Tiesa, līdz brīdim, kamēr Babišs varēs atgriezties premjera krēslā, gan vēl nāksies pagaidīt. Čehijas premjerministru amatā oficiāli ieceļ Valsts prezidents, un plaši izplatīts ir viedoklis, ka šo amatu ieņemošais Petrs Pavels centīsies maksimāli attālināt Babiša nominēšanu. Attiecīgi arī valdības maiņa Čehijā tiek gaidīta ne ātrāk kā decembrī.
Čehijas parlamenta apakšpalātas vēlēšanas, jāatgādina, notika šā gada oktobra sākumā, un lielāko vēlētāju atbalstu tajās saņēma Babiša vadītā partija Neapmierināto pilsoņu kustība (ANO), iegūstot 80 no 200 deputātu mandātiem. Kopā ar nākamajām partnerēm – partijām Brīvība un tiešā demokrātija (SPD) un Autobraucēji sev (AUTO) ‒ koalīcijai ir 108 vietas parlamentā.
Babiša stāšanās Čehijas premjera amatā tikmēr paredzami nozīmēs apvienotās Eiropas iekšējās frondas rindu paplašināšanos. Tostarp koalīcijas līgums paredz, ka valdība atbalstīs kursu uz «citādu» (nacionālu valstu) Eiropu, nostiprinās Čehijas kronas kā nacionālās valūtas statusu valsts pamatlikumā (t. i., atteiksies no eiro ieviešanas), krasi vērsīsies pret nelegālo imigrāciju, samazinās atbalstu Ukrainai u. c. Tāpat koalīcija gatavojas cīnīties pret Eiropas tā dēvēto zaļo kursu.
Papildus tam plašsaziņas līdzekļos un ekspertu vidū tiek plaši apspriesta ticamā iespēja, ka trīs Centrāleiropas valstis – Čehija, Ungārija un Slovākija –, varētu izveidot aliansi savu interešu un uzskatu aizstāvībai Eiropas Savienībā (ES), tostarp uzsverot gan to, ka šāda apvienība radīs nopietnas galvassāpes nosacītajai Briselei, gan arī to, ka ir vēl vairākas citas reģiona valstis (no Horvātijas līdz Polijai), kas perspektīvā gatavas pievienoties minētajai trijotnei, ja arī ne visos, tad daudzos jautājumos.
Tiesa, vienlaikus tiek arī atzīts, ka Čehija Babiša vadībā, visticamāk, būs pati mērenākā no šīs potenciālās apvienības dalībniecēm, kas tiek skaidrots gan ar to, ka Čehijas premjera posteni atguvušais Babišs pirmkārt tomēr ir pragmatisks tehnokrāts, gan arī ar to, ka Valsts prezidenta amatu vēl vismaz divus gadus saglabās Petrs Pavels, un arī ar to, ka koalīcijai nebūs vairākuma Senātā jeb parlamenta augšpalātā, kas vienlaikus gan nemaina faktu, ka Čehijas ārpolitiskais un iekšpolitiskais kurss atrodas pārmaiņu priekšā.