Par kvalitāti ārstniecības iestādēs žurnālistei Annai Bērziņai stāsta Austrumu slimnīcas attīstības direktors un veselības aprūpes kvalitātes vadības eksperts Igors Trofimovs.
Vēl šodien studēt gribētāji var doties uz augstskolām, lai
klātienē apstiprinātu savus studiju pieteikumus. Taču jau tagad
zināms, ka vismaz reģionālajām augstskolām, tāpat kā citus gadus,
būs jāizsludina papildu pieteikšanās, jo visas budžeta vietas tagad
aizpildītas netiks. Turklāt brīvas vietas paliek tajās studiju
programmās, uz kurām mudina doties speciālisti. Savukārt runājot
par tendencēm, lielu pārsteigumu nav - pieprasītākās studiju
programmas nemainās, vietām tik sarūk kopējais studēt gribētāju
skaits.
Pētījums, kurā secināts, ka gan reģistrētā, gan nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošajām ģimenēm krīzes situācijās trūkst atbalsta, varētu būt par pamatu faktiskās kopdzīves atzīšanai un līdz ar to kaut vai minimālai tiesiskajai aizsardzībai, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Pētījums, kurā secināts, ka gan reģistrētā, gan nereģistrētā
kopdzīvē dzīvojošajām ģimenēm krīzes situācijās trūkst atbalsta,
varētu būt par pamatu faktiskās kopdzīves atzīšanai un līdz ar to
kaut vai minimālai tiesiskajai aizsardzībai. Pēc pētnieku domām,
nedrīkstētu pieļaut situācijas, kādas ir patlaban, - nereģistrētam
pārim šķiroties, nereti cieš sievietes un bērni.
Pie Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 21 gadu veco Nauri Namiņu Diena satika vakar no paša rīta. Lai gan dokumentu pieņemšana klātienē universitātē sākās deviņos, Nauris pie durvīm stāvēja jau vairāk nekā stundu iepriekš. Viņš gan nav speciāli centies būt pirmais rindā - tā kā Nauris arī strādā, darba devējs viņam iedevis brīvu rītu. Līdzīgi kā Nauris, arī daudzi citi studētgribētāji vakar devās uz augstskolām iesniegt dokumentus.
Ieguldot 100 miljonus eiro jaunas ēkas būvniecībā un stacionāra Gaiļezers renovācijā, nākotnē Hipokrāta ielā varētu slieties iespaidīgs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas komplekss, vienuviet koncentrējot visus Austrumu slimnīcas pakalpojumus. Patlaban tie sniegti tiek sešos stacionāros, kuri atrodas katrs savā adresē.
Ieguldot 100 miljonus eiro jaunas ēkas būvniecībā un stacionāra
Gaiļezers renovācijā, nākotnē Hipokrāta ielā varētu
slieties iespaidīgs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes
slimnīcas komplekss, vienuviet koncentrējot visus Austrumu
slimnīcas pakalpojumus. Patlaban tie sniegti tiek sešos
stacionāros, kuri atrodas katrs savā adresē.
Labiekārtošanas strādnieks, pavāra, skolotāja, pārdevēja, konditora palīgs, kultūras pasākumu organizators, virtuves darbinieks, datu ievades operators, muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs - šīs ir visbiežāk piedāvātās profesijas skolēniem vasaras brīvlaikā. Šogad iespēja strādāt kopumā ir 4599 skolēniem, no kuriem 1078 skolēni strādā jau jūnijā.
Labiekārtošanas strādnieks, pavāra, skolotāja, pārdevēja,
konditora palīgs, kultūras pasākumu organizators, virtuves
darbinieks, datu ievades operators, muzeja izstāžu un ekspozīciju
zāļu uzraugs - šīs ir visbiežāk piedāvātās profesijas skolēniem
vasaras brīvlaikā. Šogad iespēja strādāt kopumā ir 4599 skolēniem,
no kuriem 1078 skolēni strādā jau jūnijā.
Viens no pasaulē vadošajiem zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas jomā - Latvijas Organiskās sintēzes institūta padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš - nesen Parīzē saņēma atzinību Eiropas līmenī, tiekot nominēts Eiropas Izgudrotāju balvai. Gan pirms svinīgās ceremonijas, gan tajā liela uzmanība tika pievērsta patentiem - to nozīmei, aizsargājot zinātnieka darbu, - un ekonomiskajam labumam, ko no patentiem iegūst valsts.
Viens no pasaulē vadošajiem zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas
jomā - Latvijas Organiskās sintēzes institūta padomes
priekšsēdētājs Ivars Kalviņš - nesen Parīzē saņēma atzinību Eiropas
līmenī, tiekot nominēts Eiropas Izgudrotāju balvai. Gan pirms
svinīgās ceremonijas, gan tajā liela uzmanība tika pievērsta
patentiem - to nozīmei, aizsargājot zinātnieka darbu, - un
ekonomiskajam labumam, ko no patentiem iegūst valsts. Taču Latvijā,
lai gan nacionālajā līmenī tiek saņemts liels skaits patentu
pieteikumu, tikai retais izgudrojums saņem Eiropas līmeņa
patentu.
