Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Anna Strapcāne

Skolotāji lieliem brīnumiem netic

Par pedagogu streiku runāts ir gadiem, taču šis varētu būt tas brīdis, kad Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) savus draudus arī īsteno. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) konceptuāli piekrīt arodbiedrības prasībām un saprot tās bažas, tomēr vajadzīgo finansējumu atrast nevar. Turklāt tālāk diskusija esot jāveido kopā ar citām ministrijām.

Ne visiem skola ir tā drošā un gaišā vieta(35)

"Šodien skolā tāds kautiņš bija. Žēl, ka kāds aizgāja pasūdzēties"; "Pirmdien kautiņš skolā, šoreiz vienalga, kas būs... Šoreiz uz visiem 100%, ir apnicis tas pediņš - iedos pa seju, tad varbūt beidzot sapratīs"; "Tikko pie skolas bija ļoti labs kautiņš. Bet nu žēl, ka tā piesita, ka pilnīgi visa seja bija vienās asinīs" - šie ir tikai pāris no skolēnu atstātajiem publiskajiem paziņojumiem sociālajos tīklos.

Ne visiem skola ir tā drošā un gaišā vieta

«Šodien skolā tāds kautiņš bija. Žēl, ka kāds aizgāja pasūdzēties»; «Pirmdien kautiņš skolā, šoreiz vienalga, kas būs... Šoreiz uz visiem 100%, ir apnicis tas pediņš - iedos pa seju, tad varbūt beidzot sapratīs»; «Tikko pie skolas bija ļoti labs kautiņš. Bet nu žēl, ka tā piesita, ka pilnīgi visa seja bija vienās asinīs» - šie ir tikai pāris no skolēnu atstātajiem publiskajiem paziņojumiem sociālajos tīklos.

Izglītība, mūzika un sirsnība

Patlaban vēl ikviens, kurš vēlas, var pieteikt balvai Latvijas lepnums 2015 cilvēku, kas, pēc pieteicēja domām, var godam pretendēt uz šo balvu.

Ar sāpēm pie sertificēta ārsta

Dzirdot par masāžām un ūdens procedūrām, sākotnēji gribas domāt par spa centriem un grezniem saloniem, taču, ja cilvēkam nepieciešams ne tikai relaksēties no ikdienas darbiem, bet arī risināt veselības problēmas, ieteicams vērsties iestādēs, kur šos pakalpojumus sniedz ārstniecības personas, un tieši tur biežāk sastopami cilvēki ar sūdzībām par sāpēm.

Vasaras saulē izkarsuši, mati sauc pēc palīdzības

Karsts laiks, ultravioletie stari, sāļš ūdens un hlors ir tie faktori, kas vasaras mēnešos īpaši bojā matus, taču nereti par to tiek aizmirsts. Savukārt rudens ir brīdis, kad cilvēki sāk pamanīt, ka mati zaudējuši veselīgo izskatu un kļuvuši sausi. Arī dermatologu kabinetos šādu sūdzību ir vairāk. Tomēr paša cilvēka veselības problēmas pie vainas ir reti, ierasti vainojama nepareiza matu kopšana, un tagad jāpieliek pūles, lai mati atgūtu veselīgo izskatu.

Ar pāris studentiem vairs nepietiks(10)

Tāpat kā vidusskolās klasē ir jābūt konkrētam skolēnu skaitam, lai pastāvētu viedokļu apmaiņa un veselīga konkurence, arī augstskolās nevajadzētu būt programmām ar pāris studentiem. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi noteikt minimālo studentu skaitu programmā, no kura vispār tiktu piešķirtas valsts apmaksātās studiju vietas jeb tā dēvētās budžeta vietas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Ar pāris studentiem vairs nepietiks

Tāpat kā vidusskolās klasē ir jābūt konkrētam skolēnu skaitam, lai pastāvētu viedokļu apmaiņa un veselīga konkurence, arī augstskolās nevajadzētu būt programmām ar pāris studentiem. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi noteikt minimālo studentu skaitu programmā, no kura vispār tiktu piešķirtas valsts apmaksātās studiju vietas jeb tā dēvētās budžeta vietas. Tas liktu augstskolām izvērtēt savu piedāvājumu un šāda veida programmas apvienot vai likvidēt. Par to neuztraucas lielās universitātes, taču reģionālajām augstskolām iecere rada galvassāpes.

