Nule notikusī ieslodzīto apmaiņa starp ASV, Krieviju un vēl citām valstīm tiek saukta par vērienīgāko kopš aukstā kara laikiem. Kas bija galvenie tās organizētāji, kā to izdevās panākt, un kurai no pusēm tā uzskatāma par uzvaru?
Kā aiz ASV robežām, tā pašās
Savienotajās Valstīs kā negaidīts tiek vērtēts demokrātu
kandidātes uz ASV prezidenta
posteni Kamalas Harisas (un
vienlaikus arī partijas vadības)
lēmums par viņas pārinieku – kandidātu uz
ASV viceprezidenta amatu – izraudzīties pat
ASV maz zināmo Minesotas pavalsts gubernatoru, 60 gadu veco Timu Volzu.
Nedēļas sākumā pēc masu protestiem, kuru laikā dzīvību zaudēja ap trim simtiem cilvēku, no amata atkāpās un vārda tiešā nozīmē no valsts aizbēga Bangladešas vēsturē ilglaicīgākā (šo amatu vairāk nekā 20 gadu ieņēmusī) premjerministre Hasīna Vazeda, valsts dibinātāja Mudžibura Rahmana meita.
Līdz ar Džo Baidena atteikšanos kandidēt uz vēl vienu termiņu prezidenta amatā ASV pamatīgi sajauktas priekšvēlēšanu kārtis. Ko tas varētu nozīmēt ilgtermiņā un kādi kandidāti vēl uzpeldēt?
Galvenokārt spriedzes pieauguma dēļ Tuvajos Austrumos bez
īpašas ievērības starptautiskā
mērogā palika fakts, ka šajās
dienās apritēja 50 gadu kopš
Kipras sadalīšanās divās – grieķu un turku – daļās.
Par Venecuēlā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu (pēc ilgāka pārtraukuma – pirmo ar pilnvērtīgu vai gandrīz pilnvērtīgu opozīcijas piedalīšanos) uzvarētāju ir pasludināts esošais valsts vadītājs Nikolass Maduro, kamēr opozīcija atsakās atzīt vēlēšanu rezultātus un valstī jau ir sākušies pret Maduro un čavistiem (eksprezidenta Ugo Čavesa sekotājiem) vērsti protesti.
Jūlija sākumā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notika Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu sanāksme, kuras galvenais notikums bija Baltkrievijas pievienošanās ŠSO, tai kļūstot par desmito organizācijas dalībvalsti. Rietumvalstīs šis samits lielu interesi neraisīja, un līdzīga attieksme bieži pastāv arī pret otru nozīmīgāko nerietumu valstu apvienību BRICS. Taču abas šīs alianses palielina savas iespējas un aizvien biežāk un uzsvērtāk pretstata sevi Rietumiem. Kas īsti slēpjas aiz apzīmējumiem ŠSO un BRICS, un kādi ir aiz tām stāvošo valstu mērķi ilgtermiņā?
Nedēļas pirmajā pusē astoņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri nosūtīja kopīgu vēstuli ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepam Borelam (kurš šajā amatā gan vada pēdējos mēnešos) ar aicinājumu pārskatīt politiku attiecībā uz Sīriju.
Iepriekšējās nedēļas beigās ASV prezidents Džo Baidens rakstiski paziņoja par atteikšanos atkārtoti kandidēt uz Balto namu, turklāt paziņojums tika publiskots vien dažas stundas pēc tam, kad viņa priekšvēlēšanu štābs bija apliecinājis, ka prezidents no cīņas neatteiksies.
Pirms jūlija sākumā ASV aizvadītā Ziemeļatlantijas alianses samita virkne mediju un ekspertu, tostarp arī Ukrainā, plaši apsprieda kara pārtraukšanas iespējamos scenārijus. 8. jūlijā piedzīvotais Krievijas raķešu asiņainais trieciens pa Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, kā arī NATO samits runas par iespējamo mieru uz laiku atvirzīja tālākā plānā, tomēr skaidrs, ka par to atkal runās. Cik reāla ir varbūtība, ka izdodas panākt konflikta noregulēšanu sarunu ceļā?
Nupat Ķīnas galvaspilsētā Pekinā notikušajā Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (ĶKP CK) XX kongresa Trešajā plēnumā, visticamāk, ir pieņemts stratēģisks lēmums sākt gatavošanos plašai Ķīnas ekonomisko saišu ar ASV pārtraukšanai.
Atentāta mēģinājums pret ASV eksprezidentu Donaldu Trampu, kas notika divas dienas pirms viņa kā republikāņu kandidāta oficiālas nominēšanas cīņai par Balto namu, ir mainījis iekšpolitisko spēku samēru Savienotajās Valstīs, padarot Trampu par viennozīmīgu gaidāmo prezidenta vēlēšanu favorītu.
Leiboristu uzvara, konservatīvajiem paliekot opozīcijā, nomainījusi politiskās figūras
uz Lielbritānijas varas skatuves. Ko īsti tas nozīmē, un kas gaidāms turpmāk?
