24 546 skolotāji, pasniedzēji, zinātnieki un citi šodien dodas uz darbu, bet nestrādā. Streikos, lai parādītu situācijas nopietnību, piektdien vēsta laikraksts Diena.
24 546 skolotāji, pasniedzēji, zinātnieki un citi šodien dodas
uz darbu, bet nestrādā. Streikos, lai parādītu situācijas
nopietnību. Diemžēl līdzšinējās sarunas starp Latvijas Izglītības
un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un Izglītības un
zinātnes ministriju (IZM) izrādījušās neveiksmīgas. Daļa skolotāju
jau ir izmisumā un streiku redz kā vienīgo līdzekli, tomēr tiek
pieļauts, ka savā ziņā streika iemesli atrasti mākslīgi, lai
vienkārši parādītu attieksmi.
Šoreiz tikšanās ar sirdsmāsiņu ir citādāka. Rokas spiediens ir stingrāks, stāja cita - Gatis Grīnbergs ir operāciju māsa. Gandrīz nešaubīgi var teikt, ka, iedomājoties medmāsu, lielākā daļa priekšā stādīsies sievietes tēlu. Tas tā iegājies jau gadu desmitiem vai pat simtiem - pieņēmums, ka sievietes ir žēlsirdīgākas un vīriešiem šī loma īsti neatbilst. Bet pats Gatis bilst, ka tas ir tikai profesijas nosaukums - māsa. Ja ir aicinājums un medicīna ir sirdslieta, tad problēmu nav. Par savu darbu viņš stāsta ar aizrautību - var atrasties svarīgākajā vietā slimnīcā - pie operāciju galda.
Vitamīni nav zāles, tiem nevajag recepti, un nereti cilvēki arī
iztiek bez sava ģimenes ārsta vai farmaceita ieteikumiem, taču
tajos būtu vēlams ieklausīties. Īpaši rudenī bieži tiek izteikts
ieteikums «padzert kādus vitamīnus», lai uzlabotu imunitāti, taču
vitamīnu klāsts ir plašs, tajā skaitā ir arī komplekso jeb
multivitamīnu piedāvājums. Turklāt ir gadījumi, kad vitamīnus
lietot nemaz nav ieteicams un tie var saasināt dažādas saslimšanas
vai radīt nepatīkamus blakusefektus.
Saslimstība ar cukura diabētu jeb tautā saukto cukurslimību
katru gadu pieaug. Pašlaik pasaulē ir aptuveni 387 miljoni diabēta
slimnieku, bet tiek prognozēts, ka līdz 2035. gadam, pieaugot
cilvēku skaitam un urbanizācijai, tas palielināsies līdz 592
miljoniem.
Šoreiz tikšanās ar sirdsmāsiņu ir citādāka. Rokas spiediens ir
stingrāks, stāja cita - Gatis Grīnbergs ir operāciju māsa. Gandrīz
nešaubīgi var teikt, ka, iedomājoties medmāsu, lielākā daļa priekšā
stādīsies sievietes tēlu. Tas tā iegājies jau gadu desmitiem vai
pat simtiem - pieņēmums, ka sievietes ir žēlsirdīgākas un vīriešiem
šī loma īsti neatbilst. Bet pats Gatis bilst, ka tas ir tikai
profesijas nosaukums - māsa. Ja ir aicinājums un medicīna ir
sirdslieta, tad problēmu nav. Par savu darbu viņš stāsta ar
aizrautību - var atrasties svarīgākajā vietā slimnīcā - pie
operāciju galda.
Skolotāji streikos šo piektdien, mediķi pēc tam. Šāds attīstības scenārijs gaidāms, ja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA) ar Veselības ministriju (VM) neizdosies vienoties par pienācīgu veselības nozares darbinieku algas paaugstinājumu. Nav tā, ka ministrija ietiepusies un nenāk pretī, jo šobrīd izcīnīti jau papildu 10 miljoni eiro un piedāvāti trīs iespējamie modeļi, kā un kam naudu sadalīt.