Ja ar invaliditāti - skolas griež muguru(113)

Jūsu bērnam te nav vietas - pat ar šādu attieksmi no izglītības iestādēm var saskarties ģimenes, kurās diemžēl bērniņš ir ar invaliditāti. Lai gan, skatoties no likumdošanas viedokļa, viss ir sakārtots un sistēmai vajadzētu aizstāvēt šādas ģimenes, realitātē vecākiem visu laiku ir jācīnās par bērna tiesībām uz normālu dzīvi, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Horoskopi

Domāšanas principi veidojas jau bērnībā, tāpēc vides izglītībai ir būtiska loma. Ekoskola var būt jebkura izglītības iestāde, kura, pirmkārt, vēlas kaut ko darīt vides labā un, otrkārt, arī dara. Būtībā tā ir izglītības programma, bet ar praktisku ievirzi, kas ir svarīgi - mēs parasti daudz runājam, bet maz darām. Ekoskola ir tie darītāji - uzsver programmas koordinators Daniels Trukšāns.

Nebūt studentam, bet mācīties augstskolā(2)

Pieņemt lēmumu par studiju sākšanu ne vienmēr ir viegli, īpaši tad, ja tas nozīmē lielus finansiālus ieguldījumus un krietni saspringtāku dienas ritmu. Taču pastāv iespēja augstskolās apgūt vien konkrētus kursus klausītāja statusā. Tas gan lielākoties nenozīmē tikai "sēdēt maliņā" un klausīties - jāapmeklē ir gan lekcijas, gan jākārto gala pārbaudījums.

Nebūt studentam, bet mācīties augstskolā

Pieņemt lēmumu par studiju sākšanu ne vienmēr ir viegli, īpaši tad, ja tas nozīmē lielus finansiālus ieguldījumus un krietni saspringtāku dienas ritmu. Taču pastāv iespēja augstskolās apgūt vien konkrētus kursus klausītāja statusā. Tas gan lielākoties nenozīmē tikai «sēdēt maliņā» un klausīties - jāapmeklē ir gan lekcijas, gan jākārto gala pārbaudījums. Tomēr, ja pēcāk tiek izlemts par labu studijām klātienē, otrreiz klausītāja statusā jau dzirdētais kurss vairs jāapmeklē nebūs. Un, kā atzīst Dienas aptaujātajās augstskolās, par klausītāja statusu interese ir liela.

Sirdsmāsiņa - profesionāla, iejūtīga, cilvēcīga, sirsnīga

No brīža, kad pacients un viņa tuvinieki ienāk pa slimnīcas durvīm, līdz brīdim, kad var doties prom, - visu šo laiku līdzās ir medicīnas māsa. Līdzās gan aprūpējot, gan atbalstot, gan uzmundrinot. Un nav noslēpums, ka šīs darbs nav viegls - patiesībā pat ļoti grūts, īpaši brīžos, kad pašai māsai gribētos raudāt kopā ar pacientu vai aizbēgt prom, lai nesāp.

Iepriekš godinātas bērnu māsiņas

«Sirdsmāsiņas titulu varētu piešķirt katrai bērnu māsiņai, kurai pateikts kaut viens sirsnīgs paldies, jo kādam viņa ir iekritusi sirdī ar iejūtību un laipnu palīdzību,» tā 2014. gada sākumā pagājušās akcijas Meklējam sirdsmāsiņu apbalvošanas ceremonijā teica laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš. Un neskaitāmu sirsnības pilnu vārdu bērnu māsiņām netrūka. Toreiz sirdsmāsiņas tika meklētas tieši reģionālajās slimnīcās un akcijā kopumā piedalījās 860 bērnu medmāsu no 22 Latvijas slimnīcām.

14,5 miljoni, deviņi gadi - rezultātā čiks(21)

Jau deviņus gadus Latvijā mēģina ieviest e-veselības projektus, un, lai gan tam iztērēti 14,5 miljoni eiro, patlaban nav pieejams neviens no 31 solītā e-pakalpojuma. Turklāt pastāv iespēja, ka par nepamatoti izlietotiem var tikt atzīti Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi, kas nozīmētu, ka Latvijai būs jāmeklē 11,3 miljoni eiro, lai segtu radītos izdevumus.

