Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Ieva Štāle

Klusums ir kā dāvana pašam sev

Klusums starp mums: diviem indivīdiem, ģimenē, sabiedrībā... Mūsdienu straujajā ritmā tas kļuvis teju par dzīves balvu. Visdažādāko jomu speciālisti norāda, ka cilvēkam iespējami biežāk nepieciešams atrasties klusā vidē, tas atveseļo. Bet piesātinātā ikdiena, kas šajā pandēmijas laikā skārusi arī mājas vidi, savulaik mierpilno ostu izvērš kņadas pilnu. Kā klusums vai tā fiziskais pretstats troksnis ietekmē fizisko un emocionālo veselību? Kāpēc vienam klusums ir dziedinošs, bet citam – biedējošs?

Ar amerikāņu bruņumašīnu pie sāniem

Zita Īle-Onckule ir mājaslapas www.arsuni.lv idejas autore un īstenotāja. 2017. gada pavasarī Zita ar vīru un viņu garspalvainā čivavas sunīti Keitu devušies atpūsties uz Tērvetes pusi, tur nolēmuši sameklēt vietu, kur papusdienot. Un – viņiem atteikts, jo bijuši kopā ar suni! Tā suņu saimnieku ērtībām tapusi mājaslapa, kur apkopotas rējējiem draudzīgas vietas Latvijā. Šis ir Zitas vairākus gadus lolots hobijs, bet viņas īstā sirdslieta, ar ko piepildījusi sapņus, guļ pie kājām – tie ir divi Austrālijas ganu suņi Bredlijs un Nia. Latvijā tādu ir tikai nedaudz vairāk kā divdesmit.

Vislabāk jūtos vērtīgā mežā

Mežus var apsaimniekot, arī neraugoties uz pandēmiju, zina šīs jomas jaunā speciāliste Anete Dita Vespere.

Ar iepriekšēju lauku dzīves pieredzi

''Mēs zvēram, ka vēl vairāk zvēru mums nebūs, bet kā tas būs patiesībā, kad pārcelsimies uz jauno māju... Tie dzīvnieciņi mums nāk viens otra vietā kā zīme,'' saka trīs bērnu māmiņa un sešu mājdzīvnieku saimniece Dana Bērziņa.

Cik ilgi jūs plānojat dzīvot?

Viens no izplatītākajiem mirstības iemesliem Latvijā ir miokarda infarkts un insults, šo saslimšanu veiksmīgai ārstēšanai ļoti svarīgi ir laikus saņemt medicīnisko palīdzību. Statistikas dati liecina, ka abas slimības pēdējos gados bijušas nāvējošas arvien jaunākiem cilvēkiem un piemeklējušas jau ap 40 gadiem.

Mērķus savai dzīvei var atrast vienmēr

"Pats svarīgākais cilvēkam ir tas, kas viņa galvā, – lai prot atrast mērķus dzīvei arī tad, kad jau ir aizgājis pensijā," uzskata Mudīte Paegle, ilggadējā Latvijas Radio žurnāliste, tagad Latvijas Radio Arodbiedrības priekšsēdētāja un jau vairāk nekā 20 gadu nevalstiskās organizācijas Sūrābele – biedrības bērniem ar invaliditāti un hroniskām slimībām – vadītāja.

Robins no Kongresu nama parka

Robins nav nekāds klēpja suns, viņš ir ducinātājs ar raksturu. Savu ģimeni iedresējis tā, ka dīc tikmēr, kamēr kāds "kalps" četrkājaino ieceļ viņa gultā uz soliņa. Kaut tēlo nevarīti un gaida apkārtējo reakcijas, viņš, protams, gultiņā tiek arī paša spēkiem. Ar ciemiņiem sasveicinās laipni. Visu zina un prot: sēdēt, gulēt, pārmaiņas dot vienu un otru ķepu, bet neko nedara tāpat vien. Par laba siera gabaliņu, izrādās, prot stāvēt arī uz divām. Aprēķinātājs līdz pēdējam.

Vakardienas uzvaras rīt nederēs

"Mūsdienās zinātne vairs nav tikai viena cilvēka rokās, kā tas bija pirms gadiem simts. Tagad kopā sanāk milzums speciālistu, katrs ar savu skatījumu un prasmēm, iemaņām, un viņi kopā veido zinātni. Tā tas ir arī ar Covid-19 vakcīnu izstrādi. Patiesībā Covid-19 ir izmainījis zinātni, parādot, ka sadarbība starp institūcijām, universitātēm un kompānijām, iesaistot visus šos resursus, palīdz ātrāk tikt pie risinājuma, jo zinātnē mēs nerunājam par viedokļiem vai ticībām, mēs runājam par faktiem. Mēs dzīvojam laikā, kad pasaulē zinātnieku skaits ir lielāks nekā visā līdzšinējā zinātnes vēsturē kopā, tas ir vēsturisks brīdis," saka zinātnieks Kristaps Kļaviņš.

Seniorus aicina būt atbildīgiem

"Mūsu mīļie seniori! Mēs kopā esam pārdzīvojuši ar pandēmiju saistītos ierobežojumus pavasarī, mazliet atpūtušies vasarā un nu kopš rudens turamies pretī šai sērgai, pieciešot jaunus ierobežojumus. Jūs, kas piedzīvojuši grūtus laikus, karus, represijas, trūkumu, ar savu pacietību un izturību esat piemērs mums, saviem bērniem un mazbērniem! Cīņa ar pandēmiju ir nežēlīga, kā īstā karā – ar cilvēku upuriem, liegumiem, cilvēciskiem varoņdarbiem! Bet līdz uzvarai vēl mērojams tāls un grūts ceļš – mums tas jāveic kopā!" seniorus uzrunā Irēna Kondrāte, Rīgas domes Labklājības departamenta direktore.

Man ļoti patīk būvēt ko jaunu

''Globālā situācija profesionālo jomu ietekmējusi tā, ka darba tiešām ir daudz un ir daudz dažādu negaidītu situāciju. Arī farmācijas nozarē viss kļuvis neparedzams, ir grūti prognozēt uz priekšu – viss tik ātri mainās,'' apliecina a/s Kalceks, kas ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Baltijas valstīs, biznesa attīstības direktors Jere Tapani Niemi.

"Pieņemšana" ir mūsu atslēgas vārds

Vienkārši ar kādu parunāt par dzīvi – arī šis ir viens no Covid-19 laika noslēgtās dzīves pārbaudījumiem, kad sabiedriskākam cilvēkam sociālo kontaktu un ārpus mājas gūtu emocionālo iespaidu trūkums atņem dzīvesprieku.

Man gribējās dzīvot kā gleznā

"Es gribētu dzīvot gleznā, tā kādreiz, dzīvojot Minhenē, pie sevis prātoju, sapņoju. Tagad – pa kuru logu vien paskatos, man visapkārt ir glezna," teic grafiķe Inese Vegnere.

Dakteru misijas darbs un vecāku atbildība

Latvijā 12 gadu veciem bērniem patlaban ir vidēji 3–4 bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi. 1994. gadā šis rādītājs bija pat pieci vai astoņi. Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap vienu vai pat mazāks. Vislabākais zobu stāvoklis ir Dānijā, kur pusaudžu vecumā bērniem vidēji ir tikai 0,6 bojāti zobi. Skandināviem šādus rādītājus izdodas sasniegt, pateicoties tam, ka šajās valstīs tiek īstenotas ilgtermiņa profilakses programmas, kuras tiek pārraudzītas un izvērtētas, stāsta Egita Senakola, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras asociētā profesore.

Zobārstam jābūt kā ģimenes ārstam un draugam

"Primāri zobu veselības stāvokli nosaka ģenētika. Un, jo sliktāka ģenētika, jo vairāk jāiegulda profilaksē," norāda Jūrmalas zobārstniecības klīnikas R&D stomatoloģe Silvija Pudāne. Ar viņu sarunājamies par to, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret zobu veselību, izplatītākie stereotipi, biežākās stomatoloģiskās saslimšanas un nepieciešamā profilakse zobu kopšanā.

Galvu augšā un jādara!

"Latvijas jauniešiem noteikti iesaku paceļot, uzkrāt sevī piedzīvojumus un pieredzi, jo tā nav tikai pieredze noteiktā amatā. Tie ir arī kontakti, jaunas pazīšanās un tad tu atgriezies mājās ar iekšēju drošības sajūtu: tur – citur – bez tevis arī viss ir kārtībā. Te nav slikti, vienkārši jāiet ar galvu augšā un jādara. Ja ir pieredze, iekšējā miera sajūta, tad arī viss saslēdzas," saka Liepājas uzņēmuma SIA Divi Naži līdzīpašnieks, viņš arī pavārs, miesnieks Elviss Sproģis.

Esam nepārtrauktā attīstībā

Ar Kurzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatori Agnesi Berģi tiekamies platformā Zoom. Pandēmija ir ietekmējusi arī viņas darba gaitas, ierobežojot tiešo saskarsmi ar kolēģiem un arī tiem, kuri atgriezušies Latvijā, bet taujā pēc padoma un koordinatori gribētu satikt klātienē. Koordinatore atzīst, ka Covid-19 ietekmējis daudzu cilvēku plānus attiecībā uz dzīves vietas maiņu, taču interese par reemigrāciju nav mitējusies. Citkārt tieši šīs pārmaiņas pasaulē atgādina, cik labi būt mājās.

Emocijām bagāta profesija

''Lai kur tu būtu, esi tur viss,'' tāds ir mediķes Kristīnes Rosickas dzīves moto. Šoruden Latvijas Ārstu biedrība jau desmito reizi pasniedza Gada balvas medicīnā, un Ināras Laizānes ārstu prakses ārsta palīdze Kristīne Rosicka no Vangažiem saņēma apbalvojumu Gada ārsta palīgs 2019. Pacienti un kolēģi izceļ Kristīnes empātiju un degsmi, pienākuma apziņu un mīlestību pret savu darbu. Daudzi pacienti, kuri izvirzījuši Kristīni balvas saņemšanai, atzīst, ka bez viņas nebūtu atguvuši veselību un dzīvesprieku.

Lai katrs nākamais projekts ir mans labākais

"Man bija svarīgi izvēlēties tādu profesiju, kur es nekad neapstājos, kur nav garlaicīgi. Lai katrs projekts, kur strādāšu, būtu arvien kvalitatīvāks, labāks. Tagad man ir jāskatās plašākā mērogā, gluži kā no putna lidojuma, nevis domājot par vienu individuālu pasūtītāju, bet par Valmieras iedzīvotājiem kopumā," saka Valmieras Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja, pilsētas galvenā arhitekte Zanda Lapsa. Anglijā viņa ar ģimeni pavadīja desmit gadu, studējot un veidojot arhitektes karjeru.

Galvenais ir atspēriena punkts

Taksometra vadītājs Ritvars Salms ar savu auto uz interviju atbrauc saposies uniformā ar baltu kreklu un kaklasaiti. Iekāpjot taksometrā un virspusēji paraugoties autovadītāja virzienā, var nepamanīt, ka Ritvars ir 1. grupas invalīds un viņa auto ir pielāgots cilvēkam ar īpašām vajadzībām. Klienti arī neuzzina, ka auto bagāžniekā atrodas šoferīša ratiņkrēsls. Grūti, tomēr vīrietis spēj līdz tiem aizkļūt, lai pārsēstos no autovadītāja krēsla uz ratiņiem. Šis ir ceturtais mēnesis Ritvara jaunajā darbā kopbraukšanas platformā Bolt, kas prasījis pārvarēt daudz šķēršļu, birokrātijas un "neiespējamu misiju" un sagaidīt darba devēja pretimnākšanu, lai cilvēks darbspējīgā vecumā, bet ar invaliditāti sāktu algota darbinieka gaitas.

EURES konsultantu ieteikumi: Kas jāņem vērā, atgriežoties Latvijā

Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA) ir galvenais valsts atbalsta sniedzējs darba jautājumos – gan darba devējiem, gan darba meklētājiem. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, NVA uzsāka aktīvu darbu Eiropas nodarbinātības dienestu tīklā EURES, sniedzot informatīvu un praktisku atbalstu par darba un dzīves apstākļiem ES un Eiropas Ekonomikas zonā. 15 gadu laikā EURES Latvijā snieguši teju 200 tūkstošus konsultāciju, organizējuši vairāk nekā 300 reemigrācijas iniciatīvām veltītus pasākumus, kā arī veidojuši ciešu sadarbību ar diasporu, Latvijas Republikas vēstniecību un saistīto institūciju pārstāvjiem.

Koordinatora personā uztver valsti

"Mans darbs ir daudzpusīgs ne tikai informatīvā ziņā, bet arī profesionālā un praktiskā nozīmē. Tas ir administratīvs un noteikti - arī ļoti emocionāls un personīgs darbs," atzīst Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza. Šajā amatā viņa ir kopš 2018. gada marta, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un plānošanas reģioni sāka īstenot projektu Reģionālais reemigrācijas koordinators.

Kad arī mugura atrodas dīkstāvē

Cilvēka ķermenis ir radīts kustībām, un vislabāk tas jūtas, kad tiek fiziski nodarbināts. Taču attālinātais darbs Covid-19 pandēmijas apstākļos daudzus no mums ''iespiedis'' krēslos un dīvānos, ļaujot krietnu diennakts aktīvā laika daļu pavadīt pie viedierīcēm. Mazinājušies sociālie kontakti, sabiedriskās aktivitātes, un daudziem izpaliek pat ierastais ceļš uz darbu un no tā, kas tomēr ļāva papildus kustēties.

Atgriezies Preiļos un īstenojis sen lolotu sapni

Pēc ilgiem gadiem Latvijas dzimšanas dienas svētkus 18. novembrī Raimonds Šņepsts pavadīja savā zemē. Desmit pēdējos gadus viņš ir bijis ārzemēs – strādājis par privātpersonu miesassargu Monako, savam klientam un viņa ģimenes locekļiem sekojot līdzi pa daudzām Eiropas vietām. Šogad Raimonds atgriezās Latvijā, savos dzimtajos Preiļos, un īsā laikā īstenoja izlolotu sapni – pilsētā atklāja savu boksa klubu Boxclub 13th Round.

Ar degsmi cīnīties un nesalūzt

"Tagad zinu, ka šī ir mana pareizā izvēle. Trīs mēnešu laikā ne mirkli nav gribējies atgriezties civilajā dzīvē, un, protams, esmu gatavs aizstāvēt Latviju," apliecina Nacionālo bruņoto spēku kareivis Ervīns Mozulis. Trīsdesmit viena gada vecumā viņš piepildījis savu sapni – izvēlējies veidot militāro karjeru, atgriezies Latvijā un šoruden Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažu militārajā bāzē svinīgā ceremonijā nodevis karavīra zvērestu.

Zeme, valoda velk atpakaļ

Ar Preiļu uzņēmuma SS Anri vadītāju Andi Šmukstu tiekamies vēl nesen aizaugušā, tagad attīrītā teritorijā pilsētas nomalē, kur garāžās stāvējuši veci krāmi. Daļa telpu ir atjaunotas – šeit ir uzņēmuma remontdarbnīcas. Pēc 13 gadu prombūtnes Anglijā, atgriezies Latvijā, Andis kopā ar savu kolēģi nodarbojas ar lauksaimniecības tehnikas remontu un tirdzniecību, speciālpasūtījumiem un piegādi no Eiropas valstīm. Darba viņam Latgalē netrūkst.

Ar labestību staigāt pa dzīvi

Pie Zemītes sākumskolas pils pagalmā šoruden vēl novembra sākumā krāšņi zied rožudārzs. 2000. gada 1. septembrī, klātesot Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Zemītes pamatskola savu darbu uzsāka 1848. gadā celtajā un togad atjaunotajā Zemītes pilī. Līdz tam tuvējās apkārtnes bērni mācījās gadsimtu ilgi kalpojušajā pagastmājā. Vija Šulce šajā skolā nostrādājusi 47 gadus, no kuriem 20 gadu bijusi skolas direktore.

Jāstrādā arī savā zemē

Pirms diviem gadiem, atgriežoties Latvijā no Norvēģijas, Lilita Kivleniece Preiļu slimnīcas telpās atvēra mazu skaistumkopšanas kabinetu. Ar laiku viņai pievienojās brāļa meita Iluta. "Bet pienāca šis trakais Covid-19 laiks - bija jāatsāj iekārtotās telpas un vēl manas mammas un Ilutas vecmammas aiziešana no šīs pasaules... Tas mūs pārsteidza pilnīgi nesagatavotas. Bet nekas cits neatlika, kā turpināt un neapstāties. Tā vienā naktī radās doma izveidot kaut ko lielu un skaistu," par šī gada notikumiem savā dzīvē stāsta Lilita Kivleniece. 14. oktobris viņai bija svētku diena - Preiļos kopā ar kolēģēm Lilita atvēra Skaistuma studiju. "Skaistumkopšanā esmu nostrādājusi daudzus gadus, gan te, Latvijā, gan Oslo. Pieredze bija un es sapratu, ka mēs to varēsim!"

Katram sava laime un vieta

Tukuma māksliniece Ruta Štrodaha uzskata, ka dzīvē nav jābīstas nostāties izvēles priekšā.