Skolotāji streikos šo piektdien, mediķi pēc tam. Šāds attīstības
scenārijs gaidāms, ja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes
darbinieku arodbiedrībai (LVSADA) ar Veselības ministriju (VM)
neizdosies vienoties par pienācīgu veselības nozares darbinieku
algas paaugstinājumu. Nav tā, ka ministrija ietiepusies un nenāk
pretī, jo šobrīd izcīnīti jau papildu 10 miljoni eiro un piedāvāti
trīs iespējamie modeļi, kā un kam naudu sadalīt. Taču arodbiedrība
paliek pie sava - pieaugumam jābūt lielākam, īpaši uz vidējā darba
samaksas fona valstī. Tikmēr par pašu streiku nozarē vienota
viedokļa nav.
Ikdiena slimnīcā nav kā filmās un seriālos. Viss nav tik skaisti un puķaini. Ja no rīta uzvilkta tīra forma, jau dienas vidū tā ir notraipīta ar asinīm. Bieži jaunie cilvēki nemaz nevar iedomāties, kas, reāli strādājot, būs jādara, tā kādā sarunas brīdī min Liāna Oščenkova - Stradiņa slimnīcas Saistaudu sistēmas slimību un artroloģijas nodaļas māsa.
Nav nekas neparasts, ka jau rudens vidū tiek reģistrēti pirmie
gripas slimnieki. Šogad tādi bijuši septiņi, taču tas nenozīmē, ka
sākas aktīva gripas sezona. Speciālisti to prognozē ne agrāk par
janvāra sākumu. Taču, lai vakcinētos pret gripu, slimības
uzliesmojums nav jāgaida.
Ikdiena slimnīcā nav kā filmās un seriālos. Viss nav tik skaisti
un puķaini. Ja no rīta uzvilkta tīra forma, jau dienas vidū tā ir
notraipīta ar asinīm. Bieži jaunie cilvēki nemaz nevar iedomāties,
kas, reāli strādājot, būs jādara, tā kādā sarunas brīdī min Liāna
Oščenkova - Stradiņa slimnīcas Saistaudu sistēmas slimību un
artroloģijas nodaļas māsa.
1935. gada 18. novembra rītausmā sārtojas rudenīgās debesis, solīdamas skaistu laiku. Jau vairākas dienas visa Latvija ir svētku gaidās. Rīga pieplūst ar cilvēkiem, pilsētai pāri veļas zvanu skaņas un pārtraukta tiek satiksme. Skanot svinīgām uzrunām un krītot linu aizkaram, tiek atklāts Brīvības piemineklis.
1935. gada 18. novembra rītausmā sārtojas rudenīgās debesis,
solīdamas skaistu laiku. Jau vairākas dienas visa Latvija ir svētku
gaidās. Rīga pieplūst ar cilvēkiem, pilsētai pāri veļas zvanu
skaņas un pārtraukta tiek satiksme. Skanot svinīgām uzrunām un
krītot linu aizkaram, tiek atklāts Brīvības piemineklis. Skan
arhibīskapa Teodora Grīnberga vārdi: «Sava amata spēkā iesvētu šo
pieminekli, kā brīvības simbolu Latvijai. Es iesvētu to, kā
vienības simbolu. Es iesvētu to, kā pateicības simbolu tiem, kas
nāvē gājuši viņa labā... Kā mīlestības, pateicības, tēvzemes
brīvības simbolu...»
Nav nekas neparasts, ka jau rudens vidū tiek reģistrēti pirmie
gripas slimnieki. Šogad tādi bijuši septiņi, taču tas nenozīmē, ka
sākas aktīva gripas sezona. Speciālisti to prognozē ne agrāk par
janvāra sākumu. Taču, lai vakcinētos pret gripu, slimības
uzliesmojums nav jāgaida.
Jauno pedagogu darba samaksas modeli uzreiz neieviesīs un darbu pie tā pilnveides vēl turpinās, taču skolotāji streikos. Pieņemts lēmums par brīdinājuma streiku 27. novembrī. Starp galvenajām prasībām ir papildu finansējums gan pedagogu algām, gan augstākajai izglītībai un zinātnei, tomēr tagad tas vairāk ir attieksmes jautājums. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) gan to dēvē par nekonstruktīvu rīcību, kas vairāk traucē darbu pie sistēmas sakārtošanas.