Deviņu gadu darbs bez rezultāta

Jau deviņus gadus Latvijā mēģina ieviest e-veselības projektus, un, lai gan tam iztērēti 14,5 miljoni eiro, patlaban nav pieejams neviens no 31 solītā e-pakalpojuma. Turklāt pastāv iespēja, ka par nepamatoti izlietotiem var tikt atzīti Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi, kas nozīmētu, ka Latvijai būs jāmeklē 11,3 miljoni eiro, lai segtu radītos izdevumus. Veselības ministrija (VM) it kā uzņemas vainu, taču konkrēti atbildīgie netiks noteikti, un ministrija vēl meklēs papildu 36 miljonus eiro, lai projektu tomēr īstenotu.

Izpaliks solītais valsts atbalsts pašvaldību bērnudārzos netikušajiem(23)

Solījumi par to, ka valsts atbalsts vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldību bērnudārzos un tāpēc tiek izmantoti privātā dārziņa vai aukles pakalpojumi, tiks turpināts, vēl nesen bira kā no pārpilnības raga, taču nu izlemts atbalsta programmu neturpināt. Lai gan pērn vien valsts līdzfinansējumu saņēma 9112 bērnu, noteiktajā laika posmā neesot sasniegti izvirzītie mērķi - nav mazinājušās rindas uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Joprojām savu vietu gaida gandrīz 9000 bērnu. Turklāt valsts budžetā tam vienkārši nav naudas, otrdien lasāms avīzē Diena.

Uz laiciņu iedeva un atņēma

Solījumi par to, ka valsts atbalsts vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldību bērnudārzos un tāpēc tiek izmantoti privātā dārziņa vai aukles pakalpojumi, tiks turpināts, vēl nesen bira kā no pārpilnības raga, taču nu izlemts atbalsta programmu neturpināt. Lai gan pērn vien valsts līdzfinansējumu saņēma 9112 bērnu, noteiktajā laika posmā neesot sasniegti izvirzītie mērķi - nav mazinājušās rindas uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Joprojām savu vietu gaida gandrīz 9000 bērnu. Turklāt valsts budžetā tam vienkārši nav naudas.

Rīgas Angļu ģimnāzija lolo ideju par observatoriju uz skolas jumta(6)

Skolēniem dot iespēju skatīties zvaigznēs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē - tāda ir Rīgas Angļu ģimnāzijas iecere, izveidojot uz skolas jumta observatoriju. Lai gan Latvijā šādu novērojumu vietu ir diezgan daudz, skolā uzskata, ka tas būtiski uzlabotu mācību procesu. Pagaidām gan vēl tālāk par ideju nav tikts, jo ir grūtības atrast finansējumu, vēsta laikraksts Diena.

SUP čempione Latvijā pa dienu sporto, vakarā zīmē(4)

Tūkstošiem melnu un krāsainu punktiņu, kas kopā veido formas, motīvus un stāstus. Tādi ir Baibas Lejiņas zīmējumi, un pirmajā brīdī no lielāka attāluma nemaz nevar pateikt, ka tie veidoti šādā tehnikā. 

Vakarskolām pieaugušos var nākties atraidīt(17)

"Vai tiešām mēs vēlamies likvidēt pieaugušo izglītību?" šādu jautājumu šajās dienās uzdod gandrīz visas Latvijas vakarskolas, kurās ļoti liela daļa skolēnu ir tieši pieaugušie, kuri nolēmuši atgriezties izglītības sistēmā. Jaunajā pedagogu darba samaksas modeļa projektā gandrīz vai slepeni iekļauts punkts par minimālo skolēnu skaitu katrā vidusskolas klasē vakara (maiņu), neklātienes un tālmācības izglītības programmās.

Zāļu valsts aģentūrā izmaiņu vēl nebūs

Lai gan veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) iepriekš uzstāja uz Zāļu valsts aģentūras (ZVA) reorganizāciju, daļu funkciju pārdalot Veselības inspekcijai (VI) un pašai ministrijai, šis jautājums uz nenoteiktu laiku ir atlikts. Tikmēr valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) paudusi nostāju, ka šādu priekšlikumu nespēj atbalstīt, tāpēc, iespējams, ministra iecerētās izmaiņas nenotiks.