Neilgi pirms ASV notikušā
Ziemeļatlantijas alianses
jubilejas samita ietekmīgajā
izdevumā The Economist bija
lasāma interesanta Somijas
prezidenta Aleksandra Stuba
publikācija ar nosaukumu Rietumu vērtības
ir svarīgas, bet tāds ir arī reālisms (The West’s
values are important, but so is realism).
Nedēļas sākumā divas dienas
ilgā vizītē Krievijā ieradās
Indijas premjerministrs
Narendra Modi, pie kam
brauciens uz Maskavu bija
viņa pirmā vizīte Krievijā pēc
2022. gada februāra (Krievijas iebrukuma
Ukrainā) un pirmā oficiālā ārvalstu vizīte pēc
trešās stāšanās premjera amatā.
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā kļuva skaidrs, ka arī NATO un ES austrumu robeža ir jāstiprina. Lai gan plāni tiek saskaņoti, katra no Baltijas valstīm šo darbu veic atsevišķi – saskaņā ar savām finanšu iespējām un pēc pašu noteiktiem termiņiem. Taču kādi īsti ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas plāni attiecībā uz austrumu robežas stiprināšanu, un kā katrai no valstīm sokas ar nodomu īstenošanu?
Pēc 27. jūnijā ASV notikušajām prezidenta amata kandidātu, republikāņa Donalda Trampa un pašreizējā prezidenta demokrāta Džo Baidena, televīzijas debatēm ASV nerimstas kaislības ap jautājumu, ka demokrāti varētu nomainīt Baidenu pret citu kandidātu
Divi patlaban nozīmīgākie
notikumi Eiropas politiskajā
dzīvē ir Nacionālās Asamblejas
ārkārtas vēlēšanas Francijā,
kuru pirmā kārta jau ir aizvadīta, kā arī parlamenta vēlēšanas
Lielbritānijā.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona izšķiršanās izsludināt ārkārtas vēlēšanas var gan novest pie ilgstošas politiskās paralīzes šīs valsts iekšpolitikā, gan ietekmēt tās darbību Eiropas Savienības un pasaules līmenī. Kas par šādu soli valsts līderim lika izšķirties, un kādus nākotnes scenārijus tas iezīmē?
Nedēļas vidū pēc vienošanās ar ASV varasiestādēm par daļēju vainas viņam izvirzītājās apsūdzībās atzīšanu brīvību atguva un dzimtajā Austrālijā atgriezās interneta projekta WikiLeaks dibinātājs Džūljans Asānžs.
Ceturtdien, 27. jūnijā, Atlantā
Džordžijas pavalstī ir paredzētas ASV vēsturē pirmās televīzijas debates pirms nākamajām
vēlēšanām starp esošo un
bijušo Savienoto Valstu prezidentu – attiecīgi demokrātu un republikāņu
galvenajiem kandidātiem Džo Baidenu un
Donaldu Trampu.
Izplatoties mākslīgā intelekta programmām, skan arī trauksmes zvani par tā pieļautajām kļūdām un attiecīgi – tā izmantošanu jomās, kur tas var nozīmēt pat cilvēka dzīvību. Kādēļ tā, un kurp tad virzās šīs tehnoloģijas attīstība?
Krievijas līdera Vladimira Putina pompozās vizītes divās Maskavai tradicionāli pašās draudzīgākajās Āzijas valstīs – Ziemeļkorejā un Vjetnamā –, un šo vizīšu laikā it īpaši ar Phenjanu parakstītās vienošanās sniedzas ievērojami tālāk par militāro un ekonomisko sadarbību
Pakāpeniski par realitāti kļūst aizvien pieaugošu mērogu tirdzniecības karš starp Eiropas Savienību (ES) un Ķīnu, pie kam pretimstāvēšanas patlabanējo eskalāciju nevar saukt par negaidītu vai pārsteidzošu.
Uzreiz pēc Eiropas Tautas partijas (kristīgo demokrātu) grupā ietilpstošo partiju uzvaras Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās un pārliecināšanās, ka tai kopā ar citām proeiropeiskajām grupām ir garantēts vairākums nākamajā EP sasaukumā, pašreizējā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Vācijas pārstāve Urzula fon der Leiena paziņoja par vēlmi atkārtoti ieņemt šo amatu. Savus amatus labprāt saglabātu arī krietns skaits esošo eirokomisāru, tostarp Latvijas izvirzītais Valdis Dombrovskis, taču, vai šie plāni piepildīsies, vēl nav skaidrs.
Iepriekšējās nedēļas beigās Indijas premjerministra zvērestu jau trešo reizi deva hinduistu nacionālistu – Indijas Tautas partijas jeb Bharatiya Janata Party (BJP) – līderis Narendra Modi, kurš attiecīgi turpinās vadīt Āzijas lielvalsti vēl piecus gadus.
Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta
(EP) vēlēšanās Francijā sagrāvi
piedzīvoja prezidenta Emanuela
Makrona centriski liberālā alianse
Besoin d’Europe (Nepieciešamība
pēc Eiropas), kas ieguva tikai
14,6% balsu, valstī tika izsludinātas Nacionālās Asamblejas (parlamenta apakšpalātas)
ārkārtas vēlēšanas, kuru pirmā kārta notiks
jau 30. jūnijā.
