Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +8 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 9. decembris
Sarmīte, Tabita

Atis Rozentāls

Vēlēšanu kauliņi ir mesti

Sarakstu pieteikšana šā gada jūnijā plānotajām pašvaldību vēlēšanām ir noslēgusies, ļaujot Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) izdarīt pirmos secinājumus. Visvairāk deputātu kandidātu sarakstu – 14 – iesniegti Ropažu novada domes vēlēšanām. Otrs lielākais kandidātu sarakstu skaits pieteikts Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanām – 13. Savukārt vismazāk – trīs – deputātu kandidātu sarakstu šajās vēlēšanās būs Valkas un Ventspils novadā, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Skulte atgriežas Limbažu novadā

Pildot Satversmes tiesas (ST) spriedumu, steidzamības kārtā divos lasījumos Saeima pieņēmusi likuma grozījumus, ar kuriem Skultes pagasts atgriežas Limbažu novadā, tādējādi Saulkrastu novadu veidos tikai pašreizējie Sējas un Saulkrastu novadi. Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1. maijam Saeimai būs jāsniedz izvērtējums un pētījumos balstīta informācija par Saulkrastu novada attīstības potenciālu.

Atbalsta Kariņu un kaļ vēlēšanu plānus

"Ikviens ir svarīgs!" – ar šādu saukli vismaz 34 pašvaldībās, arī piecās valstspilsētās, startēs Jaunās Vienotības un tās partneru saraksti. Sestdien partijas Vienotība domes un apvienības Jaunā Vienotība (JV) kopsēdē gan netika nosaukti visi saraksti, tomēr publiski izskanēja vairāki sabiedrībā pazīstami uzvārdi.

Izvirza mērķi uzvarēt 25 pašvaldībās

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress pirmo reizi notika virtuālajā vidē, gan nemainot dažas tradīcijas, piemēram, noslēgumā atskaņoja dziesmu Nevis slinkojot un pūstot. Partijas priekšsēdētāja amatu saglabāja Armands Krauze, un viņa pirmā vietnieka krēslā pārliecinoši noturējās viens no partijas ilggadējiem līderiem Augusts Brigmanis, otrais vietnieks būs Saeimas deputāts Viktors Valainis. Iepriekš vietnieka amatu ieņēmušais Ringolds Arnītis zaudēja gan partijas priekšsēdētāja, gan vietnieku vēlēšanās un beigās netika ievēlēts arī valdē kopumā.

Taisnīgs sods vai atriebība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ik pa brīdim nāk klajā ar paziņojumiem par pārkāpumiem vienā vai otrā pašvaldībā, tāpat tiek pieņemti lēmumi par domju priekšsēdētāju atstādināšanu un citiem soda mēriem. Divās konfliktsituācijās līdztekus formālajiem argumentiem gan ir zināms pamats domāt, ka ministrijas vadības rīcību varētu ietekmēt arī personiski motīvi.

Reformas virzītāju likmes pašvaldībās

Jau pirms kāda laika daudzu Latvijas iedzīvotāju pastkastītēs nonāca partijas Latvijas attīstībai (LA) priekšvēlēšanu reklāmas izdevums, norādot, ka tas izdots 425 000 eksemplāru. Tajā politiskais spēks apliecina gatavību startēt pašvaldību vēlēšanās 27 novados. Kā zināms, tieši LA pārstāvji vada gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), gan Saeimas speciāli izveidoto Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisiju, tādējādi LA uzskatāma par partiju, kas lielā mērā uzņēmusies atbildību par reformas gaitu.

Pabalstu varētu saņemt aprīlī

Simt miljoni eiro – par šādas summas izmaksu sabiedrības grupām, kurām šāds atbalsts būtu nepieciešams, ekonomikas stimulēšanas pakotnes ietvaros vienojušās valdību veidojošās partijas. Tas nozīmē, ka, pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (PCL) prognozēm, jau aprīlī šo pabalstu varētu izmaksāt. Vēl gan jāvienojas par detaļām.