Viens klasē, bet skolā ar dvēseli(41)

"Pilnīgi pazaudēt mazās skolas nevar. Varbūt tā mazā skola kādu dvēselīti izglābj," Dienai nosaka Kuldīgas pamatskolas Basu filiāles pedagoģe Biruta Lagzdiņa. Viņa uzņēmusies mums parādīt nelielo skolu, kas jau kopš 1922. gada izvietota vēsturiskajā Biržu muižā 18 kilometru attālumā no Kuldīgas.

Viens klasē, bet skolā ar dvēseli

«Pilnīgi pazaudēt mazās skolas nevar. Varbūt tā mazā skola kādu dvēselīti izglābj,» Dienai nosaka Kuldīgas pamatskolas Basu filiāles pedagoģe Biruta Lagzdiņa. Viņa uzņēmusies mums parādīt nelielo skolu, kas jau kopš 1922. gada izvietota vēsturiskajā Biržu muižā 18 kilometru attālumā no Kuldīgas. No pilsētas uz Basiem ved līkumains grants ceļš, kas rudeņos dažreiz pat nav izbraucams.

Pārmaiņu ritenis iegriezts(24)

Kopumā 27 vispārējās izglītības iestādes šogad skārušas lielākas vai mazākas pārmaiņas: skolas slēgtas, apvienotas, vai mainīts to statuss, savukārt divas dibinātas no jauna. Lai gan varētu šķist, ka šis skaits ir liels, nākamgad šādas pārmaiņas varētu būt vēl apjomīgākas, jo pašvaldībām būs jādomā, ko iesākt ar vidusskolām, kurās nepieteiksies pietiekami daudz bērnu, lai atvērtu 10. klasi. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) turpina uzsvērt, ka kvalitāti ar pāris bērniem klasē nodrošināt nevar, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Nedēļu kustēsies visā Eiropā

Latvijā katrs trešais iedzīvotājs nodarbojas ar sportu, kamēr Eiropā kopumā tie ir 40% iedzīvotāju. Lai gan Latvijas rādītājs nav nemaz tik slikts, ļoti daudzi uzskata, ka tomēr cilvēkiem jābūt vairāk fiziski aktīviem. Tāpēc ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstu no 7. līdz 13. septembrim visā Eiropā notiks pirmā Eiropas sporta nedēļa. Paralēli Latvijā nerimstas diskusijas par to, kā ar fiziskajām aktivitātēm uzlabot tieši bērnu veselības stāvokli. Viens no variantiem ir ieviest skolās trešo obligāto sporta stundu. Taču tam nav viennozīmīga atbalsta.

Situācija studentu kojās ļoti atšķirīga - no tumša pagraba līdz virsotnēm virs Rīgas(13)

Ja nav dzīvots "kojās", tad nav izbaudīta īstā studentu dzīve - tā nereti saka gan tie, kuri paši ir dzīvojuši studentu dienesta viesnīcās, gan tie, kuriem tas nav sanācis. Taču studentu dzīve Rīgā dažādās vietās arī ir ļoti atšķirīga. Kamēr vieni dzīvo gandrīz vai tādos kā viesnīcu luksusnumuriņos, citiem jāsamierinās ar nobirušu apmetumu un čīkstošu grīdu.

No tumša pagraba līdz virsotnēm virs Rīgas

Ja nav dzīvots «kojās», tad nav izbaudīta īstā studentu dzīve - tā nereti saka gan tie, kuri paši ir dzīvojuši studentu dienesta viesnīcās, gan tie, kuriem tas nav sanācis. Taču studentu dzīve Rīgā dažādās vietās arī ir ļoti atšķirīga. Kamēr vieni dzīvo gandrīz vai tādos kā viesnīcu luksusnumuriņos, citiem jāsamierinās ar nobirušu apmetumu un čīkstošu grīdu. Taču tas arī atspoguļojas cenā. Īpašs statuss gan ir ārvalstu studentiem - maksā vairāk, bet arī dzīvo labākos apstākļos.

Jaunās māmiņas zināšanu trūkuma dēļ var izvēlēties bērnu ar krūti nebarot(17)

Katru gadu augusta pirmajā nedēļā atzīmē Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļu, kurā tiek skaidroti un aktualizēti jautājumi par zīdīšanas nozīmi bērna un mātes veselībā. Patlaban statistika rāda, ka vairāk nekā puse jaundzimušo līdz sešu mēnešu vecumam tiek ēdināti ar krūti, un šāds rezultāts ir vērtējams kā pozitīvs.