Jauno pedagogu darba samaksas modeli uzreiz neieviesīs un darbu
pie tā pilnveides vēl turpinās, taču skolotāji streikos. Pieņemts
lēmums par brīdinājuma streiku 27. novembrī. Starp galvenajām
prasībām ir papildu finansējums gan pedagogu algām, gan augstākajai
izglītībai un zinātnei, tomēr tagad tas vairāk ir attieksmes
jautājums. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) gan to dēvē par
nekonstruktīvu rīcību, kas vairāk traucē darbu pie sistēmas
sakārtošanas.
Katru gadu Latvijā nemainīgi palielinās insulta pacientu skaits.
Mirstība gan samazinās, tomēr tas nemaina faktu, ka Latvijā ir
divarpus reižu augstāka mirstība no insulta nekā vidēji Eiropas
Savienībā. Speciālisti redz būtisku trūkumu - cilvēki nepietiekami
novērtē iespējamos riskus, piemēram, neuztraucas par augstu
asinsspiedienu. Taču insulta sekas var būt ļoti nopietnas, bet
rehabilitācija nav pieejama tādā līmenī, kādā būtu vajadzīgs.
Atkritumi, smakas, maluzvejnieku tīkli un ūdens piesārņojums ir biežākie pārkāpumi, par kuriem ziņo iedzīvotāji. Tomēr dažādu vides pārkāpumu ir daudz. Pērn Valsts vides dienests (VVD) par šādiem pārkāpumiem sodījis 1714 gadījumos par kopējo summu 267 212 eiro. Līdz šim gan ne vienmēr izdevies atrast tās vietas, par kurām cilvēki ziņojuši. Tāpat daļā gadījumu inspektori izbraukuši lieki, jo pārkāpumi nav bijuši būtiski. Lai darbs būtu efektīvāks, izveidota īpaša aplikācija Vides SOS.
"Nezinājām, ka ir tādi eņģeli, kas vienā brīdī var pie mums nolaisties," tā par savām četrām adoptētajām meitenītēm saka Zane un Agris Bārbali. Viņu dzīve mainījās pēkšņi, kad ģimene kļuva krietni lielāka, un tagad abi vecāki katru dienu atkārto, ka ir laimīgi, jo atraduši cits citu - viņi meitenes, meitenes - viņus.
«Nezinājām, ka ir tādi eņģeli, kas vienā brīdī var pie mums
nolaisties,» tā par savām četrām adoptētajām meitenītēm saka Zane
un Agris Bārbali. Viņu dzīve mainījās pēkšņi, kad ģimene kļuva
krietni lielāka, un tagad abi vecāki katru dienu atkārto, ka ir
laimīgi, jo atraduši cits citu - viņi meitenes, meitenes -
viņus.
"Māsai ir jābūt ar tolerantu attieksmi pret pacientu. Māsai ir jābūt zinošai savā profesijā, lai ar vienu acu skatienu varētu izvērtēt, kas pacientam nepieciešams. Māsai jāprot respektēt pacienta lēmumu arī tad, ja viņa domā citādi. Māsai jābūt saprotošai, lai spētu panākt labāku sadarbību ar pacientu. Māsai jābūt ar labām uzklausīšanas spējām, jo bieži vien pacientam pietiek ar to, ka viņš tikai izstāsta kādam savu bēdu." Tā par māsas profesiju runā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas internās aprūpes māsa Ilze Ignatoviča.
Tas, ka rudens mēnešos izplatās dažādi elpceļu vīrusi, kas
izraisa augšējo elpceļu infekcijas, nav nekāds pārsteigums. Par to
runājam katru gadu. Taču, kā skaidro speciālisti, katru gadu
nedaudz atšķiras dominējošie vīrusi un līdz ar to arī simptomi.
Taču nemainīgi paliek ieteikumi - jālieto daudz šķidruma, jāatpūšas
mājās un jāstiprina imunitāte.
«Māsai ir jābūt ar tolerantu attieksmi pret pacientu. Māsai ir
jābūt zinošai savā profesijā, lai ar vienu acu skatienu varētu
izvērtēt, kas pacientam nepieciešams. Māsai jāprot respektēt
pacienta lēmumu arī tad, ja viņa domā citādi. Māsai jābūt
saprotošai, lai spētu panākt labāku sadarbību ar pacientu.
Lidošana ar lidmašīnu lielai daļai vairāk saistās ar bailēm no
augstuma, pacelšanās vai citām lietām, tomēr vērā jāņem arī fakts,
ka, mainoties gaisa spiedienam, var tikt ietekmēta mūsu veselība.
Tāds nieks kā iesnas lidojuma laikā var būt iemesls nopietnam
vidusauss iekaisumam vai pat bungādiņu plīsumam. Taču tā nav
vienīgā lieta, par ko uztraukties. Uzmanīgiem jābūt arī cilvēkiem
ar vēnu problēmām, hroniskām saslimšanām un izslimotām smagām
slimībām.
Pēc traģiskā negadījuma uz Vidzemes šosejas, kur kravas auto ietriecās velosipēdistu grupā, uzvirmojusi diskusija par to, vai ir nepieciešami stingrāki nosacījumi šādu treniņu organizēšanai. Izskanējis pat aicinājums aizliegt bērnu un jauniešu velotreniņu braucienus pa valsts galvenajiem autoceļiem. Tikmēr paši velojomas pārstāvji uzsver - Latvijā treniņi notiek tāpat kā citur Eiropā un izmaiņas nav nepieciešamas. Taču būtisks ir attieksmes jautājums.
Pēc traģiskā negadījuma uz Vidzemes šosejas, kur kravas auto
ietriecās velosipēdistu grupā, uzvirmojusi diskusija par to, vai ir
nepieciešami stingrāki nosacījumi šādu treniņu organizēšanai.
Izskanējis pat aicinājums aizliegt bērnu un jauniešu velotreniņu
braucienus pa valsts galvenajiem autoceļiem. Tikmēr paši velojomas
pārstāvji uzsver - Latvijā treniņi notiek tāpat kā citur Eiropā un
izmaiņas nav nepieciešamas. Taču būtisks ir attieksmes
jautājums.
Atkritumi, smakas, maluzvejnieku tīkli un ūdens piesārņojums ir
biežākie pārkāpumi, par kuriem ziņo iedzīvotāji. Tomēr dažādu vides
pārkāpumu ir daudz. Pērn Valsts vides dienests (VVD) par šādiem
pārkāpumiem sodījis 1714 gadījumos par kopējo summu 267 212 eiro.
Līdz šim gan ne vienmēr izdevies atrast tās vietas, par kurām
cilvēki ziņojuši. Tāpat daļā gadījumu inspektori izbraukuši lieki,
jo pārkāpumi nav bijuši būtiski. Lai darbs būtu efektīvāks,
izveidota īpaša aplikācija Vides SOS.
Ja pēkšņi ieraudzītu pa pļavām skraidām lauvas vai mežā augam
banānu palmas, visticamāk, ikvienam būtu skaidrs, ka šīs sugas nu
nepavisam nav Latvijai raksturīgas. Taču, redzot augam korintes vai
skraidām jenotsuni, pārsteiguma nav. Tomēr daudzas no šīm sugām ir
Latvijas teritorijai svešas un nodara arī ekoloģisku vai ekonomisku
kaitējumu.
Jautājumi par pasaules notikumiem jauniešus satrauc visvairāk, jo ir visgrūtākie. To Dienai teica Rīgas 49. vidusskolas 9.b klase, kura pirms pāris nedēļām stāstīja, kā gatavojas konkursam Kas notiek?. Taču šādi jautājumi būs pat pieci, un skolēni jau šodien plkst.9 varēs pārbaudīt savas zināšanas.