Jēkabpils mēra nākotne pagaidām neskaidra

Ceturtdien Jēkabpils pilsētas domes sēdē pieņems 2021. gada budžetu. Sēdē piedalīsies arī pilsētas mērs Aivars Kraps (LA), taču viņš sēdi nevadīs, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) liedzis viņam ieņemt domes priekšsēdētāja amatu. Kraps līdz šim visas apsūdzības noraidījis un Dienai izteicās, ka īsti nesaprot, par ko apsūdzēts. Domes sēdē viņš esot gatavs aizstāvēt budžeta projektu, kura tapšanā pēdējo trīs mēnešu laikā esot pielicis daudz pūļu.

KPV LV iekšējās pretrunas saasinās

Pašlaik Uzņēmumu reģistrā (UR) apstiprinātā partijas KPV LV valde paziņojusi, ka vēlas atsaukt parakstus no valdības koalīcijas līguma. Saeimas KPV LV frakcijas vadītājs Māris Možvillo to sauc par zibens spērienu no skaidrām debesīm un sola, ka frakcijas pozīcija būs skaidra trešdien. Taču notikušais vēlreiz apliecina, ka partijas iekšienē ir nesaskaņas, ko atrisināt varbūt var 20. februārī plānotā pilnsapulce. Līdz tam teorētiski pastāv iespēja, ka partija izslēdz Saeimas deputātus, ja tie nepakļausies valdes lēmumiem.

Kopējais kurss nemainīsies

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kas bija paredzēts janvārī, plānots 13. martā un notiks attālināti. Publiski izskanējis, ka tajā uz partijas priekšsēdētāja amatu tiks izvirzīti vismaz trīs politiķi – esošais līderis Armands Krauze, Saeimas deputāts Viktors Valainis, kā arī LZS priekšsēdētāja vietnieks Ringolds Arnītis. Nav izslēgts, ka nodaļas izvirzīs vēl kādu, taču, kā Dienai norāda Krauze, iepriekš ir bijuši gadījumi, kad sākotnējais kandidātu skaits ir lielāks, bet līdz balsojumam kongresā tomēr nonāk tikai pāris. Pēdējā reģionālā konference plānota 24. februārī, tad arī būs skaidrs reālais kandidātu skaits.

Gribētos drošības sajūtu

Pašvaldību vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas plānotas jaunajās robežās, taču to organizēšanu var ietekmēt gan Satversmes tiesas (ST) spriedumi pēc samērā daudzu pašvaldību pieteikuma, gan Covid-19 situācija, ņemot vērā to, ka uz vēlēšanu brīdi nav nosakāms, cik cilvēku būs jau vakcinējušies un vai būs spēkā kādi ierobežojumi, kas saistīti ar drošības pasākumiem slimības izplatības novēršanai.

Starp divām valdēm izvēlēties

Joprojām savdabīgā situācijā atrodas Saeimā un valdībā pārstāvētā partija KPV LV. Uzņēmumu reģistrs (UR) ir apstiprinājis 6. decembrī notikušās atsevišķu biedru sasauktās sapulces lēmumus un toreiz ievēlēto valdi, kuras priekšsēdētājs Rolands Millers gan atteicies šajā sastāvā amatu ieņemt.

Sāk ceļu uz jaunu partiju

Tas, ka Saeimas deputāts Aldis Gobzems plāno izveidot jaunu politisko spēku, bija zināms jau vairākus mēnešus, un bija pat noteikts datums, kad partiju plānoja nodibināt jūras krastā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ ieviesto ierobežojumu rezultātā tas nebija iespējams. Tādējādi piektdienas vakarā notikušais partijas Likums un kārtība dibināšanas kongress būtiski atšķīrās ne tikai no klātienes kongresiem, bet arī no attālināti sarīkotajiem dažu partiju kongresiem un kopsapulcēm, kurās dažādos veidos tika organizēta balsošana.

Gada sākums joprojām Covid ēnā

Ar diezgan daudzskaitlīgiem valdības noteikto ierobežojumu pārkāpumiem un joprojām pieaugošu stacionēto Covid-19 slimnieku skaitu atnācis 2021. gads, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

2020. gads teātrī. Mozaīka, kas jāsaliek savā galvā

Koronavīrusa pandēmija ir izjaukusi ierasto lietu kārtību visās dzīves jomās. Kāds ir bijis 2020. gads kultūrā? KDi autori dalās iespaidos par svarīgākajiem notikumiem un parādībām mūzikā, teātrī, literatūrā, kino, vizuālajā mākslā, dizainā un arhitektūrā.