«Neaizmirsti tik pašūpoties, lai vasarā nekož odi,» - šī ir
ierasta frāze, ko cits citam sakām Lieldienās. Daļai cilvēku tas,
iespējams, arī palīdz, tomēr vairākums, tuvojoties Līgosvētkiem,
apbruņojas ar pretodu līdzekļiem. Mazie insekti var šķist
nekaitīgi, taču organisma reakcija var nebeigties tikai ar niezi
dzēluma vietā - cilvēks var nonākt pat slimnīcā.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) šobrīd ir uzsācis iekšējo reorganizāciju Veselības ministrijā (VM), tā trešdien žurnālistiem sacīja pats ministrs, runājot par korupcijas riskiem veselības sektorā. Belēvičs minēja, ka viņa vadītā ministrija ir vissliktāk atalgotā ministrija ar vismazāko ierēdņu skaitu, bet apsaimnieko vislielāko budžeta naudu.
Ja Latvijā zinātni vērtētu pēc tā, kāds labums no zinātnieka darba ir sabiedrībai, ekonomikai, tad zinātnieks pagrieztos pret ekonomiku. Kamēr šo neizmainīs, nekādu izmaiņu nebūs un tad mēs paliksim reņģēdāju tauta. Zinātnieki tam nepiekrīt, jo viņu intelektuālais potenciāls atļauj konkurēt pasaules līmenī, intervijā laikrakstam Diena atzinis ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.
Cena, kvalitāte un garša - tie ir galvenie kritēriji, pēc kuriem
cilvēki izvēlas pārtiku, un, kā rāda tendences, tieši produkta
kvalitāte patērētājam kļūst aizvien svarīgāka. Tas gan uzreiz
nenozīmē, ka cilvēku paradumos ietilpst arī dažādu kvalitātes zīmju
meklēšana uz etiķetes, un nereti uzticības šādām zīmēm, īpaši
jauniešu vidū, trūkst. Lielāka nozīme zīmēm ir vien tad, kad
iepirkumu grozā nonācis kāds jauns produkts. Vienlaikus aizvien
lielākam skaitam patērētāju svarīgs kļūst faktors, kurā valstī
attiecīgais produkts tiek ražots - cilvēki grib pirkt Latvijā
ražotu preci.
Katru gadu līdz ar termometra stabiņu kāpj arī statistika par cietušajiem, cilvēkiem gan uzturoties saulē, gan veldzējoties ūdenī. Lai arī šajā laikā liela daļa cilvēku jūt tikai diskomfortu, tomēr jāatceras, ka veselības stāvoklis var krietni saasināties vecākiem cilvēkiem, hroniskiem pacientiem un maziem bērniem – šīm riska grupām jāpievērš lielāka uzmanība.
Katru gadu līdz ar termometra stabiņu kāpj arī statistika par
cietušajiem, cilvēkiem gan uzturoties saulē, gan veldzējoties
ūdenī. Lai arī šajā laikā liela daļa cilvēku jūt tikai diskomfortu,
tomēr jāatceras, ka veselības stāvoklis var krietni saasināties
vecākiem cilvēkiem, hroniskiem pacientiem un maziem bērniem - šīm
riska grupām jāpievērš lielāka uzmanība.
«Tas nozīmē, ka mūs ir pamanījuši, mūs ir novērtējuši,» pirms
prestižās Eiropas Izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremonijas
Parīzē Dienai sacīja viens no pasaules vadošajiem
zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas jomā Latvijas Organiskās
sintēzes institūta padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš. Šī bija
pirmā reize, kad balvas nominantu vidū bija arī zinātnieks no
Latvijas. Lai gan balvu par mūža ieguldījumu šoreiz ieguva
konkurents Šveices zinātnieks Andreass Mancs, I. Kalviņš ir
pārliecināts - ir iemesls lepoties.
"Tas nozīmē, ka mūs ir pamanījuši, ka mūs ir novērtējuši," tā pirms prestižās Eiropas Izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremonijas Parīzē Dienai sacīja viens no pasaulē vadošajiem zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas jomā Latvijas Organiskās sintēzes institūta padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.
"Es esmu apņēmusies savilkt jostu, lai tikai nebūtu atkal jāmaina bērnudārzs. Ar vai bez līdzfinansējuma, Estere vairs netiks raustīta šurpu turpu kā tāda lelle. Viņa ir dzīvs cilvēks, kura atkal ir spējusi uzticēties svešiem cilvēkiem - audzinātājām, ieguvusi jaunus draugus," ar tādām emocijām piecus gadus vecās Esteres mamma Kristīne Circene raugās uz gaidāmo situāciju, ka, iespējams, valsts vairs nenodrošinās līdzfinansējumu bērniem, kuri, gaidot rindā uz pašvaldības dārziņu, apmeklē privāto pirmskolas izglītības iestādi.
