušajās prezidenta vēlēšanās, pirmdien sacīja, ka ir gatavs runāt par varas pārņemšanu un mudināja patlabanējo valsts galvu Nikolasu Maduro "paiet malā"
Francijas prezidents Emanuels Makrons ir aicinājis meinstrīma partijas veidot koalīcijas valdību pēc parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarējusi kreiso partiju alianse, tomēr neviena no politiskajām nometnēm nav spējusi iegūt absolūto vairākumu.
Francijā parlamenta ārkārtas vēlēšanu otrā kārtā svētdien uzvarējusi plaša kreiso spēku koalīcija, apsteidzot gan prezidenta Emanuela Makrona centristus, gan galēji labējos, taču neviena grupa nav ieguvusi absolūto vairākumu, liecina pirmdien publicētie galīgie rezultāti.