Frakcija bez līdera, tomēr vienota

Pēc divām alternatīvām partijas KPV LV biedru kopsapulcēm, kurās ievēlēja atšķirīgas valdes, bet vienu un to pašu valdes priekšsēdētāju Rolandu Milleru, izskanēja bažas, ka varētu sašķelties partijas Saeimas frakcija. Tomēr tas nav noticis, un pēc partijas iepriekšējā līdera Ata Zakatistova izstāšanās no frakcijas tai nav priekšsēdētāja.

KPV LV lēnā un attālinātā revolūcija

Pagājusī nedēļa partijas KPV LV dzīvē bija neparasta. Vispirms 6. decembrī viena partijas biedru grupa sasauca sapulci, kurā ievēlēja jaunu valdi, izslēdza no partijas tās priekšsēdētāju Ati Zakatistovu un deputātu, Rīgas mēra amata kandidātu Ralfu Nemiro un iesniedza dokumentus Uzņēmumu reģistrā (UR). Līdzšinējā valde šo soli nosauca par reiderisma mēģinājumu. Tomēr 12. decembrī, kad attālināti notika līdzšinējās valdes rīkotā pilnsapulce, tās iznākums ir visnotaļ pretrunīgs.

Pagaidām tikai uzraudzīs situāciju

Kopš pirmdienas stājies spēkā valdības lēmums, ka sabiedriskajā transportā atļauts aizpildīt tikai 50 procentus no paredzētajām pasažieru vietām, tādējādi nodrošinot lielāku distanci starp pasažieriem. Gan Autotransporta direkcija (ATD), gan pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme pagaidām nesaskata ļoti lielas problēmas šo prasību nodrošināšanā, vienlaikus pieļaujot, ka nepieciešamības gadījumā par risinājumiem tiks domāts.

Piesaka līderu komandu

Laikā, kad partijas nesteidz publiskot gaidāmos deputātu kandidātu sarakstus nākamgad plānotajām pašvaldību vēlēšanām, ar savu vēstījumu Facebook iznākusi Valmierā šobrīd valdošā partija Valmierai un Vidzemei. Tās publiskotais līderu saraksts liecina par ambīcijām vadošās pozīcijas saglabāt arī jaunā, krietni lielākā novada teritorijā, kurā apvienosies astoņas pašvaldības.

Nacionālās apvienības valdē neievēlē vairākus redzamus partijas biedrus

Pirmais pilnībā attālināti organizētais partijas kongress Latvijas vēsturē ir noticis. Sestdien tiešsaistē tika rīkots Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) kongress. Par partijas līderi atkārtoti ievēlēja Raivi Dzintaru, savukārt valdē neiekļuva daži labi pazīstami partijas politiķi, piemēram, Imants Parādnieks.

Prognozē sadrumstalotību

Iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā Cēsis ap sevi izveidoja samērā nelielu novadu, jo kaimiņi vēlējās patstāvību. Tagad reformas rezultātā vienās robežās tiks apvienoti septiņi līdzšinējie novadi, no kuriem daļa piederēja pie mazajiem un deputāti drīkstēja startēt no vēlētāju apvienībām.

Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus mēģinās pielāgot Covid-19 realitātei

Šopavasar pieņemtais lēmums par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pārcelšanu uz 2021. gadu nebūt nenozīmē, ka jau gatavas iestrādes vienkārši tiek pārliktas uz vēlāku laiku. Repertuāru skolu kori, deju kolektīvi un orķestri pamatā ir apguvuši un tas nemainīsies, taču jau šodien iespējams pateikt, ka svētkos, ja arī tie notiks, nebūs ierasto koru un deju kolektīvu kopkoncertu ar daudzu tūkstošu dalībnieku un skatītāju līdzdalību. Tomēr tiek plānots izveidot svētku programmu tā, lai to dalībnieki būtu piedzīvojuši īpašo atmosfēru.