Grūti piepildīt grupu
Pērn profesionālajās izglītības iestādēs Latvijā kopumā mācījās 31 055 audzēkņi, kamēr, piemēram, 2009. gadā tie bija 36 660 jaunieši. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cenšas spodrināt profesionālās izglītības tēlu, tomēr liela ietekme ir demogrāfiskajai situācijai, kas īpaši jūtama mazākās pilsētās.
Saldus profesionālās vidusskolas direktors Ojārs Garoza Dienai atzina, ka šogad iet grūti, - topošo audzēkņu skaits ir mazāks un grūti nokomplektēt mācību grupas. «Septembrī atjēgsimies, ka esam diezgan tuvu kritiskam stāvoklim. Arī parastajās vidusskolās klases nekomplektējas, bet, ja tur ministrija atļauj atvērt klasi ar 10 skolēniem, tad mums minimālais skaits grupai ir 25 audzēkņi. Tas nozīmē, ka dažas programmas var nākties pat slēgt,» sacīja O. Garoza. Viņš gan atzīmēja, ka tā nav tikai Saldus problēma, līdzīgi ir visā Latvijā.
Nedaudz labāk sokas Jelgavas tehnikumam. Tā direktore Janīna Rudzīte pastāstīja, ka uzņemšanas plāns tiks izpildīts. Šobrīd trūkst vēl 24 jauniešu. Atšķirīga situācija gan ir dažādās mācību programmās. Piemēram, vairāk, nekā plānots, audzēkņus uzņems automehāniķu, klientu apkalpošanas un datorzinību programmās, savukārt grūtības ar nepieciešamo jauniešu skaitu ir mēbeļu galdnieka, apdares darbu tehniķa un inženierkomunikāciju tehniķa profesijā. J. Rudzīte gan nosaka, ka par esošo situāciju ir jāpriecājas, ņemot vērā, cik šogad ir 9. klašu beidzēju. Pēc IZM datiem, pērn 9. klasēs kopumā mācījās 17 854 skolēni, tomēr ne visi saņem apliecību par pamatskolas beigšanu.
Vairākās profesionālajās vidusskolās Dienai arī pastāstīja, ka problēma ir ar vispārizglītojošajām skolām, kas par varītēm mēģina paturēt savus skolēnus vidusskolā. Savukārt pirmsvēlēšanu gadā politiķiem trūkst drosmes pieņemt lēmumus, lai situāciju uzlabotu. Rezultātā cieš profesionālās izglītības iestādes, lai gan ministrijas mērķis ir celt to prestižu.
Aizkraukles profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle gan Dienai norādīja, ka šogad situācija varētu būt pat labāka, jo, pēc uzņemšanas rādītājiem, audzēkņu skaits ir nedaudz lielāks nekā pērn. Savukārt, ja kādā programmā trūks jauniešu, tad veidos apvienotās grupas. Tas, piemēram, varētu attiekties uz galdniekiem un klientu apkalpošanas speciālistiem. Tādējādi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti kopā, bet specifiskie - atsevišķi, paskaidroja skolas direktore. Viņa gan pauda nožēlu, ka maza ir jauniešu interese par viengadīgajām programmām, kas darbojas ar ESF finansējumu. Pēc viņas domām, jauniešiem trūkst informācijas gan par piedāvātajām stipendijām, gan par uzņemšanas nosacījumiem. Piemēram, ne visi zina, ka uzņemti tiek jaunieši no 17 līdz 29 gadu vecumam. Pieteikties var arī tie, kuri jau ir pabeiguši augstskolu vai citas izglītības iestādes. Tieši šīs programmas izveidotas, lai jauniešus nodarbinātu.
Risinājums darba vidē
Lai gan profesionālās skolas pašlaik saskaras ar grūtībām piesaistīt jauniešus, tomēr ministrijā Dienai sacīja, ka joprojām notiek uzņemšana, tāpēc secinājumus vēl nevar izdarīt. Savukārt, ja izglītības iestādēm neizdosies savākt minimālo audzēkņu skaitu, tad ir iespēja veidot apvienotās grupas. Turklāt pastāv iespēja pagarināt pieteikšanās termiņu, ja tas būs nepieciešams. Ministrijā gan uzskata, ka ir jāmeklē varianti, kā celt profesionālo skolu prestižu un jauniešu ieinteresētību. Viens no variantiem ir darba vidē balstītas mācības. Šāds modelis daļā profesionālo skolu darbosies jau otro gadu. IZM pārstāve Laura Zaharova Dienai norādīja, ka pērn profesionālās iemaņas darba vidē balstītās mācībās apguva 148 audzēkņi, bet jaunajā mācību gadā šāda veida mācībās varētu būt iesaistīti aptuveni 500 audzēkņi. Arī iesaistīto uzņēmēju skaits ir palielinājies - šogad ar skolām plāno sadarboties 170 uzņēmumu 29 vietā.
Lai gan mērķis nav visās profesionālajās skolās ieviest šādu sistēmu, tomēr dažās vietās tas nebūtu iespējams, pat ja skola to vēlētos. Kā Dienai paskaidroja Saldus profesionālās vidusskolas direktors Ojārs Garoza, lai īstenotu šādu mācību veidu, ir nepieciešama sadarbība ar lielajiem uzņēmumiem. Līdz ar to mazajās pilsētās, kur tādu nav, to nevar realizēt. Savukārt mazajos uzņēmumos vajag vien pāris strādnieku, nevis 30 cilvēkus. Aizkraukles profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle gan atzīmē, ka bez sadarbības ar uzņēmumiem profesionālās vidusskolas nemaz nevar īstenot savas programmas. Arī viņas vadītā izglītības iestāde no septembra piedalīsies programmā un slēgs līgumus ar uzņēmējiem, līdz tam bijusi vienkārši sadarbība. Turpretī Jelgavas tehnikumā programma īstenota jau pērn. Kā sacīja tehnikuma direktore, septiņi no 13 audzēkņiem uzņēmumos palika strādāt.
Darba devēji novērtē
Par darba vidē balstītām mācībām lielāko gandarījumu pauž tieši darba devēji. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone Dienai paskaidroja, ka darba vidē balstīta izglītība ir abpusējs ieguvums gan no darba devēju, gan jauniešu un izglītības iestāžu puses. Darba tirgus šādas apmācības rezultātā iegūst jau pietiekami kvalificētus speciālistus, kas iemaņas apguvuši pie patlaban uzņēmumos izmantojamām iekārtām un aparatūras. Savukārt jauniešiem ir vairāk izredžu atrast darba vietu uzreiz pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Sistēmā gan vēl vajadzīgi uzlabojumi. L. Meņģelsone atzīmēja, ka šādu modeli nepieciešams nostiprināt Profesionālās izglītības likumā, paredzot darba vidē balstītās mācības kā vienu no profesionālās izglītības īstenošanas veidiem. Jāparedz arī virkne nosacījumu, kas palīdzētu šo sadarbību efektīvāk realizēt, - tostarp nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, sakārtota sociālās aizsardzības sistēma audzēkņiem un citas motivējošas aktivitātes.