Pēc 10 mēnešiem bērna kopšanas atvaļinājumā kāda mamma saņēma
zvanu ar lūgumu atgriezties darbā un piebildi - ja viņa šo
piedāvājumu nepieņems, pēc tam atpakaļ vairs var nenākt. Aiz
izmisuma sieviete piedāvājumu pieņēmusi, taču, kad atgriezusies
darbā, izrādījies, ka jāpilda jau pavisam citi pienākumi zemākā
amatā.
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis ir par 99% gatavs, tā uzskata izglītības uz zinātnes ministre Mārīte Seile. Līdz ar to modelis jau tuvākajā laikā tiks virzīts uz Ministru kabinetu (MK) apstiprināšanai. Vienlaicīgi ministre nenoliedz, ka vēl ir uzlabojamas lietas, tāpēc priekšā vēl ir saskaņošanas process, tomēr tas nedrīkstētu ievilkties līdz bezgalībai. Ideālā gadījumā jau jūlija vidū visam būtu jābūt apstiprinātam.
Atvieglojums un vilšanās reizē, jo atkal neīstenojas solītās reformas, kas pēc būtības varēja uzlabot skolotāju dzīvi, - tā varētu raksturot vispārējo skolotāju noskaņojumu, piektdien vēsta laikraksts Diena.
«Nevis sausi skaitļi, bet dzīvība» - tā pēc pašreizējā Latvijas
Universitātes (LU) zinātņu prorektora Indriķa Muižnieka vārdiem
varētu raksturot augstskolas rektora vēlēšanu iznākumu. Ar
pārliecinošu balsu vairākumu LU Satversmes sapulces dalībnieki par
nākamo Universitātes rektoru ievēlēja I. Muižnieku. Vēlēšanu laikā
vairākkārt tika pieminēts - nu, tāpat kā valsti, arī LU vadīs
biologs. I. Muižnieks amata pienākumus sāks pildīt aptuveni pēc
diviem mēnešiem, kad viņu amatā apstiprinās arī Ministru
kabinets.
Atvieglojums un vilšanās reizē, jo atkal neīstenojas solītās
reformas, kas pēc būtības varēja uzlabot skolotāju dzīvi, - tā
varētu raksturot vispārējo skolotāju noskaņojumu. Izglītības un
zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi skolotāju atalgojuma sistēmu
mainīt tikai pēc gada - no 2016. gada 1. septembra. Pēc būtības
modelis, kā apgalvo ministrija, ir pabeigts. Taču tam pilnībā
nepiekrīt sociālie partneri - darba ir daudz, un tādu brāķi tālāk
virzīt nedrīkst.
Šodien izšķirsies, kurš turpmāk būs pie vadības grožiem Latvijas Universitātē (LU). Rektora vēlēšanās par atbalstu sacentīsies LU Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs un LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks. Abiem kandidātiem ir atšķirīgs viedoklis gan par to, kā turpmāk attīstīt studiju programmas, gan saimnieciskiem jautājumiem. Tā kā līdzšinējais LU rektors Mārcis Auziņš šajā amatā ir jau otro termiņu, viņš uz augsto krēslu vairs nevar kandidēt.
Šodien izšķirsies, kurš turpmāk būs pie vadības grožiem Latvijas
Universitātē (LU). Rektora vēlēšanās par atbalstu sacentīsies LU
Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs un LU zinātņu prorektors
Indriķis Muižnieks. Abiem kandidātiem ir atšķirīgs viedoklis gan
par to, kā turpmāk attīstīt studiju programmas, gan saimnieciskiem
jautājumiem. Tā kā līdzšinējais LU rektors Mārcis Auziņš šajā amatā
ir jau otro termiņu, viņš uz augsto krēslu vairs nevar
kandidēt.
Neierasti garas un spraigas diskusijas Ministru kabinetā (MK), savstarpējie apvainojumi par konkrētu interešu lobēšanu - tāda ir rezonanse Veselības ministrijas (VM) virzītajām apjomīgajām izmaiņām, kas skar zāļu kompensācijas sistēmu un veicinās paralēlo zāļu importu, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Neierasti garas un spraigas diskusijas Ministru kabinetā (MK),
savstarpējie apvainojumi par konkrētu interešu lobēšanu - tāda ir
rezonanse Veselības ministrijas (VM) virzītajām apjomīgajām
izmaiņām, kas skar zāļu kompensācijas sistēmu un veicinās paralēlo
zāļu importu. Taču šis jautājums ievērību guvis ne tikai Latvijā,
bet arī Eiropā. Ārvalstu mediji steidz ziņot gan par veselības
ministra Gunta Belēviča (ZZS) iespējamo privāto ieinteresētību, gan
faktu, ka Eiropas Komisijai (EK) pieprasīts izvērtēt situāciju
Latvijā bailēs par medikamentu viltojumu ieplūšanu Eiropas
Savienībā (ES).