Osinovska – Magoņa lieta šķērsgriezumā. II daļa
Diena turpina pētīt a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) bijušā prezidenta Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja miljonāra Oļega Osinovska krimināllietas nianses.
Guntars Gūte
Osinovska – Magoņa lieta šķērsgriezumā, I daļa
Vidzemes rajona Limbažu tiesas pilnais spriedums tā dēvētajā Osinovska – Magoņa krimināllietā, kas pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas radīja plašu rezonansi un satricināja tieslietu sistēmu, gan procesā iesaistītajām pusēm, gan plašākai sabiedrībai būs pieejams 15. jūnijā. Līdz ar to pagaidām vēl nav zināms prokuratūras lēmums par sprieduma pārsūdzību.
Apkarot vīrusu un vienlaikus saglabāt dzīvu ekonomiku
Par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sabiedrības veselību un valsts ekonomiku, situācijas risinājumu kvalitāti un valdības stabilitāti Guntars Gūte sarunājas ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu.
Nav formālu instrukciju un priekšrakstu laiks
Daudz pārmetumu pašreizējā valdība un pandēmijas krīzes vadības komanda ir uzklausījusi līdz šim, un, ja nekas nemainīsies ne ministru, ne ierēdņu attieksmē, šie sabiedrības pārmetumi un tiem sekojošais aizvainojums turpinās pieaugt. Ar to ir jārēķinās visiem, kuri šobrīd mēģina pārvaldīt veselības un ekonomikas krīzi. Tostarp koalīcijas politiķiem jārēķinās, ka šī situācija ļoti smagi var atsaukties uz viņu partiju rezultātiem jau pašvaldību vēlēšanās.
Repharm iegūst tiesības pirkt Olainfarm akcijas
Veselības uzņēmumu grupas a/s Repharm uzņēmums Rīgas farmaceitiskā fabrika iegādājies tiesības 2023. gadā nopirkt daļu no farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm kapitāla. Par plāniem saistībā ar Olainfarm Guntaram Gūtem stāsta Repharm padomes loceklis Juris Bundulis.
Vēsture atkārtojas?
Klausoties veselības ministra Daniela Pavļuta atklāsmēs un epitetos pēc dienesta izmeklēšanas saistībā ar būtiski samazināto pasūtījuma apjomu vakcīnām pret Covid-19, atminējos kādu laiku iepriekš dzirdētās citu politiķu tikpat sirdi plosošās replikas OIK skandāla kontekstā.
Savstarpējo uzticēšanos neveido aiz slēgtām durvīm
Mūsu sabiedrība ir pelnījusi noteiktību un drošību arī nenoteiktības apstākļos, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte.
Priekšvēlēšanu cīniņš
Laikā, kad valdība un visa valdošā koalīcija aizvien straujāk zaudē sabiedrības uzticēšanos un toleranci pret valdības izmantotajiem instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, politiķi turpina zāģēt zaru, uz kura paši sēž. Runa ir par valdošās koalīcijas partneru savdabīgo rīcību, kuru nekādi nenosauksi par saskaņotu partnerību, bet drīzāk par mazliet nekaunīgu politisko sāncensību priekšvēlēšanu laikā, mēģinot uzspēlēt uz cilvēku sajūtām un emocijām.
Gan nenoteiktības, gan iespēju laiks
Par Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku un kreditēšanas jomu Guntars Gūte sarunājas ar Expobank valdes priekšsēdētāju Rolandu Legzdiņu.
Politiskā iejaukšanās, kas apdraud tiesu neatkarību
Ja ministrs, no kura ir atkarīga tiesnešu karjera, vērtē apsūdzības, nezinot, kas ir apsūdzības sastāvā, tas ir apdraudējums tiesiskumam, sarunā ar Guntaru Gūti pauž bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Pārmaiņu koalīcijas darbi pārsvarā vēl tikai solījumu līmenī
Jaunie Rīgas saimnieki naski ceļ algas, taču nespēj pat iztīrīt sniegu no ielām un aizvien sūkstās par iepriekšējās varas atstāto "smago mantojumu".
Formāls "paldies" situāciju neuzlabo
Pēdējo mēnešu Covid-19 inficēšanās cipari neliecina, ka situācija pandēmijas apkarošanā uzlabotos, kas savukārt liek uzdot aizvien asākus un tiešākus jautājumus par valdības un krīzes vadības padomes īstenotā darba zemo kvalitāti un tā iemesliem. Paradoksālā kārtā valdošā koalīcija, kas pie varas nokļuva, solot bezkompromisu tiesiskumu un vēl nebijušu valsts pārvaldes darba caurspīdīgumu, kopš pandēmijas sākuma pērn pavasarī lielāko daļu lēmumu gatavo, izspriež un apstiprina stingrā slepenībā tā, it kā uzskatītu, ka Latvijas sabiedrība ir tās lielākais ienaidnieks, no kura ir jāslēpj informācija līdz pēdējam brīdim.
Covid-19 kā valdības pastāvēšanas garants
Latvijas politisko arēnu turpina vajāt lielāki un mazāki satricinājumi, kas šobrīd nonākuši tik tālu un kļuvuši zināmā mērā tik absurdi, ka sabiedrība kārtējo iknedēļas politisko skandālu valdošajā koalīcijā jau uztver "vēsā angļu mierā".
Tikai aizliegums cerēto efektu nedod
Par muitas vēsturi un šodienas izaicinājumiem ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta direktoru, profesoru Aivaru Vilni Krastiņu sarunājas Guntars Gūte.
Megasapņu čempions
Diemžēl jau atkal nākas noraudzīties satiksmes ministra Tāļa Linkaita kārtējās lielo sapņu vizualizācijās, vienlaikus saprotot, ka ministrs aizvien straujāk attālinās no zemes un reālās situācijas valstī.
Rada bumeranga efektu
Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām, tostarp e-cigarešu šķidrumiem līdz pat 1100%, karsējamai tabakai – 113%. Tāpat ieviests akcīzes nodoklis nikotīna spilventiņiem, kas jau uzreiz tika noteikts augstāks nekā, piemēram, Zviedrijā, Igaunijā un Ungārijā, turklāt daudzas valstis nikotīna spilventiņus ar nodokli vispār vēl neapliek. Savukārt šā gada janvārī ar jaunu ierobežojumu iniciatīvu nāca klajā Veselības ministrija, rosinot aizliegt mentola aromāta karsējamo tabaku un aromatizētos e-cigarešu šķidrumus.
Kāpēc privātie uzņēmumi pamet biržu?
Pēdējos gados daudzi privātā kapitāla uzņēmumi ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Lai gan tie parasti ir akcionāru sapulcēs pieņemti lēmumi par regulētā tirgus atstāšanu, proti, akcionāru vairākums ir izdarījis šo izvēli, nav plašāk vērtēti iemesli, kāpēc šādi lēmumi tiek pieņemti. Pasaulē biržas uzņēmuma statuss kalpo kā kvalitātes zīme, uzņēmuma vadītāji ar to lepojas, to izmanto arī kā jaudīgu instrumentu kapitāla piesaistei, taču Latvijā ir vērojams pretējs process.
Kalpība burtam nogalina saprātu
Par tirdzniecības ierobežojumu neloģiskumu un draudiem nacionālajai uzņēmējdarbībai žurnālists Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītāju Henriku Danusēviču.
Sabiedrības tracināšana
Viena no pēdējās dienās sabiedrībā visvairāk apspriestajām tēmām ir ārkārtīgi straujais valdības lēmums steidzamā kārtā izveidot vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroju, kuram arī noteikts iespaidīgs finansējums vairāk nekā pusmiljona jeb 600 800 eiro apmērā.
Nav naudas? Aizej un palūdzies pabalstu!
Laikā, kad valdība pa vidu ierobežojumu noteikšanai Covid-19 apkarošanai vienlaikus aizgūtnēm stāsta par it kā jau paveikto un plānoto, lai palīdzētu ekonomikai un katram iedzīvotājam pārvarēt krīzi, ticību šiem solījumiem turpina graut nu jau daudzskaitlīgie cilvēku negatīvie pieredzes stāsti par reālo valsts pārvaldes attieksmi.
Riskē aizvainot nodokļu maksātājus
Pašreizējā valsts politika sabiedrības atbalstīšanā var ļoti negatīvi atmaksāties ilgtermiņā, sarunā ar Guntaru Gūti brīdina Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts nodokļu jomā Jānis Hermanis.
Latvijas zinātnieku izgudrojumi spēj konkurēt pasaulē
Tautsaimniecības attīstības sekmēšanai svarīga ir pētniecības atbalstīšana valsts līmenī un izstrādāto prototipu ieviešana dzīvē, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.
Atbalsta naudas izlietojums – miglains
Otrajam Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma vilnim valdība nebija pietiekami sagatavojusies, intervijā Guntaram Gūtem pašreizējo situāciju raksturo ekonomists Arnis Sauka.
Mūsu mazais pārgājiens
Decembra vidū noslēdzās jau četrpadsmitais gadskārtējais skolēnu konkurss Mūsu mazais pārgājiens, kurā tika noskaidroti uzvarētāji četrās dažādās vecuma grupās, laureāta godu iegūstot kopumā 12 komandām.
Ko es negribu dzirdēt politiķu svētku uzrunās
Aizejošais gads daudziem licis mainīt ierasto dzīves ritmu, ikdienas paradumus un krīzes ietekmes dēļ pārskatīt ģimenes budžetu. Kā pirms desmit gadiem piedzīvotajā krīzē labpatikās teikt dažiem politiķiem – pievilkt jostas un saspiesties ciešāk ar mugurām kā pingvīniem, lai ''pārziemotu'' un izturētu krīzes sekas. Taču šogad jostu savilkšanu un ''pārziemošanu'' nākas īstenot skarbākos apstākļos, jo ierobežojumu dēļ ''pingvīni'' nemaz nedrīkst saspiesties ar mugurām. Jo taču jāievēro premjera Krišjāņa Kariņa deklamētais princips ''divi un divi''.
Uzraugiem pārmet gausumu
Atbilstoši starptautiskajiem un vietējo uzraugu definētajiem kritērijiem Latvijā no vairāk nekā 24 tūkstošiem nevalstisko organizāciju (NVO) kā paaugstināta riska subjekti uzskatāmas ap 1000 NVO. Tā tika pausts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kurā diskutēja par nesamērīgi stingrajām prasībām NVO finanšu plūsmu apkalpošanā un kontrolē. Vienlaikus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss diskusijā netieši norādīja, ka šobrīd iespējamas noziedzīgas darbības kriminālprocesa ietvaros tiek izmeklētas saistībā tikai ar vienu NVO.
Droša telpa pilsētā katram
Par nākamā gada plāniem Rīgā ar Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu sarunājas Guntars Gūte.
Reiram eksportu nevajag?
Aizvien vairāk nostiprinās sajūta par valdības un konkrēto nozaru ministru nespēju vadīt un kontrolēt Covid-19 un ekonomikas krīzi. Taču pastiprinās arī aizdomas, ka šīs nespējas cēlonis varētu būt augsta līmeņa nekompetence. Šīs pārdomas raisīja pagājušajā nedēļā dzirdētais žurnālista Jāņa Dombura intervijas fragments ar finanšu ministru Jāni Reiru portālā Delfi, kur Reirs, maigi sakot, visai neveikli mēģināja argumentēt, kādēļ valdība Covid-19 krīzes pārvarēšanai, piemēram, viesnīcu biznesam ir piešķīrusi tikai 4,7 miljonus eiro, kas, izdalot uz 200 potenciālajiem palīdzības saņēmējiem, ir 23,7 tūkstoši eiro.
NVO pusē nostājas Saeimas komisija
Uzraugu un tiesībsargu cīņas metodes pret netīrās naudas atmazgāšanu kā pārspīlētas nesen atzina pat augstas valsts amatpersonas, aicinot sistēmu uzlabot un uzraugiem nepārspīlēt ar sankcijām. Daļu pārmetumu par pārlieku pārspīlēto rīcību saņēma arī bankas, kuras gan pārsvarā savās darbībās strikti vadās apstiprināto normatīvo aktu ietvaros un bailēs saņemt sodus, par kuriem brīdina Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un banku uzraugs.
Digitālā transformācija – iespēja visām jomām
Tehnoloģijas, it īpaši ceturtās industriālās revolūcijas laikā, ir vienīgais man zināmais veids, kā turpināt nacionālo kultūru un iznest to pasaulē – intervijā Guntaram Gūtem pauž SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde.