Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tikai aizliegums cerēto efektu nedod

Par muitas vēsturi un šodienas izaicinājumiem ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta direktoru, profesoru Aivaru Vilni Krastiņu sarunājas Guntars Gūte.

Jūs esat daudzus gadus saistīts ar muitu. Patlaban teju ikviena saruna gan sākas ar Covid-19 pieminēšanu, tādēļ pieturēšos pie tradīcijas un vispirms jautāšu – vai šobrīd ir atšķirības muitas darbā pandēmijas dēļ, vai arī pēc būtības muitnieku darbs noris ierastajā režīmā, tikai ar sejas maskām?

Lai gan savulaik biju pat Latvijas Muitas pārvaldes direktors, šobrīd vairs aktīvi muitā nestrādāju, līdz ar to varu izteikt vairāk savus secinājumus, novērojumus. Bet, jā, Covid-19 ietekmē visus – kā zināms, muitnieki kontrolē kravas un bagāžu fiziskajām personām, kuras šķērso robežu. Tā kā šobrīd cilvēku pārvietošanās pār robežām ir ierobežota, mainās arī muitas darba apjoms, piemēram, lidostā. Otrkārt, tā kā pandēmija ir tieši vai netieši ietekmējusi arī starptautisko tirdzniecību, tas atsaucas arī uz muitas darbu. Taču būtu ļoti pārspīlēti teikt, ka visa starptautiskā tirdzniecība ir apstājusies. Kravas turpina pārvadāt, ir jomas, kurās kravu apjoms ir samazinājies, bet ir tādas, kurās tas ir pat pieaudzis. Līdz ar to kravu kontrolēšanas funkcija uz robežas ir saglabājusies.

Vīrusa dēļ šobrīd nenotiek klātienes mācības. Ko tas nozīmē muitnieku apmācībā?

Epidēmija mūsu darbu ir būtiski ietekmējusi. Mācības, protams, notiek attālināti. Tā kā mums ir profesionālā studiju programma, tad četrus mēnešus mūsu studentiem ierasti ir prakse, ko tagad nodrošināt ir kļuvis sarežģīti. Trešajam kursam mēs varējām pārcelt praksi no pavasara uz rudeni. Taču kopš rudens atkal piedzīvojam epidēmijas uzliesmojumu, un mums rodas dubulta problēma. Prakses laikā studenti ierasti savāca un apkopoja materiālus nobeiguma darba izstrādei. Tā kā mēs jau 25 gadus konsekventi pieturamies pie kritērijiem, ka izlaiduma darbiem ir jābūt par konkrētām tēmām, risinot aktuālus jautājumus, šobrīd galveno akcentu šajos darbos nākas likt vairāk uz teorētisko pusi. Par laimi, mums būtisku atbalstu sniedz Valsts ieņēmumu dienests, kas izprot situāciju un palīdz mūsu studentus nodrošināt ar prakses vietām un iegūt informāciju.

Šķiet, ne mazāks pārbaudījums muitai šogad ir arī Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Savā ziņā muitas jomā procesi tagad notiks tāpat kā ar citām trešajām valstīm?

Jebkuram cilvēkam pajautājot, kas ir muita, lielākoties droši vien dzirdēsiet atbildi, ka muita kontrolē kravas, aiztur kontrabandas cigaretes, un tas arī ir viss. Taču patiesībā dzīvē teju nav nevienas jomas, kas nesaskartos ar muitu. Cilvēki vienkārši par muitu nezina gandrīz neko. Muita veic vairākas funkcijas, kuru nozīme dažādās valstīs laika gaitā mainās. Piemēram, Latvijā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā viena no svarīgākajām muitas funkcijām bija fiskālā funkcija – nodokļu iekasēšana. Vēl deviņdesmito gadu beigās muita nodrošināja vairāk nekā 70% no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Šodien muitas tiešais pienesums budžetam ir niecīgs. Protams, muita budžetu ietekmē netieši.

Tajā pašā laikā, mainoties situācijai pasaulē, ievērojami pieaugusi muitas kontroles funkcijas nozīme. Tieši muitai ir jānodrošina nepieciešamā kontrole gan cīņā pret terorisma draudiem (stratēģisko un dubultā pielietojuma preču kontrole), gan viltotām precēm, narkotikām. Muitas kontrole tāpat nodrošina intelektuālā īpašuma, akcīzes preču, īpaši aizsargājamo augu, dzīvnieku, mākslas vērtību, aizsardzību utt.

Vienlaikus, veicot preču kontroli, jācenšas negatīvi neietekmēt preču robežšķērsošanas ātrumu. Tāpēc ļoti svarīga muitas funkcija ir legālās starptautiskās tirdzniecības veicināšana. Nemitīgi tiek pilnveidoti muitošanas noteikumi, palielināta muitas klientu loma muitas kontroles procesā, izstrādātas un pilnveidotas muitas informācijas sistēmas un datu bāzes, ieviestas tehniskās kontroles ierīces, pilnveidota risku analīze, attīstīta un pilnveidota sadarbība starp dažādām robeždrošības institūcijām nacionālā un starptautiskā līmenī.

Atgriežoties pie Brexit, viena no galvenajām problēmām bija vienoties par tirdzniecības noteikumiem starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību, par muitas kontroli uz robežas. Vienlaikus mēs redzam, ka pēc izstāšanās no ES Lielbritānijai radušās problēmas ar dažu preču piegādi, jo kravas ilgstoši stāv rindā uz robežas tieši muitas procedūru formēšanas dēļ, jo šobrīd uz šīs bijušās ES iekšējās robežas tas atkal ir jaunums, un tas nesekmējas tik raiti. Arī Latvijas muitai tagad ir papildu darbs ar precēm, kuras sūta uz Lielbritāniju vai ieved no tās, jo tagad tā ir trešā valsts. Savā ziņā šeit var teikt – lūk, jūs pat Brexit nevarat īstenot bez muitas būtiskas iesaistīšanas.

26. janvārī tiek atzīmēta Starptautiskā muitas diena. Kā Latvijas muita ir attīstījusies atjaunotās Latvijas 30 gados?

1993. gadā Latvijas muitā strādāja 1750 cilvēku, no tiem 300 cilvēkiem bija augstākā izglītība, savukārt no šiem 300 cilvēkiem 36 muitas darbiniekiem bija izglītība jurisprudencē, ekonomikā vai finansēs. Proti, 36 cilvēkiem no 1750 darbiniekiem kopumā. Šodien es patiešām ar lepnumu varu teikt: Latvijas muita ir viena no visizglītotākajām visā pasaulē, jo 1993. gadā, pirms tam uzklausot visdažādākos padomus, mēs beigās pieņēmām nestandarta risinājumu un kļuvām par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kas organizēja muitnieku izglītošanu civilā augstskolā akreditētā programmā, – šobrīd piedāvājam gan bakalaura, gan maģistra programmas. Sākām pilnīgi no nulles – nebija ne pasniedzēju, ne mācību satura, arī no ārzemēm mācīties nebija iespējas, jo šāda tipa studiju nebija un speciālisti saņēma nevis augstskolas diplomu, bet sertifikātu par mācību kursa apgūšanu. Taču mēs spējām izveidot pasaules līmeņa izglītības sistēmu, kuru līdz šim ir absolvējuši 7000 studentu muitas un nodokļu administrēšanas specialitātē. Ap 1000 šo absolventu strādā VID (kādreiz tādu bija ap 3000). Pārējie absolventi strādā privātajā sektorā – loģistikā, eksportējošajos uzņēmumos, tiesībsargājošajās iestādēs. Tāpat mūsu bijušie studenti strādā vadošos amatos ES muitas struktūrās un starptautiskās organizācijās. 2009. gadā mūsu studiju bakalaura un maģistra programmas bija pirmās Pasaules Muitas organizācijas (PMO) akreditētās kā atbilstošas vienotajiem PMO profesijas standartiem. Kopā ar diplomu mēs izsniedzam arī PMO sertifikātu par studiju programmas atbilstību pasaules standartiem. Jāpiebilst – ja deviņdesmitajos gados citi brauca pie mums mācīt, kā pareizi muitniekam jāstrādā, tad šodien jau daudzus gadus mēs braucam mācīt citus visdažādākajās pasaules valstīs. Priecājamies, ka šodien muitnieku izglītošana universitātēs pasaulē ir kļuvusi par ierastu praksi, un mēs PMO piedalāmies muitu un augstskolu sadarbības programmā PICARD. Tāpat piedalāmies dažādos, pārsvarā starptautiskos, projektos.

Kā piemēru varam minēt Eiropas Komisijas projektu BOMCA par integrētās robežpārvaldības sistēmas izveidošanu Centrālāzijas valstīs (Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna). Projektu realizē piecu ES valstu konsorcijs, kuru sekmīgi vada Latvijas Valsts robežsardze. Ļoti lielu atbalstu sniedz Ārlietu ministrija. Tikko pabeigtajā projekta etapā SESMI vadīja vienu no trijām komponentēm. Nākamajā etapā projekts tiks papildināts arī ar Afganistānu. Tāpat sadarbībā ar Nīderlandes, Austrijas, Šveices, Malaizijas, Zviedrijas speciālistiem esam kā eksperti piedalījušies projektos Aizkaukāzā, Nepālā, Dubaijā, Ugandā, Ruandā. Sadarbībā ar ASV piedalījāmies projektos par dubultā pielietojuma preču kontroli utt. Tas viss, protams, pozitīvi ietekmē arī mācību procesu.

Taču skaidrs, ka bez ciešas sadarbības ar VID Muitas pārvaldi tādu profesionalitāti un reputāciju mums nebūtu izdevies nodrošināt, – faktiski mūsu studentiem ir unikāla iespēja studiju laikā iegūt gan nepieciešamās teorētiskās zināšanas, gan arī praktisko pieredzi no muitas darba reālās vides. Mēs neatstāstām tikai grāmatās rakstīto, bet strādājam kopā ar cilvēkiem, kuri zina, kādas zināšanas jaunajiem muitniekiem ir nepieciešams iemācīt, un palīdz to realizēt.

Pievēršoties muitnieka ikdienas darbam uz robežas – ik nedēļu lasām informāciju par muitnieku atklātajām kontrabandas precēm. Kā teikuši muitas pārstāvji, šis darbs ir sava veida sacensība ar kontrabandistiem, kurš kuru pārspēs viltībā.

Manuprāt, cīņa ar kontrabandu lielā mērā ir cīņa ar sekām. Ar ko tad pelna kontrabandisti? Ar cenas starpību. Ziniet, kāds ir visefektīvākais veids, kā sekmēt kontrabandas attīstību? Aizliegt preci vai pakalpojumu. Ir pagājuši teju 100 gadi kopš sausā likuma ieviešanas ASV. Līdz šai dienai ir uzņemtas daudzas filmas par Alu Kaponi un daudziem citiem tā laika "uzņēmīgiem" ļaudīm. Kas tad viņi bija? Viens no viņu "biznesiem" tieši tajā laikā bija alkohola kontrabanda. Un kāds tam bija iemesls? Aizliegums! Un aizliegtais auglis ir salds. Interesenti var palasīt 2012. gadā izdoto monogrāfiju Spirta jūra par spirta kontrabandu Baltijas jūrā laikā starp diviem pasaules kariem. Arī tai pamatā bija sausais likums Skandināvijas valstīs. Un tagad paskatāmies šodienas realitāti – mēs paaugstinām akcīzes nodokli, piemēram, cigaretēm vai alkoholam. Arguments ir – nav veselīgi smēķēt, dzert, un tāpēc mēs tagad tās padarīsim dārgākas. Otrs arguments – budžets tādējādi gūs lielākus ieņēmumus.

Teorētiski...

Jā! Un, kad nodokļus sāk paaugstināt, izrādās, ka ne vienmēr gūstam paredzētos papildu ieņēmumus, bet patiesībā dažreiz pieredzam pat iekasēto nodokļu kritumu. Iemesls – ierēdnis teorētiski sarēķina, ka, palielinot nodokļa likmi, pieaugs ieņēmumu apjoms. Taču līdz ar nodokļa kāpumu pieaug arī produkta cena gan legālajā tirgū, gan arī nelegālajā tirgū. Līdz ar to kontrabandists berzē rokas par to, ka ar savu rūpalu vairāk nopelnīs. Tātad sanāk, ka, paaugstinot nodokli, materiāli stimulējam kontrabandistu.

Pie nelegālā rūpala ir jāņem vērā divi faktori – peļņa un risks. Ja risks ir lielāks nekā peļņa, tad nelegālais sektors atturas no sava rūpala, taču, ja risks (tikt pieķertam) nemainās, bet parādījusies ļoti vilinoša lielas peļņas iespēja, tad nelegālais rūpals zels.

Līdz ar to būtiski atcerēties, ka tad, ja tiek celti nodokļi un attiecīgi sadārdzināta konkrēta prece, svarīgi ir novirzīt adekvātus resursus tām struktūrām, kuras primārais uzdevums ir novērst kontrabandu, – jāpalielina muitnieku skaits, jāiepērk papildu iekārtas kravu kontrolei. Taču šādos brīžos dzirdam – bet tam taču nepieciešama nauda! Bet protams! Jo pretējā gadījumā mēs nevaram pārmest kontrabandas esamību. 

Top komentāri

pag, pag
p
vai šis ''profesors'' nebija tas mafiozo-bijušais muitas priekšnieks, kas te nodarbojās ar kontrabandu!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē