Slikti ir tikai tad, ja paši negribam labo(14)
Sanāca pēc ilgāka laika izrauties brīvdienās, kuras ar ģimeni veltām ne tikai būšanai ārpus Rīgas ikdienas laukos, bet arī pabraukšanai pa Latviju – šoreiz vairāk Ziemeļvidzemi. Taču labprāt izvēlamies nevis lielās šosejas, bet vairāk mēģinām izbraukt pa mazajiem, nereti tieši grants ceļiem. Un jāsaka, ka patīkami pārsteidz sakoptība un diezgan lielā rosība pat vietās, kas tādam pilsētas cilvēkam varētu šķist kā teju Dieva aizmirsts nostūris nekurienes vidū. Šajās tik ļoti nomaļajās vietās kilometriem tālu no lielajiem autoceļiem – sakopti lauki, lauku sētas, lielāki un mazāki ciemi un mazpilsētas.